302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-12-18 14:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Luftwaffe - Event Nihility: Bled White
Entry tags:bullshit, hatred, politics

“Tikumistu” idiotisms praksē, šoreiz ar jau prognozēto ezotērikas žanra BS piedevu.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2015-12-18 17:12 (saite)
Enerģētiski bagātas eļļainas molekulas!!1!111!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-18 17:36 (saite)
Jaunie pāri var uzzināt, ka ģimenē ir seksuālās attiecības! Meitenei patiesībā nākas ļoti uzticēties mātei, ka viņai tur tiešām kaut kas IR! Līdzīgi kā šūnā proteīniem, ģimenē vīrietim ir viegli un dabiski atbildēt par aizsardzību un kustību!

Fuck me sideways, viņiem tiešām ir izdevies pārspēt pašiem sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-18 17:49 (saite)
Tas gan.
Man jau vienmēr patīk visi šitie "vīrietis to, sieviete šito".
"Vīrietis .. ir orientēts uz sasniegumiem, taustāmiem panākumiem, konkrētu mērķi («nomedīt mamutu»), rīcību."
Sieviete ir orientēta uz zaudējumiem, garīgu izgāšanos, nesaprotamu mērķi ("free Willy"), bezdarbību.

"..sievietes bieži meklē un ierauga dziļāku jēgu, analizē motīvus, meklē kopsakarības - viņas iedziļinās." Vīrieši bieži apmaldās un zaudē dvēs'sles acu gaismu, neinteresējas par iemesliem, nemeklē kopsakarības - viņi ir tikai funkcionāli roboti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-18 17:51 (saite)
No otras puses, vīrieši vismaz ir pārliecināti, ka viņiem TUR tiešām kaut kas IR.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-18 17:53 (saite)
No otras puses? Man šķita, ka tieši no priekšpuses! (sorry)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-18 17:54 (saite)
XD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-12-19 15:16 (saite)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-12-18 18:41 (saite)
Nu slinkums lasīt pdfus, bet ja jau tu esi to paveicis, kas tevi tur kaitina?
Pie reizes, kas tie ''tikumisti'' tavā izpratnē ir?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-18 19:12 (saite)
Kaitina kaut vai tas, cik lielu procentu no teksta sastāda nonsenss pat uz visa šo likumprojektu un iniciatīvu farsa fona. Ja nav laika/intereses (šajā gadījumā – pilnībā saprotami), nelasi PDFu, apskati fragmentus zem pirmā linka, tie ir reprezentatīvi pilnajam tekstam. "Tikumisti", savukārt, ir jaunās "tikumiskās/tradicionālās audzināšanas" politkampaņas apoloģēti un aktīvisti, ar Rībenu, Rudzīti & Co. priekšgalā.

Kaitina arī tas, ka divas ministrijas ir tērējušas laiku un valsts resursus šim marasmam. Šoreiz resursi nav katastrofāli lieli, bet €5000 tērēšana "pirmslaulību kursu" brošūrai mamutu mednieku toņos tik un tā šķiet nejēdzīgi situācijā, kur pie daudz lietderīgākiem projektiem mēdz izskanēt sūdzības par katru pēdējo centu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-19 03:11 (saite)
Jāsaka, ka piekrītu. Daļēji. Raksts ir lielā mērā ''silly'', bet droši vien no mana skatu punkta ne to iemeslu pēc kāpēc tev tas šķiet slikts. Tā autori neliekas diez ko ''elokventi'' un skaidro lietas tā kā to darītu mana vecmāmiņa, lai vieglas viņai smiltis. Tajā pašā laikā centrālā ideja un punkti par ģenerālajām atšķirībām dzimumu uzvedībā, attieksmē pret ārpasauli ir pamatā korekti.

Es gan arī neuzskatu, ka šāda tipa brošūras būtu jāfinansē valstij un aktīvi jāpiedalās kaut kādu socio-politisku adžendu tiražēšanā. Tajā pašā laikā, valdība nekautrējās no trešā viļņa feministu u.c. kreiso ideologu ietekmes izglītības sistēmā, tāpēc uzskatu, ka šāda veida fenomeni vienkārši jāuzskata kā divu diametrāli atšķirīgu ideoloģiju lobiju caur tautas pārstāvniecības institūtiem. Atkal tā pati nodrāztā tēma - vai nu tu piekrīti, ka demokrātija ir labākais no visiem ļauniem, vai atbalsti totalitāru vienas puses viedokli, kas tiek breinvašots visiem no bērna kājas un tas ir ok tikai tāpēc, ka pats personīgi tam piekrīti.

Par valdības naudas tēriņiem pēc visiem šiem gadiem nekompetences un korupcijas, manuprāt, vispār nav vērts runāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-19 07:15 (saite)
Arī atšķirību dzimumu starpā sakarā gan jāpiebilst, ka "izņēmumu no normas" var tikai tik ilgi palielināt apjomā, līdz sāk izskatīties, ka runa tomēr ir par būtisku populācijas daļu (šeit runāju tieši par successful women in STEM, sieviešu sekmīga darbība biznesā un politikā, šķiet, vairs tikai retajam izraisa šaubas), pat, ja tā joprojām ir < 50% no kopējā (konkrētai skaitliskai proporcijai gan arī nav sevišķi būtiskas nozīmes, tik ilgi, kamēr sievietēm, kuras izvēlējušās "nesievišķīgas" karjeras, netiek mēģināti likt spieķi riteņos; neesmu kvotu sistēmas piekritējs).

Kas attiecas uz demokrātiju versus totalitārismu, es nefanoju ne par vienu no šīm opcijām un esmu ieinteresēts neortodoksālu polittehnoloģiju izpētē (ja pareizi atceros, mums pirms neilga laika bija visai gara saruna tieši par šo tēmu). Kopumā no šīm abām sistēmām demokrātija ir ievērojami robustāka un stabilāka krīžu situācijās, taču tā ir ļoti uzņēmīga pret kompetences līmeņa kritumu plašā publikā, kam šajā gadījumā ir lielākas iespējas atstāt reālas sekas uz turpmāko lēmumu pieņemšanu.

Par naudas tēriņiem es arī pats šeit ieminos tikai zemsvītras piezīmes līmenī – uz visu pārējo finansiālo "fakapu" fona 5 kiloeiro nav nekas nopietns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-19 09:59 (saite)
''Arī atšķirību dzimumu starpā sakarā gan jāpiebilst, ka "izņēmumu no normas" var tikai tik ilgi palielināt apjomā, līdz sāk izskatīties, ka runa tomēr ir par būtisku populācijas daļu''

Bet neizskatās taču. Izņēmumi no stereotipa vēl arvien ir far and between.
Sekmīgā sieviešu darbība politikā? - lol. Ja negribi, lai sāktu citēt dažādas politiķes-sievietes mūsdienu Rietumu valstīs vai atgādināt kā Merkele burtiski grauj Vācijas labklājīgo idilli, būdama šķietami oblivious par to, neaiztiec tēmu.

''Kopumā no šīm abām sistēmām demokrātija ir ievērojami robustāka un stabilāka krīžu situācijās, taču tā ir ļoti uzņēmīga pret kompetences līmeņa kritumu plašā publikā, kam šajā gadījumā ir lielākas iespējas atstāt reālas sekas uz turpmāko lēmumu pieņemšanu.''

Un kā smej, sūdīgo lēmumu īpatsvars arvien palielinās jo lielāka ir sieviešu un femīnās domāšanas ietekme uz valsts politiku. Jā, demokrātija tiešām nav ideāls, jo ļauj pārāk daudz neatbilstošiem cilvēkiem atrasties pie vēsturiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanas.

Bottom line: demokrātija un dažādu sabiedrības ideju deleģēšana caur valdības institūtiem pagaidām ir vienīgais, kas var saglabāt balansu, kas ļauj laiku pa laikam šiftēt politiku. Tas nav iespējams sistēmās, kur valda ideoloģiska kliķe vai aristokrātu famīlijas. Šajos gadījumos ir Krievu rulete. Var paveikties ar labu kliķi līdz kādam laikam, but when shit hits the fan, beigas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-19 14:04 (saite)
Neaizmirsti, ka mūsu priekšstati politikas sakarā daudz kur atšķiras ne tikai diametrāli, bet arī zem leņķa, līdz ar to neesi tik pārliecināts, ka tie citāti, ko Tu varētu piemeklēt sieviešu-politiķu sakarā mūsdienu Rietumu valstīs, noteikti ir pretrunā ar maniem uzskatiem vai maniem mērķiem (nemaz nerunājot par to, ka abu dzimumu politiķi gan ASV, gan Eiropā pārstāv visu politisko spektru). Par Merkeli es neesmu lielā sajūsmā, taču vismaz manas informētības ietvaros es nevaru celt arī īpašus iebildumus.

Un izskatās, it īpaši no iekšpuses – no akadēmiskajiem profiliem, GitHub repozitārijiem, papīriem un pārējām lietām, kurām ir reāla nozīme. Vai ārpus šīm lietām konkrētā persona iet mežā gāzt baļķus, nodarbojas ar pilna kontakta cīņas sportu vai izšuj mežģīnes, bieži nav zināms un vienmēr ir nesvarīgi.

Par demokrātiju versus aristokrātiju šajā griezumā es piekrītu. Tādēļ, kā jau teicu, mani interesē virzieni, kas neved nedz uz vienu, nedz otru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-20 03:11 (saite)
''līdz ar to neesi tik pārliecināts, ka tie citāti, ko Tu varētu piemeklēt sieviešu-politiķu sakarā mūsdienu Rietumu valstīs, noteikti ir pretrunā ar maniem uzskatiem vai maniem mērķiem''

Nu jā, es zinu, ka esi raging leftards, ka ne zkāpēc par varītēm to noliedz, lai gan esi absolūts Frankfurtes skolas paraug audzēknis. Kas no tā?
Kreisajiem visos laikos, arī šajā, vienīgais mērķis ir sagraut pastāvošo valsti/sistēmu, kurā tie paši veģetē. Ja klasiskajiem marksistiem vismaz bija kļūdains, bet mērķis kā šo sistēmu izmainīt (proletariāts taisa revolūciju, pārņem varu no ekpluatātoriem un ievieš vispasaules taisnīgumu un mieru), tad šī brīža kreisais spārns ir impotents konstruktīvu ideju sfērā. To pat atzina vismaz viens no Frankfurtes korifejiem. Viņu merķis bija vienkāršs - iznīcināt. Kas būs pēc tam? Da po.

Runājot par citātiem. Tu piekrīti kam tādam?
https://scontent.xx.fbcdn.net/hphotos-xpa1/v/t1.0-9/12141796_10206683426117575_2362712749525052409_n.jpg?oh=7146b7e01bff3dc1fd2cf85de7e6113e&oe=56D32D1E
vai šeit
https://scontent-arn2-1.xx.fbcdn.net/hphotos-xap1/v/t1.0-9/12109077_10153048297246097_389017536285282876_n.jpg?oh=2499fd08558d52a5fb0c4d79f77ef610&oe=56910CAF
(tulkojums:
1. Immigration isnt something new.
2. Everyone is a consequence of immigration
3. There is no native Swedish culture.)
http://i.imgur.com/86HCnir.gif lol (fui, Vācija)
ceru, ka tu atbalsti genocīdu
"https://www.youtube.com/watch?v=V_Ys621qFPE

Vai arī elementāriem faktiem, kas sit kā ar kuvaldu pa galvu:
https://i.gyazo.com/abd1b2538135586a3b4d4c3040764bde.png (bilde nav diez ko objektīva, jo lielākā daļa imigrantu, kas cenšas iekļūt Eiropā vispār nav Sīrieši)


Bonus lolam: http://www.barenakedislam.com/wp-content/uploads/2015/03/SomaliJournalistAmunAbdullahi.png

Es varētu uzrakt dučiem šādu marazmu, bet ceru, ka tu esi pietiekami inteliģents, lai noprastu paternu bez barošanas mutē ar karotīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-20 06:35 (saite)
Kā es jau reiz pieminēju, situācija, kur vadībā ir "leftardi", man ir, above all, daudz izdevīgāka, nekā tāda, kur vadībā ir "rightardi". Tas nenozīmē, ka es piekrītu visam vai pat lielākajai daļai kāda konkrēta politiskā spārna izteikumu, tas nozīmē tikai to, ka manā perspektīvā tas ir mazākais/nekaitīgākais no šobrīd pie varas esošajiem ļaunumiem.

P.S. Tikpat un vēl vairāk aplami un nepiekrītami, kā "There is no native Swedish culture", man šķiet "Mums ir vajadzīgs tāds garīgs Koperniks, kas sakārto debesu stiprumus, kas atkal noliek Dievu centrā un cilvēku perifērijā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-20 10:46 (saite)
Man arī nepatīk ne vienas ne puses radikāļi, bet ''rightardi'' nav bijuši nekur pie varas kopš Hitlers nolika karoti savā bunkurā. Otra puse gan ir gandrīz pilnīgā varas monopolā, vismaz Rietumeiropā un aktīvi nodarbojas ar savu valstu pārvēršanu par idiokrātijām ar trešo pasaules valstu līmeņa noziedzību, ''no go'' zonām un pamatīgu cenzūras/pašcenzūras kultūru, kuras ietekmē faktiski valsts pamatiedzīvotājiem ir ļoti ierobežotas iespējas jebkā protestēt pret elišu veiktajām politikām. Tevis linkotie labējo nedarbi parasti ir smieklīgi nenozīmīgi, atsevišķu ''kolorītu'' indivīdu iniciatīvas un kopējā politiskajā bildē, rezonansi neradoši, kamēr kreiso radikāļu politika ir redzama visapkārt Eiropā.

Un starp citu, kā smejies, rightardu iespējas iekļūt varā nepielūdzami palielinās tieši dēļ augstāk minētā. Daudzās Eiropas valstīs labējo partiju reitingi nemitīgi kāpj un, piemēram, Polijā kā reiz nesen notikušajā vēlēšanās, ar lielu balsu pārsvaru, ievēlēja tieši labēji konservatīvos. Cilvēki nav stulbi un nevēlas aizlaist savu valsti līdz kliņķim kaut kādu pusdebīlu vai ekonomiski/politiski angažētu kretīnu dēļ. Zviedrijā pēc visām aptaujām ''Swedish Democrats'', kas skaitās briesmīgi labēji (diezgan smieklīgi, protams, jo viņi ne sūda nav labēji, vienkārši nav neo-marksisti) arī ir līderos pēc aptaujām. Par Merkeli jau sen smejās lielākā daļa Vācijas.
Bet laikam ''moderation in evewerything'' cilvēcei kā tādai nav raksturīga.

Kas tev tur īsti var būt izdevīgs man arī nav skaidrs, jo, nedomāju, ka valsts, kura aiziet pa burbuli vai pakāpeniski pārvēršas par otru Pakistānu būtu izdevīga kreisi noskaņotam ''progresīvajam'' kā tu. Saprotu, ka tavā plānā ir vienkārši aizmukt tur, kur siltāks, bet var iestāties etaps, kad nebūs kur mukt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-20 11:48 (saite)
Tas gan nav gluži adekvāts salīdzinājums – ja par "rightardiem" kvalificējas tikai nacistu līmeņa labējie, tad "leftardi" mūsdienās ir pie varas vairs tikai Ziemeļkorejā. Teksti no sērijas "sievietēm būtu jāģērbjas 'piedienīgi', jo ir jāciena dažu mežoņu nespēja apvaldīt savas tieksmes", ir idiotiski un nav pelnījuši atbalstu, bet tieši to pašu var sacīt (un es saku) par "sievietēm būtu jāģērbjas 'piedienīgi', jo to paģēr tikumības gars un tautiskā dzīvesziņa"; utt.

Kas attiecas uz izdevīgumu, tad būšu šeit pilnīgi atklāts: manās interesēs tuvāko gadu desmitu laikā ir sabiedrība, kurā ir pastiprināti viegli notikt dažāda veida pārmaiņām un kur līdz šim nebijušām idejām ir viegli iesakņoties. Tas, ka šībrīža implementācija tādai sabiedrībai ir zināmos virzienos saspiedusi kolektīvo galvu, nav ideāli, bet vismaz ir vietā vajadzīgā "augsne" mēmiem. Sapienti sat.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-20 13:51 (saite)
'' "sievietēm būtu jāģērbjas 'piedienīgi', jo to paģēr tikumības gars un tautiskā dzīvesziņa"; utt.''

Tieši tā pat var teikt, ka ''ja tu ģērbies un uzvedies kā mauka'', tad nesašūti, ja pret tevi attiecās kā pret mauku. Choices & consequences.

''bet vismaz ir vietā vajadzīgā "augsne" mēmiem''

Iekš kā tu redzi to labvēlīgo augsni? Tu domā, ka Eiropa, kurā valda haoss un ar vien lielāku ietekmi sāk iegūt reliģiski fundamentālisti būs laba augsne jaunu ideju kultivēšanai? k

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-20 14:07 (saite)
Šeit arī parādās viena no konsekvenciālisma domāšanas izpausmēm praksē – sekas indivīdu izskata variācijām uz citu indivīdu labklājību ir daudz mazākas par represiju sekām uz attiecīgā izskata indivīdiem, it īpaši, ja šīs represijas ir ne tikai de facto, bet arī de jure (panti par "nepiedienīgu izskatu" utt.). Līdz ar to, es šajā sakarā proponēju un praktizēju "nepatīk — neskaties" pieeju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-21 08:37 (saite)
Es savukārt proponēju reālismu. Ja tu iedomājies, ka sabiedrību var pārvērst sterilu androidu spietā, tev nāksies smagi aplauzties. Ja es izeju uz ielas un uzvedos izaicinoši pret bariņu džeku, man ir liels risks dabūt pa purnu. Formāli negatīvās sekas ir tikai mans sasistais ģīmis, tāpēc pēc konsekvenciālisma jāsoda tikai džeki-kaušļi. Galu galā ''nepatīi-neklausies'' lel. Realitāte tā nestrādā un ieņemt paurī uzskatu, ka liberastijas vārdā jebkura veida uzvedība jātiek uzskatīta par ok, kamēr tā kādam neizraisa tiešas negatīvas konsekvences ir kārtējais ziloņkaula tornī dzīvojoša autista murgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-21 08:59 (saite)
Tas nekas, man nebūs iebildumu arī pret pietiekami labiem tuvinājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-12-20 13:03 (saite)
"Bet neizskatās taču. Izņēmumi no stereotipa vēl arvien ir far and between."

Par sievietēm zinātnē:
Visā pasaulē - 28,4%
Centrālā un Austrumeiropa - 39,9%;
Latvija (augstākais rādītājs Eiropā) - 52,8%.
Dati no: http://www.uis.unesco.org/ScienceTechnology/Pages/gender-and-science.aspx

Sievietes dažādās zinātņu jomās Latvijā:
Dabaszinātnes - 48%;
Inženierzinātnes - 35%;
Medicīna (medical sciences) - 64%;
Lauksaimniecība (agricultural sciences) - 60%
Sociālās zinātnes - 64%;
Humanitārās zinātnes - 69%.
Dati no: http://www.uis.unesco.org/_LAYOUTS/UNESCO/women-in-science/index.html#overview!lang=en®ion=40530

Tādēļ man rodas jautājums: kurā zinātņu jomā tu strādā, ja tev ir radies priekšstats, ka sievietes zinātnē ir tikai rets izņēmums no stereotipa?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-20 13:48 (saite)
Cik no viņām ir kas vairāk par standarta laboratorijas workeriem? Kā gadās lasīt par kārtējiem mailstouniem un revolucionāriem atklājumiem kādā no jomām, gandrīz vienmēr figurē zinātnieka-vīrieša vārds.

''Sociālās zinātnes - 64%;
Humanitārās zinātnes - 69%. ''

Šitas starp citu diezgan labs deskriptīvs par sievietēm ''zinātniecēm''.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-20 14:00 (saite)
Nu skaidrs, tagad tu jau atkāpies solīti atpakaļ, nevis atzīsti, ka tava tēze par sievietēm zinātnē kā retu izņēmumu ir kļūdaina. Neatbildēji, kurā jomā pats strādā. Vai vispār esi saistīts ar kādu no zinātnēm?

"Šitas starp citu diezgan labs deskriptīvs par sievietēm ''zinātniecēm''."

Nu pagaidi, tajās zinātnēs, par kurām parasti saka, ka ir par grūtu sieviešu daiļajām galviņām, Latvijas statistika ir: Dabaszinātnes - 48%, Inženierzinātnes - 35%. Visnotaļ labs raksturojošais elements par sievietēm zinātniecēm.
Ja statistika tev šķiet pārāk sausa un bezpersoniska - tikko apjautājos ķīmiķim - viņa gadā maģistrus pabeidza vairāk jauno zinātnieču, nekā zinātnieku, institūts viņam arī pilns ar sievietēm (turklāt arī no vecākām paaudzēm - postpadomju specifika, ja salīdzina ar Vecajiem Rietumiem, kur UK ir viszemākie procenti).

"Cik no viņām ir kas vairāk par standarta laboratorijas workeriem? Kā gadās lasīt par kārtējiem mailstouniem un revolucionāriem atklājumiem kādā no jomām, gandrīz vienmēr figurē zinātnieka-vīrieša vārds."

Nezinu, cik no viņām ir kas vairāk par laborantēm. Par revolucionāro atklājumu vārdiem: ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt. Parasti ziņu lapās nokļūst lab. vai granta vadītāja vārds, visi tie, kas reāli strādājuši pie atklājuma, parasti paliek aiz priekškara. Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-12-20 15:09 (saite)
Anekdotiski, bet skatoties uz IT sievietes joprpjām vairāk figurē testētāju, ieviesēju, projvadu lomās, nevis tehniskajās. Jo maģistru var dabūt ne A4 lapu ar kodu studiju laikā neuzrakstot, par datubāzēm dzirdot kā briesmīgiem un sarežģītiem zvēriņiem un neizprotot power podziņu nozīmi uz datoru korpusa.

Sievietes tehniskās IT sfērās mēs, protams, arī esam, bet pagaidām ļoti izņēmums. Vai arī sievietes speciāli no konferencēm izvairās un laiž uz tām tikai kolēģus vīriešus.

Maģistrs vēl nav zinātnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-20 15:15 (saite)
"Maģistrs vēl nav zinātnieks."

"Maģistrs" vispār ir akadēmisks grāds un neko neliecina par prof. darbību, tā kā piekrītu, ka man vajadzēja uzmanīgāk izvēlēties jēdzienu.
Taču piebilde par ķīmiju: tur ir specifika, ka, lai varētu izstrādāt savu diplomdarbu, ir vajadzīgs dabūt darbu kādā laboratorijā. Ja nu vienīgi tēma ir ļoti teorētiska, tad varbūt ir iespējams iztikt bez tehniskā aprīkojuma. Līdz ar to, vairums ķīmiķu, kas strādā pie sava diplomdarba, reāli to dara zinātniskā institūcijā, un parasti pie tēmas, kas ir vajadzīga tai institūcijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2015-12-20 18:55 (saite)
Nejaukšos jūsu diskusijās kopumā, bet par šo piekomentēšu, ka STEM karjeras veidojošo sieviešu proporcija ir augsta Tuvo Austrumu zemēs, kur tādu karjeras izvēli parasti nosaka vecāku viedoklis par to, ka "vajadzētu atrast prestižu un labi apmaksātu darbu", bet zema tradicionāli liberālās zemēs kā Skandināvija, t.i., tur kur sievietes pašas var izvēlēties, ko vēlas darīt. Viela pārdomām.

Konkrētus avotus domāju, ka varētu atrast, lūk te iesākumam.
http://www.theatlantic.com/international/archive/2014/03/there-are-only-3-countries-where-girls-feel-more-comfortable-with-math-than-boys/284272/
"In more conservative countries like Mexico and Turkey, substantial numbers of female coders are entering the workforce. Meanwhile, in countries that we usually think of as more progressive, like Belgium and Switzerland, women are far more likely to go into fields like education, health, and the humanities."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-20 19:54 (saite)
"..sieviešu proporcija ir .. zema tradicionāli liberālās zemēs kā Skandināvija.."

Cik zema? Pastrādā ar gugli atrodi. Vai tas ir 1%? Vai tomēr pietiekami liela minoritāte, lai uzskatam "sievietes šito nevar" zustu pamatojums realitātē?

"Viela pārdomām."

Kādām tieši pārdomām? Šeit neviens neizvirza tēzi, ka sieviešu/vīriešu iterese un spējas STEM jomās ir 50/50. Diskusija ir par to, ka pēc gnidrologa domām, sievietes zinātnē ir rets izņēmums, uz ko es atbildēju ar statistikas datiem, kas liecina par šāda uzskata aplamību.

"In more conservative countries like Mexico and Turkey, substantial numbers of female coders are entering the workforce. Meanwhile, in countries that we usually think of as more progressive, like Belgium and Switzerland, women are far more likely to go into fields like education, health, and the humanities."

Nākamā rindkopa:
"But it could be that in fast-changing economies (such as Mexico and South Africa), women are entering computer science at higher rates in an attempt to maximize their earning potential. Or it could be that in some cultures, computer science is simply not viewed as a masculine field—a factor that researchers have observed in countries with more equitable STEM (science, technology, engineering, and mathematics) balances."

Un tagad ir jautājums par Latvijas (un dažu citu postpadomju valstu) statistiku. Par ko liecina augstie sieviešu procenti STEM lauciņos? Latvijā, protams, arī vecāki izdara spiedienu "vajadzētu atrast prestižu un labi apmaksātu darbu" (bet vai šī ietekme ir tikpat stipra kā Tuvajos Austrumos? Šaubos), taču šeit, izņemot datorzinātnes, STEM izglītība nemaz nesaistās ar labi apmaksātu darbu, drīzāk tās ir tādas jomas kā jurisprudence un ekonomika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-12-20 22:41 (saite)
Nu esmu kādu laiku strādājis lielā Skandināvijas universitātē (ap 120 PhD studentu IT) un varu teikt ka proporcija "no Skandināvijas nācis sieviešu dzimuma zinātniskais darbinieks IT" būs gan virs 1%, bet tuvāka 1% nekā piemēram 10%.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-20 23:52 (saite)
"varu teikt"

Nevari gan. Reliable statistic, or didn't happen.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-12-21 17:10 (saite)
Lol.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-12-21 08:47 (saite)
Nekur neatkāpjos. Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā. Sievietēm ļoti labi padodas (un šķiet patīk) nodarboties tieši ar šādu, labi subordinētu un monotonu, bet nepieciešamu darbu. Ne velti tik daudz sieveišu grāmatvežu un gandrīz viss zemāka ranga valsts sektora ierēdņu vai bankas klerku ir daiļā dzimuma.

''mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt''

Tomēr, ja kāds liels vārds parādās, nu tur bozonu atklājējs vai asteroīda iesedlotājs vai kāda jauna preparāta izgudrotājs, tas ir tēviņš. Varbūt tas dēļ patriarhāļu konspirācijas. =)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-21 10:57 (saite)
Nudien, aizvien vairāk ieinteresē, kas ir tava zinātņu joma, būtu tiešām vērtīgi uzzināt, kur par laborantiem var iet strādāt katrs cirvs.

"Tomēr, ja kāds liels vārds parādās, nu tur bozonu atklājējs vai asteroīda iesedlotājs vai kāda jauna preparāta izgudrotājs, tas ir tēviņš. Varbūt tas dēļ patriarhāļu konspirācijas. =)"

Par revolucionāro atklājumu vārdiem: ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt. Parasti ziņu lapās nokļūst lab. vai granta vadītāja vārds, visi tie, kas reāli strādājuši pie atklājuma, parasti paliek aiz priekškara. Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-21 16:49 (saite)
''Nudien, aizvien vairāk ieinteresē, kas ir tava zinātņu joma, būtu tiešām vērtīgi uzzināt, kur par laborantiem var iet strādāt katrs cirvs. ''

Irrelevant to the point.

''ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt''

Tu jau to teici un es atbildēju.

''Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.''

Citations needed.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-21 18:35 (saite)
"Irrelevant to the point."

Oi, ļoti pat attiecas uz tēmu! Tas ir jautājums par tavu kompetenci, ja tu sāc apgalvot ko šādu: "Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā."

"Tu jau to teici un es atbildēju."
Spriežot pēc tavas "atbildes", šķita, ka neizlasīji, tādēļ iekopēju vēlreiz. Bet laikam tomēr nebūs tikai neizlasīšanas vaina.

"Citations needed."
Kam tieši?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-21 18:49 (saite)
"Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā."

Vispār, šīs pērles dēļ vien bija vērts iesaistīties šajā neauglīgajā sarunā. Šitais tiks citēts bieži.
Nu, tas ir apmēram tā, ka nafig mums vispār kaut kādas augstskolas vajadzīgas, lieka naudas un laika tērēšana, varam tak jau pie esošajām profenēm piebliezt klāt dažus papildus kursus un ražot laborantus kā pa konveijeri. Pietiks ne tikai mums, varēsim šos arī uz ārzemēm eksportēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-12-21 18:59 (saite)
Ne tikai! Tas, pie reizes, atrisina mūsu hronisko problēmu ar roku un galvu trūkumu. Pēc svētkiem būs jāapstaigā tuvākās strojkas un jāsavāc no turienes pacani, jo kāda starpība, zinātniskais līdzstrādnieks vai metinātājs. It's fuck-mothering brilliant!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-12-21 20:15 (saite)
''Oi, ļoti pat attiecas uz tēmu! Tas ir jautājums par tavu kompetenci, ja tu sāc apgalvot ko šādu: "Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā.''

Par galdnieku ''cirvis'' nevar strādāt, tāpēc point denied. Te vairāk parādās tava nekompetence attiecībā uz ārpus namber-krančinga profesijām. Tik pat labi varu pajautāt vai spētu uztaisīt grāmatu plauktu no nulles.
Centrālā tēma te ir tāda, ka abas profesijas pārsvarā sastāv no strikti ievērotas metodoloģijas un tās uzcītīgas izpildes/darba jaudas, tāpēc ir liekamas vienā kategorijā.

''Spriežot pēc tavas "atbildes", šķita, ka neizlasīji, tādēļ iekopēju vēlreiz. Bet laikam tomēr nebūs tikai neizlasīšanas vaina. ''

Nē, es vienkārši noraidīju atbildi, jo tai nesekoja pamatojums kāpēc sievietes tik reti nokļūst spotlaitā. Kāpēc, kad iet runa par jaunajiem atklājumiem, parasti tiek intervēti vīrieši. Kāpēc, kad lasu kārtējo rakstu par kārtējo ''breakthrough'' tiek neimdropoti visādi pretīgi balti, cisgendered scum, nevis stronk independent womyn.:)


''Kam tieši?''

Tam, ka vīrieši dominē, dēļ ''pavadīto darba gadu daudzuma''. Es kaut kā esmu manījis, ka dažādu projekti līderi mēdz būt i 30 i 40 gadu veci, ne tikai veci krāni, kas vēl otro pasaules karu pārdzīvojuši. tev patīk pieprasīt statistikas. Kur ir tie dati, ka projektu līderi, tie, ap kuriem ir prožektoru gaismas, tur ir nevis tāpēc, ka ir galvenā gaišā galva un iniciators, bet tikai kaut kāds vecs nomenklatūrs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-21 20:29 (saite)
Nu ja, tu esi pārliecināts, ka zinātnisko institūciju laboranti ir tikai tādi iedomīgi fancy krāsu maisītāji, bet es esmu tā ar nekompetenci. :)

Starp citu, ja uzmanīgi izlasa to manu komentāru, tad var pamanīt, ka "darba gadus" es pieminu tikai kā vienu no iemesliem.
Un statistiku tomēr ņem talkā tad, kad vajag atbildēt uz jautājumiem, kuri noreducējami līdz "cik daudz", tādēļ prasīt statistiku, kas atbild uz jautājumiem par sarežģītiem parādības iemesliem ir visnotaļ amizanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-22 04:39 (saite)
Galdniecīga ir hardly ''krāsu maisīšana''. Tu sapīc par komentu attiecībā uz laborantu darbu, bet pati apņirdz cienījamu profesiju, par kuru nav ne mazākās sajēgas.

'''Un statistiku tomēr ņem talkā tad, kad vajag atbildēt uz jautājumiem, kuri noreducējami līdz "cik daudz", tādēļ prasīt statistiku, kas atbild uz jautājumiem par sarežģītiem parādības iemesliem ir visnotaļ amizanti. ''

Tieši tāpēc tava opozīcija attiecībā uz sieviešu KVALITATĪVO pienesumu zinātnei ir savāda. Tu piedāvā kvantitatīvu statistiku, lai apgāztu manu versiju par to, ka kvalitatīvi nekas nav mainījies. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-12-22 13:01 (saite)
Netērē laiku, salmu vīru šūdinādams. Es neapņirdzu nevienu profesiju, es ļoti tieši un konkrēti ironizēju par tavu skaļi pausto pārliecību, kas acīmredzami ceļas aiz pilnīgas nezināšanas tēmā.

Spriežot pēc taviem izteicieniem, tu zinātniskā kolektīva darbu iedomājies apmēram šādi: vadītājs, the dižais izgudrotājs un atklājējs izplāno, teju vai pusnosapņo visu to atklājuma procesu līdz pēdējam sīkumam un tad saviem laborantiem noliek priekšā gatavu ideju kopā ar parocīgu manuāli, ko un kā tagad katram praktiski darīt ("Centrālā tēma te ir tāda, ka abas profesijas pārsvarā sastāv no strikti ievērotas metodoloģijas un tās uzcītīgas izpildes/darba jaudas").
Realitātē tas tā nenotiek. Realitātē vadītājam ir vīzija, dažreiz pat tikai aizdomas, ka ir vērts pastrādāt kādā virzienā, un laboranti ir tie, kuriem tiek uzdota lauvas tiesa visa tā procesa izpīpēšanas, eksperimentu dizainēšanas, teorētiskā pamatojuma izstrādes utt. Ja kāds laborants izrādās spējīgs tikai uz "subordinētu un monotonu" darbu bez iniciatīvas un bez spējām uz inovatīvu risinājumu atrašanu, tad prātīgs vadītājs centīsies pēc iespējas tādu nomainīt, jo cik tad ilgi var piemeklēt tikai tādus uzdevumus, kur nekas vairāk par iemaņām "krāsu maisīšanā" nav nepieciešams.

"Tieši tāpēc tava opozīcija attiecībā uz sieviešu KVALITATĪVO pienesumu zinātnei ir savāda. Tu piedāvā kvantitatīvu statistiku, lai apgāztu manu versiju par to, ka kvalitatīvi nekas nav mainījies. :)"

Ja tuvāk pavēro šīs sarunas gaitu, tad var pamanīt, ka notikumi norisinājās šādā secībā:
1) Tu apšaubīji mindbound apgalvojumu "Arī atšķirību dzimumu starpā sakarā gan jāpiebilst, ka "izņēmumu no normas" var tikai tik ilgi palielināt apjomā, līdz sāk izskatīties, ka runa tomēr ir par būtisku populācijas daļu (šeit runāju tieši par successful women in STEM, .." ar "Bet neizskatās taču. Izņēmumi no stereotipa vēl arvien ir far and between."
2) Uz ko es atbildēju ar oficiāliem statistikas datiem, lai būtu skaidrs, vai, runājot par sievietēm iekš STEM, mēs runājam par retiem izņēmumie, anomālijām, vai tomēr par vērā ņemamu daļu, ko par retiem izņēmumiem vairs nevar uzskatīt.
3) Tu izvirzīji apgalvojumu (sākumā jautājuma formātā), ka tās tur sievietes iekš STEM nekas vairāk par laborantēm nav.
4) Tālāk tu nolēmi, ka tavs apgalvojums (viņas visas ir laborantes), kuru tu pat nepapūlējies pierādīt, ir pierādījums jau tālāk, ka sievietes iekš STEM nav nekas, jo laboranta darbs ne ar ko neatšķiras no galdnieka vai metālapstrādes darbinieka. (Kas ir vēl papildus lol domu gājiens, jo vispār jau sieviete-laborante STEM lauciņā ir krietni vairāk successful STEM lauciņā nekā vīrietis-galdnieks, līdz ar to - kādā vispār sakarā, ja.)

Īsumā, es atbildēju ar statistiku uz tēmu par kvantitāti. Tu patvaļīgi un bez pamatojuma nolēmi šo tēmu modificēt par kvalitātes jautājumu un tad ar lepni saslietu degumu pieprasīji, lai es tādu jautājumu atbildu ar statistiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-12-22 16:34 (saite)
Ar ''successful'' man tomēr asociējas kas vairāk par ''es strādāju šajā jomā'', savukārt pirmā rindkopa jau ir tavs salmu vīrs. Uzskatīsim, ka šis ir savstarpējs pārpratums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?