Sviesta Ciba |

-- (

ripp) rakstīja,
@ 2014-02-25 21:21:00

vakars ar bērnu
A. izgāja ārā pa durvīm un es sapratu - šis būs garš un grūts vakars. māja bija nekārtīga, izlietnē trauki, bērnam nav ko ēst vakariņās un tas (bērns) visu laiku sameklē iemeslus niķoties un bļaut. tā tas turpinājās kādu laiku, es nezinu, varbūt pusstundu. līdz vienā brīdī es sapratu, ok, laikam jāsāk ar viņu kopā kaut kas darīt. mēs saģērbām lelli (kuru viņa pēc tam izģērba atkal. viņai ir (man) gluži nesaprotama tieksme izģērbt lelli. drēbes reizēm tiek atstātas mugurā, bet pamperu rauj nost uzreiz). un tad viņa paņēma no manis lelli un es sapratu, ka mana dalība vairs nav vēlama. kopš tā laika, aptuveni sešiem, līdz pat pusdeviņiem, viņa ieraudājās vienreiz - kad tīrīju viņai zobus. bērns bija mierīgs un harmonisks. mēs mazliet palipinājām plastilīnu un padarījām vēl šo to, lielāko vakara daļu klausījāmies bērnu mūziku. bet pārējo laiku es darīju savus darbus un viņa mierīgi līdzpastāvēja. uzvilkusi viņai pižamu teicu, ka tagad izlasīsim 2 grāmatas. un tad notika neticamais. nebijušais. mēs izlasījām grāmatas un viņa, tā vietā, lai histēriski kliedzot, skrietu pakaļ vēl grāmatām, ar smaidu aizgāja līdz gultai, ar smaidu ļāva sevi iecelt, apsegt un iedot miega aitu (jā, viņai tāda ir). ar apmierinātu, harmonisku smaidu, kurš teica "viss ir tieši tā, kā tam ir jābūt un cik gan tas ir labi", viņa ļāva man izslēgt gaismu un nodziedāt miega dziesmiņu. es atstāju istabu bez vismazākā pīkstiena. jūtos kā kādā fantāzijā nonākusi, goda vārds. saprotu gan, ka diezin vai šis drīzumā atkārtosies. un nezinu, kas notiks naktī. bet. pagaidām ir ļoti labi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	augsne 2014-02-25 21:43 (saite)
	Cik forši, ka te ieraksti tādus labos mirkļus - es vienmēr patiešām smaidu, kad to lasu. :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 21:49 (saite)
	es mazliet pārdzīvoju par to, ka lielākajai frendlistes daļai absolūti neinteresē šie ikdienas atstāsti, bēēt. man arī šie brīži šķiet atzīmēšanas vērti :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	augsne 2014-02-25 21:50 (saite)
	Gan jau, ka visi, kurus interesē, nemetas visu laiku tā komentēties, kā to daru es. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 21:57 (saite)
	nu, ok, varbūt visiem interesē skatīties no malas. jo absolūti skaidrs, neviens negrib mani un Alisi satikt :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	augsne 2014-02-25 22:18 (saite)
	Mani varētu interesēt sestdienas vidus. :) Ja vien jau tagad neesi droša, ka esi aizņemta ar ko citu, tad ceturtdien varam sarunāt detaļas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:20 (saite)
	sestdien esmu absolūti aizņemta. ja vien nekas nesagāžas kopā. par ko es ceru, ka tas tā nedarīs. bet 4dien aprunāsimies tāpat :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	elina 2014-02-25 21:54 (saite)
	nuuu, tā nav. Pat man ir interesanti :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 21:56 (saite)
	par Tevi viss skaidrs, Tu lasi ierakstus par bērniem un domā "cik interesanti un cik labi, ka man tas neatgadās" :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	elina 2014-02-25 22:43 (saite)
	arī :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:48 (saite)
	ja Tev kādreiz ir skumja oma un gribi prieka devu, uzprasies ciemos, varēsi apraudzīt kādu bērnu un oma uzreiz uzlabosies :D (es gan nudien negribētu atteikties no vecāka dzīves, bet labi saprotu, ka katram savs) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	elina 2014-02-26 11:18 (saite)
	oi, man ļoti reti kad ir skumja oma, bet ņemšu vērā, ciemos man patīk! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	noisiite 2014-02-25 22:02 (saite)
	Nemuldi niekus, ja jau seko, tātad interesē! :) Tie feinie mirkļi ir noteikti jāatzīmē! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:23 (saite)
	cilvēki bieži garlaikojas bet pieklājīgi klusē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	noisiite 2014-02-25 22:26 (saite)
	Paši vainīgi! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	jim 2014-02-25 22:42 (saite)
	es arī smaidīju lasot (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 23:07 (saite)
	man tik tiešām ir prieks par to :) man vispār pēdējā laikā tik ļoti patīk mans bērns, ka gribas piedāvāt tikties ar viņu visiem, kas man patīk. tad es iepriecinātu divas puses, kas man patīk :D tas ir uzaicinājums :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	zetinja 2014-02-26 08:39 (saite)
	neee. es lasu tavus pukstus un man ari gribas bērnus. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-26 23:12 (saite)
	es tiešām tik maz rakstu par negatīvo? :D bet ja nopietni, bērni, tas ir ļoti grūti. bet vēl daudz ļotāk forši. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ninona
2014-02-26 11:29 (saite)

Interesē, interesē.
Man personīgi parasti vai nu nav ko rakstīt, vai neizdodas to savlaicīgi nodefinēt, vai vispār izlasu pēc vairākām dienām, vai arī vienkārši skauž un valdu mēli :D

Kad mācījos par "sertificētu blablabla", ieguvu daudz interesantu informāciju. Viens šāds punkts - veltot bērnam 20 minūtes, pēc tam iegūsti 40 minūtes savām lietām. Un tas tiešām darbojas (ja to pielieto).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-26 23:13 (saite)
	:) mums tā arī neizdevās kopīga ziemas diena, ko :> (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	santech 2014-02-25 21:44 (saite)
	klausījāmies bērnu mūziku lika man atcerēties, ka jaunajās mājās vēl nav skanējis robotiņš (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 21:45 (saite)
	ehe, par to es biju galīgi aizmirsusi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	daria 2014-02-25 22:16 (saite)
	Jā, šitādi mirkļi dod baigo laimes sajūtu. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:22 (saite)
	jā :) es skatos uz jums, divu bērnu mātēm varonēm un nespēju saprast, kā jūs to spējat. es itkā gribēju sākt domāt par otru. bet tagad. man ir tik ļoti bail. kā jūs to spējat? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	daria 2014-02-25 22:27 (saite)
	Par ko Tu baidies? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:31 (saite)
	es baidos no grūtuma. no tā, ka tas būs vairāk. un no tā, kāda es kļūstu, kad man ilgstoši ir grūti. un jau ar vienu bērnu es brīžiem sev ļoti ļoti nepatīku. un no tā, kā grūtums ietekmēs ne vien mani bet arī A. es baidos par to, kā mēs visi šeit izturētu šo papildus grūtumu, gan visi kopā, gan katrs atsevišķi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

daria
2014-02-25 22:48 (saite)

Viegli nav, jaa.
Bet toties ir divreiz vairaak taadu momentu, par kaadu Tu te raksti ;)
Un dazhas lietas ir vieglaak. Es agraak vairaak aukleejos ar E, taados briizhos, kad zinu, ka nevajadzeetu. Tagad ir vairaak no-nonsense attieksme. Ne taadaa zinjaa, ka es tagad esmu kljuvusi par gjimenes Lukashenko, bet es nepakljaujos kliegshanai, ja kaut kas ir norunaats. Es varu piekaapties (vienaa no beernaudzinaashanas graamataam attieciiba starp kaujaam, ko ljaut beernam uzvareet, bija mineeta 3:2), bet tagad tad to daru uzreiz, nevis peec ilgas stiiveeshanaas.
Es gan arii kljuustu nejauka pret P, neguleeto nakshu deelj. Bet nav arii tik traki, ar E bija taapat un man liekas, ka nu jau paliek labaak (t.i., nevis es vairaak dabuuju guleet, bet gan laikam pierodu :D).

Un man ljoti, neatsverami ljoti patiik Mikjeliitis. Un tas, kaa Emiilija vinju uztver un attiecas pret vinju (es esmu paarlaimiiga, ka nemanu greizsirdiibu - t.i., vinja var saniknoties uz mani, ka nepieveershu pietiekami uzmaniibas (vinjaspraat), bet vinja nedusmojas uz braali).

No shodienas mees gan pagarinaajaam vinjas daarzinja apmekleejumu - veel arvien 3x nedeeljaa, bet nu jau vairs ne 4h, bet 8h. Tas daudz dod - tagad, piemeeram, varu normaalaak piekjerties maajas darbiem, savediishu maaju kaartiibaa, tad vareeshu sev pieveersties - taada sajuuta, ka man ir iedota muuzhiiba :) Nu, un varu mieriigi apseesties ar Mikj un vienkaarshi paseedeet.

Ir laba sajuuta ar diviem. Gruuti ir, bet ir arii kaut kaa taa - viss ir taa, kaa tam jaabuut.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 22:55 (saite)
	es nezinu, man reizēm ir sajūta, ka mēs ar A. neesam apveltīti ar tādu emocionālās inteliģences apjomu, kurš nepieciešams, lai grūtuma iespaidā nesačakarētu attiecības. protams, tas viss, cerams, nāks ar darbu un laiku, bet. es nezinu, vai ir prātīgi taisīt otru bērnu, pirms tas nav nācis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

daria
2014-02-25 23:00 (saite)

Njaa. Man taadaa zinjaa ir paveicies, ka P striidaas pavisam citaadaak, nekaa es. Ar to es nesaku, ka mums ir vairaak emoc.inteligjences, bet gan to, ka ir paveicies ar striideeshanaas stilu salikumu (es ljoti viegli varu iedomaaties, kaa tad, ja man pretii buutu cits cilveeks, mees jau sen buutu viens otru ar cirvi, ar cirvi, ar cirvi!).
Bet nu jaa. Gan jau naaks arii iistais laiks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-25 23:09 (saite)
	es tagad atcerējos, tas par Lukašenko bija ļoti forši un asprātīgi. un tas par cirvi arī :) mums gan problēma nav ar cirvi (nazi, dakšu, āmuru), bet ar to, ka laika gaitā kaut kur iekšā piedzimst šī nejaukā sajūta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

daria
2014-02-25 23:15 (saite)

Nu jaa, katram savs. Tad varbuut arii veel nevajag. Uz otro sanjemties, kad viens jau ir, ir kaut kaadaa zinjaa vieglaak (zini, kaa tas ir) un kaut kaadaa zinjaa gruutaak (_zini_, kaa tas ir). Un dazhreiz jau vajag pabaudiit dziivi un vienam otru (ui, kaa es gaidu Latviju ar omiishu armiju, kad mees vareesim taa kaartiigaak pabuut divataa!).

(un paldies. Par to forshi un aspraatiigi. Man reizeem liekas, ka manis vispaar vairs nav, ir tikai beernu barojamaa/mainaamaa mashiina, tagad censhos mazliet sanjemties un buut kas vairaak)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ripp
2014-02-25 23:34 (saite)

es TĀ baudu to, ka BEIDZOT es esmu es. un tikai tad māte. nevis māte, kas esmu arī es. tad, kad tā nebija, tad bija ok. hormoni, droši vien arī kaut kāds senais mazuļa "izbarošanas" instinkts, kas man turējās nelielu stērķīti virs gada kopš bērna piedzimšanas. tad viss likās esam tā kā vajag. bet tagad. tagad es jūtos kā ar noņemtām klapēm. un izrādās, es sev esmu pietrūkusi. un es nemaz nedegu vēlmē atkal mesties šajā hormonu un instinktu virpulī, kas pārmāc personību, kad rodas bērns.
bet no otras puses. plānam taisīt bērnu kaut kad drīz bija pietiekoši daudz plusu, lai mēs vispār šādi nolemtu. un otru bērnu tomēr (tieši mums, ne jau visiem) vajag. un es tūdaļ uzsākšu apmeklēt psihoterapiju, kurā ceru (visa cita starpā) tikt arī pie atbildēm uz jautājumiem, kā tad un kādēļ īsti ir ar slodzēm attiecībās (gan mūsu, gan vispār). un man gribas ticēt, ka zinot "kā ir", spēsim arī konstruktīvāk un ātrāk risināt risināmo.
un vēl tas, ka tad, kad tajā akacī ielec, tad jau atkal viss ir labi. endorfīni un hormoni un instinkti un viss šitais, kas tajā esot ir ļoti labi un priecīgi.
un es ļoti piekrītu Tev par zini un _zini_. no vienas puses es jau tagad zinu, ka ļoti daudz kas būs vieglāk. es būšu KRIETNI līdzsvarotāka māte, sieva un sieviete :) bet no otras, reāli mati ceļas stāvus, domājot par visu grūto, jo es ZINU. (apzinoties arī to, ka nav divu vienādu bērnu, tomēr Alise nebija tas grūtākais gadījums)

es ļoti novēlu Tev tikt pie īstās sevis (kas nav pirmkārt māte) aizvien vairāk un vairāk, līdz tu atkal būsi kontaktā un komfortā ar dzīvi šajā ziņā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

daria
2014-02-25 23:48 (saite)

Psihoterapija vareetu buut interesanti. Gan tiiri redzeet, kaa tas notiek; gan sevi sakaartot. Ceru, ka Tu atradiisi gan jautaajumus, gan atbildes - vai vismaz mieru ar to, ka taadu konkreetu atbilzhu visam nemaz nav.

Jaa, beerni ir galiigi dazhaadi. Maneejie ir uzskataams piemeers :) Nekas - ja Emiilijas miegu Latvijas apmekleejums sachakareeja, tad varbuut Mikjelim sakaartos :D

Ja taa godiigi, Latvijaa es droshi vien justos savaadaak. Gan par beernu ievieshanu, gan vispaar. Mums tikai vienmeer sev jaaatgaadina, ka dziivoshana Latvijaa nav nekaaca panaceja (man, ja godiigi, mazliet vispaar bail no atgrieshanaas, ar manu caurumu CV), bet probleemas vismaz buutu citas.

Tas kontakts un komforts mazliet jau ievieshas, bet ar beerniem ir taa, ka vinji tomeer ir baigaa prioritaate, it iipashi pashaa saakumaa, no daudz kaa sanaak atteikties, tikai jaameegjina saglabaat, cik var, un atgaadinaat sev, ka beerni neesmu es un es neesmu beerni. Kaut kaa taa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	savanna 2014-02-26 09:42 (saite)
	Tik ļoti, ļoti jauki uzrakstīji! Lasu un smaidu :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ripp 2014-02-26 23:15 (saite)
	paldies, vienmēr patīkami ko tādu dzirdēt :) piedod, ka es tā nozudu par tām pogām. esmu galīgi ierauta savas mazās dzīvītes virpulī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	savanna 2014-02-26 23:19 (saite)
	Un man ir prieks, ka esat tā aizņemti paši ar sevi. Tas ir mīļi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-02-26 23:22 (saite)
	nezinu gan, vai īstais vārds ir mīļi :) es nezinu, man laikam neērti tā iet pēc pogām. un visu laiku aizmirstas. varbūt jāsabīda kaut kas nopietnāks? :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	savanna 2014-02-27 02:23 (saite)
	Tā ir forša doma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mirdza 2014-02-26 10:58 (saite)
	Lasu un smaidu. :) (Un klusiba gaidu, kad man ar L ari ta bus..) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ripp 2014-02-26 23:15 (saite)
	jauki :) un iedomājies, būs jau samērā drīz. bet zīdaiņposmam arī ir daaudz jauku lietu :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: