- 10.3.10 08:06
-
Nja, un šodien garastāvoklis ir tāds, ka nav nekādas miera un pārliecības sajūtas par viņu. Storijs jau burvīgs, bet nu man laikam vajag dikti daudz, lai manu interesi noturētu labā līmenī ilgāk par 3 mēnešiem. Man vajag, lai otram ir daudz interešu un ideju, lai es jūtu, ka caur komunikāciju attīstos. Man vajag daudz runāt un analizēt un smieties. Man vajag visu nezināt, bet gribēt zināt. Es māku dzīvot pilnīgā boringā, bet negribu. Tapēc šodien likās, ka man atkal kautkā ir par maz, viss prognozējami un vienādi un visas sajūtas ir manis pašas radītas ar to es īpaši ilgi izvilkt droši vien nevarētu... Laikam jau tas nav diezko labs rādītājs, bet tad es aizdomājos par to, ka šķietami viss jau ir ok, un ņemot vērā pilnīga fiziska kontakta trūkumu moš ir sarežģītāk nekā parasti. Un pie tā visa, kas notiek un kādā striķītī esmu iesieta, es arī īsti nesaprotu, ko viņš no manis grib. Ka tik beigu beigās nav tā, ka esam katrs savā galvā radījuši kautkādas nebūt vēlamās attiecības un atraduši +/- kandidātus ar ko to realizēt, droši vien labākos so fār. Tādas domas manā galvā šodien...
P.S.
Izlasīju un secināju, ka izklausos baigi depresīva :D A vot nav tā, es kā parasti tikai breinstormoju. :)