Domas, kas galvā...

11.4.10 01:02
bet nu galu galā man skaidrs, lai cik man kāds sagādātu sāpes vai traucētu pilnvērtīgi dzīvot, es pati esmu vainīga, ka ļauju. Tas kā atkarīgajiem, zini ka bez būs daudz labāk, bet saņemties kautko mainīt jau ierastajā nav tik vienkārši. dīvaini tie cilvēki ar saviem viedokļiem un patiesībām, katrs savā kosmosā bez tolerances un izpratnes par otra pasauli. Dīvainākais ir tas, ka man brīžiem šķiet, ka vislielāko atbalstu un pozitīvākās emocijas es šobrīd saņemu no cilvēka, kas mani vismazāk pazīst un man liekas, ka pa šiem pāris mēnešiem "attiecību" emocionāli esmu ieguvusi vairāk nekā visās savās attiecībās kopā ņemot, kautkā jokaini, ka kāds var radīt tādu drošības sajūtu brīžiem, pat fiziski neesot blakus...
Tags: attiecības, love storī, sajūtas
0 izrunājās runāšu tagad vai klusēšu visu mūžu