- 9.4.11 21:23
-
Jau pāris dienas jūtos savādāka kkāda. Man šķiet, ka viņam bija jābūt tieši tapēc, lai es tāda kļūtu. Neskatoties uz to kā viņš mēdza man teikt viskko pat ļoti atklāti, kas varētu tikai pazemināt manu pašvērtējumu, ir noticis pretējais - jūtos, ka sāku sevi pieņemt un sev patikt vairāk. Šķiet, ka esmu sākusi atslābt un dzīvot vairāk šodienās, un tas priekš manis ir daudz. Šodien neesmu neko saprātīgu sadarījusi, māja kā elle, pati saburzīta, bet es sev nepārmetu un neiespringstu, jo ir forši un es esmu forša. :D Enīvej, galvenais ir nekļūt par viņu, paņemt tikai to, kas ir labs un pareizs man. Baudīt mirkļus, sajūtas, notikumus, nebremzēt sevi ar "kotaes" variantiem, lūk kas man bija vajadzīgs. Njā, un šodien neesam runājuši, kas liek domāt, ka sākam pamazām viens no otra izaugt. Satikāmies, uzsprāgām varavīksnēs un spīguļos ar lielu, skaļu blīkšķi un tad, kad sētnieki būs visus gabalus saslaucījuši, gandrīz vai liksies, ka nekas nav noticis, tikai paliekoša sajūta, ka kkas ir mainījies tur - iekšā.
UPD. Tikko pienāca sms