Mans virtuālais vīrietis (mēs iepazināmies internetā) dzīvē bija vēl daudz smukāks (jau no bildēm vien kusu), mīļāks un brīnišķīgās, nekā virtuālajā pasaulē. Kad satikāmies, kā zibens iespēra, un mēs iemīlējāmies un pirmā acu skata un esam laimīgākie cilvēki uz pasaules! Drīz plānojam dzīvt kopā un precēties! :) :) tā kā es domāju ka tas IR to vērts! :) Un jums pilnīgi noteikti būs tāpat! :) :) :)

he he, moš jādibina domubiedru grupa tādiem, kas iepazīstās internetā, lai pārējiem skeptiskajiem nav jāklausās tas viss :D Njā, nu ar bildēm mēdz būt jocīgi, bet skaips gan ir glābējs, dikti jau nu man patīk, ka varam kādreiz aizmigt runājot un viens uz otru skatoties, gandrīz blakus, bet katrs savā pasaules malā :D Bet nu viss rozā pūkainums un taureņainums uzklupa jau diezgan sen un pilnīgi pārsteidza mani nesagatavotu :)
Cik ilgi jūs abi dzīvojāties internetos pirms satikāties? Un vispār man pilnīgi šķiet, ka jūtu katru :), ko uzraksti, laikam tapēc, ka tēma man ir ļoti zināma un saprotama :) Vispār skaisti, ka tā sanāk, vairojās ticība, ka var būt skaisti, un tagad Tevējais ir jau 2. laimīgais internetstāsts, ko zinu :)

Mēs rakstījāmies tikai divas nedēļas līdz tam, kad satikāmies :) un pieķērāmies viens otram jau no pirmajām kopīgajām vēstulēm, jo var jau uzreiz redzēt - vai tev ir daudz kopīga ar otru cilvēku, vai nav. un to, cik viegli ar otru ir runāt un justies brīvi :)

nu jā, ja ir iespēja satikties tik ātri, tad vēl jo vairāk ātri ir skaidrs, bet no otras puses, es pat bišķi priecājos, ka mums būs bijuši 9 mēneši iepazīt vienam otra niķus un skaidrība būs lielāka. Ir jau tā, ka var just cik daudz kopīga un cik daudz saistoša ir otrā diezgan ātri, bet kā mēs visi zinam tā vēl nav garantija, ka attiecības "nostrādās", vajag kautkā dabūt to pareizo mijiedarbību, lai ir ne tikai milestība, bet arī spēja būt pietiekami gudriem, lai ilgstošā laika posmā spētu viens otram sagādāt prieku. Gribās jau to sajūtu, ka arī pēc gada, pieciem un desmit var klusībā pasmaidīt un nodomāt - labi, ka esi ar mani :)

protams, kad satiec otru dzīvē ir lietas, kas ir pavisam savādākas, nekā esi stāstījis par sevi. dažkārt atklājumi ir patīkamāki nekā virtuālajā vidē, dažkārt - nepatīkamāki, bet tāda jau ir dzīve. Tā kā ar bitēm - tu neko nevari zināt :) un tieši tāpēc viss ir tik interesanti. tieši tāpēc katra jauna iemīlēšanās ir kā jaunas pasaules atklāšana - tu atklāj ne tikai otru cilvēku, bet pats sevi! :) un ja jau jūs tik ilgi esat spējuši bez satikšanās būt kopā virtuālajā pasaulē, es domāju, ka jums abiem būs viegli būt kopā arī dzīvē :) pilnīgi noteikti!

un to sajūtu "labi, ka esi ar mani" ir iespējams uzturēt ī 50 gadus, ja abi to vēlas un viens otru patiešām mīl. un galvenais - neieslīgst rutīnā bet savu mīlestību apliecina ik dienas, kaut ar vienkāršiem mīļiem vārdiem :)
man ir laimējies. man ir šī sajūta. un es ticu, ka viņa būs arī pēc 50 gadiem..
es vienmēr esmu ar skepsi skatījusies uz cilvēkiem, kur uzskata, ka katram pasaule ir sava "ābola otra pusīte". bet tagad es zinu, ka tā patiešām ir. un Viņš ir mana otra pusīte. un es - Viņa :)
ja vien es vispār vārdos spētu izteikt, cik laimīga esmu, man pat kļūtu mazliet vieglāk ap sirdi :) jo citādi man no laimes ir tāda kā saspīlējuma sajūta iekšā, tā it kā man viss iekšā ir pilns līdz malām un un tam visas nav vairs kur plūst :)

skaisti uzrakstīji :) Jā, un par to saspīlējuma sajūtu piekrītu, tiešām gāžās pāri malām un nevar saprast, kur to visu, lai liek :D Nju tad jau jānovēl mums visiem būt gudriem un mīlēt citus, bez iebildumiem, aizpriedumiem un finansiāliem aspektiem, tā vienkārši un skaisti... :)

Tā ir liela māksla un ne katrs to māk un spēj. ja esi atradusi tādu cilvēku, kurš tevi tieši tā mīl, turi cieši un nekad nekad nelaid vaļā! :) būs skaisti. patiešām :)