- 2.6.10 12:45
-
Smieklīgi tomēr, ja tā palasa, es te beru un beru savas sajūtas par jaunajām attiecībām. Laikam bik par daudz emociju, kuras prasās ārā. Palasīju savus spriedelējumus un secināju, ka izklausos pēc pilnīgi haotiska radījuma - vienā brīdī pilnīga eiforija un jau nākamais ieraksts ir stipri piezemēts, jo esam sakasījušies... Baigi īzī tie viļņi pārslēdzās, bet nu kopumā jau kādu laiku sāk likties, ka būsim pamazām šo to arī iemācījušies un nez, nju tas pozitīvisms un neaprakstāmi saviļņojošās sajūtas sāk gāzties pāri malām. Iespējams, tas tāpēc, ka pamazām tuvojās realitāte, brīžiem ejot garām norunātajai tikšanās vietai un aizdomājoties par to, cik atlikušais laiks ātri paies, man pat rociņas un kājiņas sāk trīcēt, nez ko es tad, kad tiksimies darīšu, kritīšu gar zemi? :D Stulbais, sieviešradījums ar savu analizēšanu un iedziļināšanos, sastiklojis sev smadzenēs fantastisko sajūtu vitrāžas un iedomājoties vien jau bez maz ģībst. :D