- 2.9.11 10:25
-
Vakar pateicu skolai "attttā" uz nenoteiktu laiku... vismaz izvēle bij pilnīgi skaidra, nekādu variantu vairs un tāds pilnīgs miers par to, ka tas kkā, bet atrisinājies.
Nopirku tirgū mazos gurķelīšus un iesālīju, dikt laba ņamma, varētu spaiņiem izēsties.
Sapratu, ka jāmācās nomierināties, jo viss notiks tā kā jānotiek un es tikšu galā, nezinkā, bet tikšu, paklausījos instrumentus un parunāju ar sevi...
Galu galā ir tik daudz viskkā, kas bijis ūber dzīvē, ir gana daudz, kas taga ir ūber un ir gana daudz, kas var būt un būs ūber... katru dienu viss var pagriezties un sagriezties.