Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 19.8.11 13:17
- gribas ieelpot pavasari, bet jau kādu laiciņu gaiss sācis smaržot pēc rudens. nekādas iztēles un iedomas vairs nespēj būt pārliecinošas un sevi apmānīt nevar, vasara kkur pazuda, šķiet tikai vakar bija pavasaris un viss bija pavisam un galīgi savādāk.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.8.11 22:57
- Nu ne man saprast kapēc cilvēki, kuriem šķietami jābūt vistuvākajiem sagādā tik daudz negatīvu un sāpīgu emociju un tie, kas šķietami sveši ir tik ļoti tuvi un viņiem gribas man sniegt ko pozitīvu un but atbalstam. Dīvaini, bet tas liek daudzu lomu manā dzīvē tik ļoti novērtēt, man prieks, ka es viņus pazīstu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.8.11 13:05
- jau kuro reizi, kad kāds piesola paņemt pie rokas un aizvest kkur, parādīt kko, kkā saglābt, no kkā noslēpt... varētu kkur nokrist un gaidīt, es redz par daudz iespringstot uz dzīvokli un siltu ziemu, par daudz uz to, kas vajadzīgs, kas atrodams un sagādājams, par daudz uz darbiem, kas jāpaspēj izdarīt, projektiem, kas jāpalaiž, vispār par daudz, laiks visu atrisinās... nu lūk, tad es taga domāju šitā sistēma tā ne pārāk, moš pasēdēt un pagaidīt, vienīgi laiks jau žņaudz tā, ka šķiet pat fiziski jūtu milzīgas ķetnas sev uz kakla.
ā, man pēdējā laikā bieži saka, ka es esot nenormālīga optimiste un pozitīvākais cilvēks, ko pazīst, bez pēdiņām un zemtekstiem. LOL
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.8.11 09:59
- Es esmu kādam visa pasaule un man jābūt labai pasaulei, vislabākai kāda spēju būt.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- kko pozitīvu jāuzraksta
- 4.8.11 15:10
- šodien braukšu ar moci ostīt jau mazliet pēc rudenc smaržojošās gaisa plūsmas, un tad es uz brīdi pavisam atslēgšos no sevis. tīkami.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.8.11 14:15
- Varētu jau nepubliski īdēt un likt sevi ārā, bet man vienalga, galu galā, kam traucēs, tas atdraugos.
Draudzene vakar teica, ka pie tantēm iet moš nav baigi labā doma, jo ja pasaka kko sliktu, tad tādās gaidās sanāk dzīvot, nez, domāju, kas man tur bij prognozēts iz viskkurienes, un jā nu tā ir bijis, bet neko sliktu baigi negaidīju, tādā mierā dzīvoju uz priekšu. Tagad gribētos aiziet, jo paliek grūti sev iegalvot, ka viss būs baigi ok, lai neteiktu, ka jau kļūst neiespējami un piemeklē hroniska depresija, ko aizmānīt izdodas vien periodiski un pārāk reti. nez laikam vitāli vajag, lai kāds(nju tjip burvjutantes piem.) pasaka, ka tulīt jau viss kārtosies, lai var svētlaimīgi nopūsties un būt mierā. Nu jā un nesen atcerējos, ka pirms gadiem runāju ar vienu brīnumtanti un prasīju viskko, kas līdz šim tā arī bijis, pie viena arī noprasīju vai es kādreiz attiecībās būšu laimīga, nez sauciet mani par traku, bet es ticu, ka kkāds brīnums notiks vēl šogad, tā man teica un tam es gribu šoreiz ticēt, neņemot vērā apstākļus un to, cik neticami tas tagad vispār varētu izklausīties. Spītējos, vēl bišķi.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.8.11 15:33
- Globālā problēmiņa ir izkristalizējusies... par daudz sapņojam un par maz gribam samierināties. nu vo...taga domāju par balkonu vai terasi, kur šodien varētu dzīvoties, rosīties pa puķpodiem, krāsot podplauktiņu, strēbt maltu augļogu dzērienu mētājoties šūpuļtīklā un pētīt mākoņslīdošās debesis, sajutos uz brīdi it kā man tas viss arī būtu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.8.11 22:15
- Ļoti ceru, ka tik nenormāli svārstīgais noskaņojms, kas lēkā no "viss ok, būs labi" uz "viss ir pakaļā un sliktāk gandrīz nav kur" ir saistīts ar manu fizisko veselības stāvokli, ne garīgo, citādi varētu domāt, ka nu gan laiks ieslēgties istabā ar polsterētām sienām.
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 1.8.11 08:14
- kāds mūs iemainījis. izaicināju visumu- lai gāž domu, ka no labi uz slikti mēdz mainīties, bet no slikti uz labi never ever. Try me!
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 28.7.11 16:06
- rīta lidojums šodien...redzēju kko neticamu, biedējošu un netverami skaistu. ir jocīgi tā kkā, tāds nezināmi biedējošais piedzīvojums.
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.7.11 09:12
- Šodien atcerējos visādus brīžus, kuros esmu jutusies pārlaimīga, atcerējos kā ir raudāt aiz laimes, un izdomāju, ka vajag tā, lai tā sanāk biežāk. Sajūta, ka biš spināti jāsaēdās spēciņiem.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.7.11 11:03
- Vakar vakarā akal uznāca pasaulsmīlestības vilnis, pētīju cik cmuki vēji groza koku lapas un mākoņzīmēšanos... kapēc nevarētu visu laiku uz tāda nais viļņa dzīvoties nez. Ja ņem vērā to, cik daudz nezināmo ir tuvākajai nākotnei, cik daudz baiļu un sāpīgumu apkārt, liekas, ka turos samērā labi. Man tik dikti vajag priecāties, un pie velna visu, es tā arī darīšu, jo ir tik daudz par ko.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- diena
- 25.7.11 09:57
- Sajūta, ka vakar bija smagākā dzīves diena. Vismaz ceru, ka tādas sajūtas nekad vairs nepiedzīvošu. Izņemam iekšas izlaižam caur gaļasmašīnu sastūķējam atpakaļ, sakratam. Šodien jau n-to reizi izlasīju vēstījumu uz asfalta pieturā, kas man saka - Tici, Tu neesi viens! Padomāju, ka hell knowz, vienmēr esmu jutusies viena, tikai pēdējā laikā šķiet, ka apkārt ir kāds, kam nav vienalga. Bezmaz visu dzīvi esmu bijusi moceklis, bet galu galā līdz tam mani pamatā noveduši mani nepareizie lēmumi. Jocīgākais tas, ka es nebūt un nemaz negribu būt tas īdošais radījums, kam nekas neiet un nesanāk, gribētos ticēt, ka vakardienas smagais, bet nepārprotami pareizais lēmums uzsāks pozitīvu lēmumu kustību. Ja man vēl kāds šodien paprasīs, kā es jūtos, man šķiet es vienkārši sākšu klusēt un vispār uz pārējiem nereaģēšu.
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.7.11 10:31
- nr 1. vakar nopirku kōlu, kas smaržoja pēc wc tīrāmā līdzekļa;
nr 2. man uz galda ir mīcāmais pretstresa tomāts, ar kuru var mest garāmejošiem kolēģiem;
nr 3. gribētos, lai pārmaiņas pēc atnākot no darba es neatlūztu bez maz līdz nākamajam rītam.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.7.11 09:24
- Derētu aiziet pie kādas astroloģes vai kkāda nebūt cita speca. Skan jau ūber ģeniāli, bet biš jāsaprot, kas notiek un kā ar to tikt galā, visu laiku sajūta, ka nepareizie ceļi. Kkā sevi no sārņiem jāattīra ar, dedzināšu kadiķus. Par visādiem šurumburum speciem runājot, kāds var ko ieteikt sakarīgu un par nelielām naudām?
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.7.11 09:33
- galīgi nesaprotu kā tā var būt, ka wīkendā jutos pat ļoti ok, bet taga akal esmu back to gultas režīms. Analīzes, dakteri, ripas, viss kā pienākās manam tizlumam.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 18.7.11 10:27
- Atgriezšanās realitātē bija daudz skarbāka nekā likās. Nedrīkst jau dzīvot vakardienās, bet par šodienu labāk nedomāt. Gribas to mieru, kas bija, to sajūtu, ka apkārt ir pareizie cilvēki, pareizās sajūtas, pareizie mirkļi... varbūt patiesi jāpārvācās kkur uz laukiem un jāmaina viss, ko var mainīt, gribētos būt stiprākai un drosmīgākai, bet līdz tam jāizaug...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 14.7.11 11:39
- da neiet man tapēc, ka es vienkārši nemāku dzīvot. jālīdzsvaro prieka sajūtas, lai nav histēriski "labi" un "slikti" uzliesmojumi. skāde, ka ar tās nelaimības nepareizuma apzināšanos nepietiek lai visu sistēmu pārslēgtu, esmu defektīvs radījums.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 13.7.11 15:40
- vispār tā sajūta ir tik mocīga. katrreiz es pamostos un ceru, ka kkas būs mainījies, ka viņa būs tāda pati kā citi suņi, ka viņas prāts pierims, bet viņa ir īpaša, viņa ir Mia. viņa uzliek man galvu uz rokas un nopūšās, skatās uz mani apaļām acīm un rūcinās rosinot spēlēties, ir mirkļi, kad liekas varbūt tomēr, bet es zinu, ka variantu un iespēju viņu paturēt vairs nav, nespēju viņai sniegt to, kas būtu vajadzīgs. viņa nav lampa vai skapis kuru var kādam atdot neatskatoties, viņa ir mans bērns, nespēju iedomāties kā būtu nekad viņu neredzēt. pilsēta ir par strauju un satraucošu, ielas un ceļi par īsu un laukumi par mazu, labajos sapņos redzu kā viņa savā kosmiskajā ātrumā nesās pa plašām pļavām un ir ļoti, ļoti priecīga, tik ilgi un ļoti alkstu šī sirdsmiera,vajag tās īstās un pareizās mājas, kur viņa varēs būt draugs, dot pieci, griezties, teikt "wauva" un dikti daudz skriet, tik ļoti vajag to brīvību, lai nav jāredz žēlais skatiens debesīs pie loga un jādzird nopūtas jūtot šo bezpalīdzību... heh...man nekad vairs nebūs suņa, nekad, nekad, otrreiz es to nevarētu.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- īdēšana
- 13.7.11 12:29
- kkā nekas nekustas... jaunās mājas vēl nav uzpeldējušas. dikt patika dzīvoklīts ar dārziņu uz ko jau no bērnības skatījos, bet laikam nebij mūsējais, pasapņoju par šūpuļtīkliem un bazilikiem dobēs un rīta tēju pagalmā, bet nekā, ejam tālāk.
ar suni ar nav lāgā. lai mani pilnīgi davestu apkārtnē aizklapēts viss, kur varēja iet izskraidīties. meklējumi bez panākumiem, pēc būtības ir diezgan kritisks līmenis, jo risinājumu vajadzēja atrast jau krietnu laiku atpakaļ, žēl, ka man nav iespējas ievākties kādā mājā ar dārzu un kkā nebūt tomēr tikt ar to galā, atliek tikai sapņot, ka viss tuvākās nedēļas laikā brīnumaini atrisināsies.
mācos sev nepārmest, es vairs nedrīkstu. progress ir, dažreiz noguļu visu nakti nepamostoties un nemurgojot. brīžiem liekas cerīgi.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.7.11 17:47
- strebju aukstu plūmju sulu un domāju...patiesībā jau viss ir vienkārši - kādam ir jāmirst, kādam jāpiedzimst, pārējais ir tikai pa ceļam.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 5.7.11 22:40
- Atnācu mājās vēlu un beigta, bet saņēmos un uztaisīju vīrietim dikt garšīgas un cmukas vakariņas. Es neesmu tik jauka kā parasti, esmu sākusi iebremzēt kkā, bet redz, pēkšņi kāds tik dikti grib mani iepriecināt un rūpēties, ka nevar saprast ko ar to darīt, nav pierasts. Nevaru saprast ko tad man nez vajag, kādu, kas pucējās un pēta sevi spoguli, ko arī man pētīt un jūsmot, vai kko funkcionālāku...Ej nu zini, to laikam var saprast tikai ilgtermiņos.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.7.11 22:48
- nogurums baigs, bet sen nav rakstīts, jo pārāk daudz kas noticis, lai visu varētu izlikt burtos. Enīvej, mana dzīve ir iegriezusi mani karuselī, iepinusi mani tīmekļos, iedevusi man jaunus spārnus lidojumiem. Apbrīnojami cik īsā laikā viss var sagriezties kājām gaisā. Taisnība ir visumam bija apnikusi mana sapņošana, mana tiekšanās pēc kkā iedomāta, mana mūzīgā pilnības meklēšana, mans nespēks un nevēlēšanās vairs cīnīties un vēlme padoties. Netverama eiforijas sajūta mijas ar paniskām bailēm. Man ir iedots jauns audekls, uz tā uzzīmēts punkts un pārējais ir atkarīgs no manas spējas gleznot ap to un veidot jaunu pasauli, tādu, kurā var būt viss, ko man jebkad ir vajadzējis. Man tikai vajag, lai zini kādas ir manas mīļākās krāsas un palīdzi man gleznot.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- ...
- 30.6.11 20:19
- Šodien gan betons pie katras kājas.
Viss tikai krājas un krājas.
Pasaule griežas uz otru pusi.
Arvien ātrāk un ātrāk kā izslāpusi.
Lietus pat smags un noguris šķiet.
Ej un saproti cik daudz vēl palicis ceļu ko iet...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 30.6.11 09:04
- Mana dzīves misija sākas. Ej nu zini, moš sanāk labāk nekā plānots. Klausos Ziedoņa "Viegli", tā kkā arī ir sajūtās. Dīvaini.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.6.11 18:18
- Nu jā, astroloģe tak rakstīja, ka šis gads būs pagrieziena gads visai manai dzīvei. No 4 lielajiem notikumiem jau 3 nu ir notikuši. Nja, laikam plānot savu dzīvi sīkumos ir feils. Dzīve ar mani ir sākusi notikt, ceru, ka visums labāk par mani zin, ko man vajag. Jā, un dikti ceru, ka prognozes nekļūdās un šogad kādā brīdī pārsteigumā atklāšu, ka esmu laimīga, kaut arī noticis tik daudz vājprātu, ka man nevajadzētu būt.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.6.11 18:19
- vakar biju uz labāko koncertu ever. šodien skan galvā un mazliet jau dzīvoju novembra gaidās. :) heh.
-
Skan: 30 seconds to mars - kings and queens
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
