- 22.1.11 15:22
- Šodien kautkā izteikti pietrūkst. Sapratu, ka es laikam nekad nebūšu tāda, ko var precēt, es vienmēr būšu visiem tāds savējais. Kāds, ar ko var atļauties būt atklāts un nebaidīties, ka pārpratīs vai apvainosies, tāds ar ko var smieties par rītārdismiem, tāds ar ko kopā var dažreiz kautko pasākt, čoms ar kuru var parunāt par to cik sievietes ir stulbas... Es pat nezinu kā es par to jūtos, ir forši, ka tā ir, bet būtu arī forši, ja kādam es būtu vajadzīga arī vairāk par to.
- 3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.1.11 18:52
-
Varbūt kādreiz vajag apvainoties...uzmest lūpu. Sievietes taču tādas ir. Arī mums patīk vīriešos viņu mazās vājības :)
- Zin, ko Tev teikšu...
- 22.1.11 19:11
-
Tu domā, ja es sākšu apvainoties, mani uztvers kā potenciāli precamu? :D
- Zin, ko Tev teikšu...
- 23.1.11 18:23
-
es
ijaaa. un tici man, tas reiz var tā gluži vienkārši, vienā dienā mainīties :)
- Zin, ko Tev teikšu...