Domas, kas galvā...

4.8.11 14:15
Varētu jau nepubliski īdēt un likt sevi ārā, bet man vienalga, galu galā, kam traucēs, tas atdraugos.
Draudzene vakar teica, ka pie tantēm iet moš nav baigi labā doma, jo ja pasaka kko sliktu, tad tādās gaidās sanāk dzīvot, nez, domāju, kas man tur bij prognozēts iz viskkurienes, un jā nu tā ir bijis, bet neko sliktu baigi negaidīju, tādā mierā dzīvoju uz priekšu. Tagad gribētos aiziet, jo paliek grūti sev iegalvot, ka viss būs baigi ok, lai neteiktu, ka jau kļūst neiespējami un piemeklē hroniska depresija, ko aizmānīt izdodas vien periodiski un pārāk reti. nez laikam vitāli vajag, lai kāds(nju tjip burvjutantes piem.) pasaka, ka tulīt jau viss kārtosies, lai var svētlaimīgi nopūsties un būt mierā. Nu jā un nesen atcerējos, ka pirms gadiem runāju ar vienu brīnumtanti un prasīju viskko, kas līdz šim tā arī bijis, pie viena arī noprasīju vai es kādreiz attiecībās būšu laimīga, nez sauciet mani par traku, bet es ticu, ka kkāds brīnums notiks vēl šogad, tā man teica un tam es gribu šoreiz ticēt, neņemot vērā apstākļus un to, cik neticami tas tagad vispār varētu izklausīties. Spītējos, vēl bišķi.
Tags: attiecības, d, j, m, sajūtas
0 izrunājās runāšu tagad vai klusēšu visu mūžu