Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- "nasing ņū, ōl so lāst jear staf " :)
- 28.4.10 21:53
- kad pamanu tevi online, bet tā arī pazūdi neko man neuzrakstījis, tad brīžiem ir tāda sajūta it kā mēs viens otram paietu garām uz ielas un nesaskatītos... Patīk jau man tiem mazajiem sīkumiem pieķerties, jo tas mani iepriecina un šobrīd vajag grābt visus labumus un meklēt visādas motivācijas un vispār restartēties uz pilnīgi citādu pieeju. Bet nu jā, esmu smieklīga pietiekami bieži, kaut vai ar to, ka tagad sēžu ar uzmestu lūpu par to, ka neko man neuzrakstīji(sasodīti debīls sieviešu gājiens), kaut gan labi zinu, ka drīz arī tu tiksi pie neta un tad tiksimies biežāk... bet nu still, esmu sailgojusies...un vispār nesen kautkad lasīju visādus vecus ierakstus un sapratu, ka man tiešām jāuzmanas ar savām vēlmēm, jo es pietiekami bieži esmu dabūjusi, ko gribēju, tik derētu nākamreiz precizēt, lai visumam skaidrs, ka to skaisto, prātīgo, smieklīgo, rosīgo u.t.t. (saraksts ar visādām ideālā vīrieša fīčām un pričendāļiem) vīrieti es gribu arī fiziskā tuvumā, nevis eiforiskā virtuālās pasaules pusrealitātē :) Zēr vil bī no nekst taim for onlain lav, dis iz tū anojing samtaimz and īven not fanī enī mor.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- kas notiek, kad mājās vairs nav neta...
- 11.4.10 11:09
- [10:21:34] Martins: tu neesi?
[10:22:04] Martins: es speciaali atnaacu mediit internetu pa visurieni liidz atradu un seezhu uz ielas un gaidu tevi.. :(
Pārceļamies dzīvot uz ielas :D
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 11.4.10 01:02
- bet nu galu galā man skaidrs, lai cik man kāds sagādātu sāpes vai traucētu pilnvērtīgi dzīvot, es pati esmu vainīga, ka ļauju. Tas kā atkarīgajiem, zini ka bez būs daudz labāk, bet saņemties kautko mainīt jau ierastajā nav tik vienkārši. dīvaini tie cilvēki ar saviem viedokļiem un patiesībām, katrs savā kosmosā bez tolerances un izpratnes par otra pasauli. Dīvainākais ir tas, ka man brīžiem šķiet, ka vislielāko atbalstu un pozitīvākās emocijas es šobrīd saņemu no cilvēka, kas mani vismazāk pazīst un man liekas, ka pa šiem pāris mēnešiem "attiecību" emocionāli esmu ieguvusi vairāk nekā visās savās attiecībās kopā ņemot, kautkā jokaini, ka kāds var radīt tādu drošības sajūtu brīžiem, pat fiziski neesot blakus...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- heh...
- 6.4.10 13:41
- Man šobrīd liekas, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Šis mirklis ir tik īpašs un es nedaudz par sevi sasmējos, jo sen nebiju saraudājusies aiz prieka. Tik vien man vajadzēja, lai uzraksti man vēstuli un nosūti kautko no sevis, lai es noticētu, ka tu esi īsts, nevis uzburts tēls manā galvā, kam man gribās ticēt. Es laikam nejūku prātā. :) Un varbūt pat ir labi, ka man ir jāmācās būt pacietīgai un vēl atlikuši 6 mēneši līdz pirmo reizi varēšu tev pieskarties, man ir laiks savākties un saprast kāda es gribu būt... Tikai nenozīmīga ziņa svešam cilvēkam un dīvaini ir iedomāties, ka ja tās nebūtu mēs viens par otra eksistenci iespējams nekad neuzzinātu...
Dikti strauji sitās sirds, man liekas, ka oktobrī es varētu arī atslēgties aiz satraukuma :)
-
Skan: Instrumenti "Zemeslodes"
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.4.10 18:42
- Patīk zināt, ka kāds mēdz sailgoties, tas nozīmē, ka kādam es vismaz esmu svarīga un man patīk, ka kāds ir man svarīgs
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.3.10 10:56
- Visas sarunas, kas uzsāktas pilnīgā čilā, un kā jau parasti ar man vajadzīgo smieklu un ironijas devu, izvēršas par totālu fail un beigās notiek kautkāda kasīšanās un abi ir neapmierināti. Tik ļoti cik man likās, ka viens otru saprotam sākumā, tik ļoti šobrīd liekas, ka neko nesaprotam, ne viņš no tā, ko vajag un gribas man no attiecībām, nedz es no tā kapēc viņš dara tā kā dara. Dizāsters pilnīgs. Ja godīgi esmu bijusi devoted uz visiem miljons tam visam, bet šobrīd tas vienk. nogurdina un besī, žēl kautkā... Nez man vēl ir naiva cerība, ka varbūt ir kādi blakus iemesli, kas to visu čakarē...manā dzīvē notiekošās lietas vai viņa pīpēšanas atmešana... lūk arī cilvēku mijiedarbība, kad viņa strādā pilnīgi pretējā virzienā nekā vajadzētu... Neko pasmejamies par savu stulbumu un ejam tālāk... moš rīt kautkas mainīsies un paliks vēl interesantāk... :D
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 24.3.10 14:26
- Tā gribās klusumu mums apkārt, mirkli, kurā viss ir apstājies un nav nekā cita, tikai tu un es. Tā gribās ticēt, ka mums varētu pietikt vienam ar otru arī rīt un parīt un aizparīt. Gribās pamosties tev blakus un pasmaidīt, sēdēt ar milzīgu tējas krūzi rokā no rīta un bik pasapņot par to, kas patiešām varētu notikt, nevis to, kā mums nekad nebūs. Gribās varēt pieaugt un saprast, lai ir tā viegli un labi... heh...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 24.3.10 02:06
Nevaru ciest kasīties, vēl jo vairāk, ja pēc tam viss, kas ir panākts ir ta, ka esmu dusmīga. tāda neproduktīva kasīšanās sanāk. Un vēl man nepatīk jautājumi, kuros nav kompromisu. Un nez kapēc vienmēr sanāk, ka es piekāpjos. Jāpadusmojās un jāiet gulēt, gribu rīt foršu dienu...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.3.10 23:48
- He he, dažs labs sācis cibu lasīt. Patīkami iepriecina, tagad visu zinās un neprasīs, kas man kaiš :)
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.3.10 13:46
Man liekas, ka pirmo reizi piedzīvoju, ka tik ļoti viegli un dabiski nomainās fīlings attiecībās. Jāatzīst, ka laikam mūs abus nenovērtēju pietiekami. Ceru, ka nākamais vilnis nebūs tik drīz. Tikai mazliet ilgojos pēc tā, kas man nekad nav bijis - viņa fiziskas klātbūtnes.
-
Sajūtas:: satīties, sapīties...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- galvā pavasaris
- 11.3.10 13:04
- Nu re, beidzot manas skudriņas ir atgriezušās. Smaidu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 10.3.10 08:06
- Nja, un šodien garastāvoklis ir tāds, ka nav nekādas miera un pārliecības sajūtas par viņu. Storijs jau burvīgs, bet nu man laikam vajag dikti daudz, lai manu interesi noturētu labā līmenī ilgāk par 3 mēnešiem. Man vajag, lai otram ir daudz interešu un ideju, lai es jūtu, ka caur komunikāciju attīstos. Man vajag daudz runāt un analizēt un smieties. Man vajag visu nezināt, bet gribēt zināt. Es māku dzīvot pilnīgā boringā, bet negribu. Tapēc šodien likās, ka man atkal kautkā ir par maz, viss prognozējami un vienādi un visas sajūtas ir manis pašas radītas ar to es īpaši ilgi izvilkt droši vien nevarētu... Laikam jau tas nav diezko labs rādītājs, bet tad es aizdomājos par to, ka šķietami viss jau ir ok, un ņemot vērā pilnīga fiziska kontakta trūkumu moš ir sarežģītāk nekā parasti. Un pie tā visa, kas notiek un kādā striķītī esmu iesieta, es arī īsti nesaprotu, ko viņš no manis grib. Ka tik beigu beigās nav tā, ka esam katrs savā galvā radījuši kautkādas nebūt vēlamās attiecības un atraduši +/- kandidātus ar ko to realizēt, droši vien labākos so fār. Tādas domas manā galvā šodien...
P.S.
Izlasīju un secināju, ka izklausos baigi depresīva :D A vot nav tā, es kā parasti tikai breinstormoju. :)
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Tik tik tik
- 3.3.10 08:03
- Jau otro nakti sapņoju par bēbīšiem, patiesībā vienu konkrētu, un nesaprotu, no kā viņš lielas, zilas acis dabūjis...nez vispār kas tas ir, bio pulkstenis atkal satikšķējies vai? Bet nu baigā idille tajā scenārijā sapnī, reti, kad tāds iekšējais miers man sapņos ir, tā it kā nekas to visu nespētu satricināt...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.2.10 18:27
- Sagurums bik, vakar nosēdēju visu dienu taisot kaķmantas... Šodien bija neproduktīvāk - aizgāju uz pastu nosūtīju vīrietim paciņ. Nevaru sagaidīt, kad pienāks, liku nosolīties, ka vērs vaļā manā klātbūtnē, tā es dabūšu patieso reakciju redzēt un man ir nojauta, ka viņam dikti patiks :)
Visādi citādi ledusskapī ir Kagors, kas sen nebij dzerts un priekšā 2 sasodīti garas darba dienas... bet kamēr vēl ir kaut kautkāds darbs ir jauki...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 18.2.10 20:27
- Nu re, pa ilgiem laikiem varu vismaz paskatīties kā viņš čuč, ja paveiksies nets nenoplīsīs un varēšu "blakus" pagulēt...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.2.10 16:46
- Pēdējā laikā esam ierakušies katrs savos darbos... Tiekamies šad tad vakaros, lai noturētu īslaicīgu vispārēju sarunu par to, ka nekā jauna īsti nav, un ir nogurums, jāiet gulēt... Brīžiem man pat aizmirstās, ka man viņš ir, dažreiz viņam izdodas atgādināt un dažreiz viņš noslinko vai nesaprot... laikam ir tomēr tā, ka tāda pacilātības sajūta visu laiku nevar būt, jābūt downs, lai būtu ups. Tāds patīkams un nedaudz skumīgs mieriņš šobrīd nākamo eiforijas vilni gaidot... Un vēl, nezinu kāpēc visi tik ļoti mēģina mani pārliecināt, ka mums nekas nesanāks, nu tik ļoti, it kā viņiem nez kā traucētu, ja mums sanāktu...
-
Skan: kautkāds ambients fonā
-
10 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- mmm...
- 5.2.10 16:19
- un vispār, sakiet, ko gribat visi skeptiķi, bet ir tik kruta, ka šitā gadās... ar visu to, ka domāju, ka man pārāk daudz ko vajag, lai es attiecībās justos tā pa īstam labi, ir tāda dīvaini laba nojauta par šo brīžiem. Kautkā viņam tik labi sanāk dažreiz kautko pateikt, lai es justos, ka nevienu citu vairāk nekad negribēšu, un tā ir ļoooti reta parādība. Protams, ka nav vairāk 16gadu naivums un redzu arī viskautko, kas man tā ne pārāk tīk un šķiet pieņemams, bet tai pat laikā pozitīvās emocijas ir ar tādu intensitāti, ka pagaidām smuki atsver visus mīnusus. Nez cik ilgi es tā staigāšu un smaidīšu, pieņemu, ka šo attiecību dīvainā forma varētu vilkt tās sajūtas garumā. Normāli laikam man eiforija nu max kādu mēnesi turētos, līdz es atgrieztos uz zemes, bet pat, ja šī beigsies, kad viņu satikšu toč ir garantēts vēl viens pamatīgs vilnis ar varavīksnēm, spīguļiem un ziepju burbuļiem...
-
Skan: kautkas ambients
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Labrīt
- 3.2.10 09:28
- Nu tā, visu rītu man sabojājā... Neesmu laikam rūdīta uz kasīšanos, jo manās attiecībās vienmēr mieriņš bijis, a šis rīts reālajā dzīvē būtu ar durvju ciršanu un bļaušanu no abām pusēm, tā šķiet... Man liekas, ka visproblēmātiskākais šādā sadzīvē ir trust issue. Man piem. dikti gribās snowot, gleznot vai braukt ar moci, un kapēc, lai es to nedarītu, pofig kāda dzimuma man ir draugi un kādi "kārdinājumi" klīst man apkārt ikdienā. Ja es saku, ka tam nav nozīmes, un vajag man ticēt un ļaut dzīvot, tad tā arī ir... Ka tik nebūs tā, ka reālajā dzīvē arī baigi mani sargās, un kurš bija tas, kas teica, ka attiecībās vissvarīgākais šķiet, lai viņu neierobežo un ir laiks sev?
Tagad tā bik apskaužu tos, kam ir real life attiecības, kurās nevar izrubīt skaipu, un nekas neatliek kā visu izrunāt, kaut vai aiz aizslēgtām durvīm :)
Ceru, ka jums visiem nedusmīgs rīts! :)
Skan šitāds
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
