Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2015-12-18 14:29:00

Garastāvoklis:	awake
Mūzika:	Luftwaffe - Event Nihility: Bled White
Entry tags:	bullshit, hatred, politics

“Tikumistu” idiotisms praksē, šoreiz ar jau prognozēto ezotērikas žanra BS piedevu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

gnidrologs
2015-12-20 13:48 (saite)

Cik no viņām ir kas vairāk par standarta laboratorijas workeriem? Kā gadās lasīt par kārtējiem mailstouniem un revolucionāriem atklājumiem kādā no jomām, gandrīz vienmēr figurē zinātnieka-vīrieša vārds.

''Sociālās zinātnes - 64%;
Humanitārās zinātnes - 69%. ''

Šitas starp citu diezgan labs deskriptīvs par sievietēm ''zinātniecēm''.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-20 14:00 (saite)

Nu skaidrs, tagad tu jau atkāpies solīti atpakaļ, nevis atzīsti, ka tava tēze par sievietēm zinātnē kā retu izņēmumu ir kļūdaina. Neatbildēji, kurā jomā pats strādā. Vai vispār esi saistīts ar kādu no zinātnēm?

"Šitas starp citu diezgan labs deskriptīvs par sievietēm ''zinātniecēm''."

Nu pagaidi, tajās zinātnēs, par kurām parasti saka, ka ir par grūtu sieviešu daiļajām galviņām, Latvijas statistika ir: Dabaszinātnes - 48%, Inženierzinātnes - 35%. Visnotaļ labs raksturojošais elements par sievietēm zinātniecēm.
Ja statistika tev šķiet pārāk sausa un bezpersoniska - tikko apjautājos ķīmiķim - viņa gadā maģistrus pabeidza vairāk jauno zinātnieču, nekā zinātnieku, institūts viņam arī pilns ar sievietēm (turklāt arī no vecākām paaudzēm - postpadomju specifika, ja salīdzina ar Vecajiem Rietumiem, kur UK ir viszemākie procenti).

"Cik no viņām ir kas vairāk par standarta laboratorijas workeriem? Kā gadās lasīt par kārtējiem mailstouniem un revolucionāriem atklājumiem kādā no jomām, gandrīz vienmēr figurē zinātnieka-vīrieša vārds."

Nezinu, cik no viņām ir kas vairāk par laborantēm. Par revolucionāro atklājumu vārdiem: ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt. Parasti ziņu lapās nokļūst lab. vai granta vadītāja vārds, visi tie, kas reāli strādājuši pie atklājuma, parasti paliek aiz priekškara. Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2015-12-20 15:09 (saite)

Anekdotiski, bet skatoties uz IT sievietes joprpjām vairāk figurē testētāju, ieviesēju, projvadu lomās, nevis tehniskajās. Jo maģistru var dabūt ne A4 lapu ar kodu studiju laikā neuzrakstot, par datubāzēm dzirdot kā briesmīgiem un sarežģītiem zvēriņiem un neizprotot power podziņu nozīmi uz datoru korpusa.

Sievietes tehniskās IT sfērās mēs, protams, arī esam, bet pagaidām ļoti izņēmums. Vai arī sievietes speciāli no konferencēm izvairās un laiž uz tām tikai kolēģus vīriešus.

Maģistrs vēl nav zinātnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-20 15:15 (saite)

"Maģistrs vēl nav zinātnieks."

"Maģistrs" vispār ir akadēmisks grāds un neko neliecina par prof. darbību, tā kā piekrītu, ka man vajadzēja uzmanīgāk izvēlēties jēdzienu.
Taču piebilde par ķīmiju: tur ir specifika, ka, lai varētu izstrādāt savu diplomdarbu, ir vajadzīgs dabūt darbu kādā laboratorijā. Ja nu vienīgi tēma ir ļoti teorētiska, tad varbūt ir iespējams iztikt bez tehniskā aprīkojuma. Līdz ar to, vairums ķīmiķu, kas strādā pie sava diplomdarba, reāli to dara zinātniskā institūcijā, un parasti pie tēmas, kas ir vajadzīga tai institūcijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gedymin
2015-12-20 18:55 (saite)

Nejaukšos jūsu diskusijās kopumā, bet par šo piekomentēšu, ka STEM karjeras veidojošo sieviešu proporcija ir augsta Tuvo Austrumu zemēs, kur tādu karjeras izvēli parasti nosaka vecāku viedoklis par to, ka "vajadzētu atrast prestižu un labi apmaksātu darbu", bet zema tradicionāli liberālās zemēs kā Skandināvija, t.i., tur kur sievietes pašas var izvēlēties, ko vēlas darīt. Viela pārdomām.

Konkrētus avotus domāju, ka varētu atrast, lūk te iesākumam.
http://www.theatlantic.com/international/archive/2014/03/there-are-only-3-countries-where-girls-feel-more-comfortable-with-math-than-boys/284272/
"In more conservative countries like Mexico and Turkey, substantial numbers of female coders are entering the workforce. Meanwhile, in countries that we usually think of as more progressive, like Belgium and Switzerland, women are far more likely to go into fields like education, health, and the humanities."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-20 19:54 (saite)

"..sieviešu proporcija ir .. zema tradicionāli liberālās zemēs kā Skandināvija.."

Cik zema? Pastrādā ar gugli atrodi. Vai tas ir 1%? Vai tomēr pietiekami liela minoritāte, lai uzskatam "sievietes šito nevar" zustu pamatojums realitātē?

"Viela pārdomām."

Kādām tieši pārdomām? Šeit neviens neizvirza tēzi, ka sieviešu/vīriešu iterese un spējas STEM jomās ir 50/50. Diskusija ir par to, ka pēc gnidrologa domām, sievietes zinātnē ir rets izņēmums, uz ko es atbildēju ar statistikas datiem, kas liecina par šāda uzskata aplamību.

"In more conservative countries like Mexico and Turkey, substantial numbers of female coders are entering the workforce. Meanwhile, in countries that we usually think of as more progressive, like Belgium and Switzerland, women are far more likely to go into fields like education, health, and the humanities."

Nākamā rindkopa:
"But it could be that in fast-changing economies (such as Mexico and South Africa), women are entering computer science at higher rates in an attempt to maximize their earning potential. Or it could be that in some cultures, computer science is simply not viewed as a masculine field—a factor that researchers have observed in countries with more equitable STEM (science, technology, engineering, and mathematics) balances."

Un tagad ir jautājums par Latvijas (un dažu citu postpadomju valstu) statistiku. Par ko liecina augstie sieviešu procenti STEM lauciņos? Latvijā, protams, arī vecāki izdara spiedienu "vajadzētu atrast prestižu un labi apmaksātu darbu" (bet vai šī ietekme ir tikpat stipra kā Tuvajos Austrumos? Šaubos), taču šeit, izņemot datorzinātnes, STEM izglītība nemaz nesaistās ar labi apmaksātu darbu, drīzāk tās ir tādas jomas kā jurisprudence un ekonomika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gedymin 2015-12-20 22:41 (saite)
	Nu esmu kādu laiku strādājis lielā Skandināvijas universitātē (ap 120 PhD studentu IT) un varu teikt ka proporcija "no Skandināvijas nācis sieviešu dzimuma zinātniskais darbinieks IT" būs gan virs 1%, bet tuvāka 1% nekā piemēram 10%. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2015-12-20 23:52 (saite)
	"varu teikt" Nevari gan. Reliable statistic, or didn't happen. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gedymin 2015-12-21 17:10 (saite)
	Lol. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2015-12-21 08:47 (saite)

Nekur neatkāpjos. Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā. Sievietēm ļoti labi padodas (un šķiet patīk) nodarboties tieši ar šādu, labi subordinētu un monotonu, bet nepieciešamu darbu. Ne velti tik daudz sieveišu grāmatvežu un gandrīz viss zemāka ranga valsts sektora ierēdņu vai bankas klerku ir daiļā dzimuma.

''mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt''

Tomēr, ja kāds liels vārds parādās, nu tur bozonu atklājējs vai asteroīda iesedlotājs vai kāda jauna preparāta izgudrotājs, tas ir tēviņš. Varbūt tas dēļ patriarhāļu konspirācijas. =)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-21 10:57 (saite)

Nudien, aizvien vairāk ieinteresē, kas ir tava zinātņu joma, būtu tiešām vērtīgi uzzināt, kur par laborantiem var iet strādāt katrs cirvs.

"Tomēr, ja kāds liels vārds parādās, nu tur bozonu atklājējs vai asteroīda iesedlotājs vai kāda jauna preparāta izgudrotājs, tas ir tēviņš. Varbūt tas dēļ patriarhāļu konspirācijas. =)"

Par revolucionāro atklājumu vārdiem: ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt. Parasti ziņu lapās nokļūst lab. vai granta vadītāja vārds, visi tie, kas reāli strādājuši pie atklājuma, parasti paliek aiz priekškara. Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2015-12-21 16:49 (saite)

''Nudien, aizvien vairāk ieinteresē, kas ir tava zinātņu joma, būtu tiešām vērtīgi uzzināt, kur par laborantiem var iet strādāt katrs cirvs. ''

Irrelevant to the point.

''ņem vērā, ka mūsdienās reti kurā eksaktajā zinātnē viens pats lielais vārds kaut ko dižu var paveikt''

Tu jau to teici un es atbildēju.

''Savukārt, lai tu būtu tas lielais vārds, kas vada pētījumu, ir daži priekšnosacījumi, tādi kā, piemēram, zinātnē pavadīto gadu daudzums. Un Vecajā Eiropā tajās paaudzēs patiešām ir ļoti maz parstāvētas sievietes.''

Citations needed.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-21 18:35 (saite)

"Irrelevant to the point."

Oi, ļoti pat attiecas uz tēmu! Tas ir jautājums par tavu kompetenci, ja tu sāc apgalvot ko šādu: "Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā."

"Tu jau to teici un es atbildēju."
Spriežot pēc tavas "atbildes", šķita, ka neizlasīji, tādēļ iekopēju vēlreiz. Bet laikam tomēr nebūs tikai neizlasīšanas vaina.

"Citations needed."
Kam tieši?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-21 18:49 (saite)

"Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā."

Vispār, šīs pērles dēļ vien bija vērts iesaistīties šajā neauglīgajā sarunā. Šitais tiks citēts bieži.
Nu, tas ir apmēram tā, ka nafig mums vispār kaut kādas augstskolas vajadzīgas, lieka naudas un laika tērēšana, varam tak jau pie esošajām profenēm piebliezt klāt dažus papildus kursus un ražot laborantus kā pa konveijeri. Pietiks ne tikai mums, varēsim šos arī uz ārzemēm eksportēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-12-21 18:59 (saite)
	Ne tikai! Tas, pie reizes, atrisina mūsu hronisko problēmu ar roku un galvu trūkumu. Pēc svētkiem būs jāapstaigā tuvākās strojkas un jāsavāc no turienes pacani, jo kāda starpība, zinātniskais līdzstrādnieks vai metinātājs. It's fuck-mothering brilliant! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2015-12-21 20:15 (saite)

''Oi, ļoti pat attiecas uz tēmu! Tas ir jautājums par tavu kompetenci, ja tu sāc apgalvot ko šādu: "Darbs laboratorijās un dažāda veida namber karnačingi pēc būtības ne ar ko neatšķiras no manuāla darba kāda galdnieku vai metālapstrādes cehā.''

Par galdnieku ''cirvis'' nevar strādāt, tāpēc point denied. Te vairāk parādās tava nekompetence attiecībā uz ārpus namber-krančinga profesijām. Tik pat labi varu pajautāt vai spētu uztaisīt grāmatu plauktu no nulles.
Centrālā tēma te ir tāda, ka abas profesijas pārsvarā sastāv no strikti ievērotas metodoloģijas un tās uzcītīgas izpildes/darba jaudas, tāpēc ir liekamas vienā kategorijā.

''Spriežot pēc tavas "atbildes", šķita, ka neizlasīji, tādēļ iekopēju vēlreiz. Bet laikam tomēr nebūs tikai neizlasīšanas vaina. ''

Nē, es vienkārši noraidīju atbildi, jo tai nesekoja pamatojums kāpēc sievietes tik reti nokļūst spotlaitā. Kāpēc, kad iet runa par jaunajiem atklājumiem, parasti tiek intervēti vīrieši. Kāpēc, kad lasu kārtējo rakstu par kārtējo ''breakthrough'' tiek neimdropoti visādi pretīgi balti, cisgendered scum, nevis stronk independent womyn.:)

''Kam tieši?''

Tam, ka vīrieši dominē, dēļ ''pavadīto darba gadu daudzuma''. Es kaut kā esmu manījis, ka dažādu projekti līderi mēdz būt i 30 i 40 gadu veci, ne tikai veci krāni, kas vēl otro pasaules karu pārdzīvojuši. tev patīk pieprasīt statistikas. Kur ir tie dati, ka projektu līderi, tie, ap kuriem ir prožektoru gaismas, tur ir nevis tāpēc, ka ir galvenā gaišā galva un iniciators, bet tikai kaut kāds vecs nomenklatūrs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-21 20:29 (saite)

Nu ja, tu esi pārliecināts, ka zinātnisko institūciju laboranti ir tikai tādi iedomīgi fancy krāsu maisītāji, bet es esmu tā ar nekompetenci. :)

Starp citu, ja uzmanīgi izlasa to manu komentāru, tad var pamanīt, ka "darba gadus" es pieminu tikai kā vienu no iemesliem.
Un statistiku tomēr ņem talkā tad, kad vajag atbildēt uz jautājumiem, kuri noreducējami līdz "cik daudz", tādēļ prasīt statistiku, kas atbild uz jautājumiem par sarežģītiem parādības iemesliem ir visnotaļ amizanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2015-12-22 04:39 (saite)

Galdniecīga ir hardly ''krāsu maisīšana''. Tu sapīc par komentu attiecībā uz laborantu darbu, bet pati apņirdz cienījamu profesiju, par kuru nav ne mazākās sajēgas.

'''Un statistiku tomēr ņem talkā tad, kad vajag atbildēt uz jautājumiem, kuri noreducējami līdz "cik daudz", tādēļ prasīt statistiku, kas atbild uz jautājumiem par sarežģītiem parādības iemesliem ir visnotaļ amizanti. ''

Tieši tāpēc tava opozīcija attiecībā uz sieviešu KVALITATĪVO pienesumu zinātnei ir savāda. Tu piedāvā kvantitatīvu statistiku, lai apgāztu manu versiju par to, ka kvalitatīvi nekas nav mainījies. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2015-12-22 13:01 (saite)

Netērē laiku, salmu vīru šūdinādams. Es neapņirdzu nevienu profesiju, es ļoti tieši un konkrēti ironizēju par tavu skaļi pausto pārliecību, kas acīmredzami ceļas aiz pilnīgas nezināšanas tēmā.

Spriežot pēc taviem izteicieniem, tu zinātniskā kolektīva darbu iedomājies apmēram šādi: vadītājs, the dižais izgudrotājs un atklājējs izplāno, teju vai pusnosapņo visu to atklājuma procesu līdz pēdējam sīkumam un tad saviem laborantiem noliek priekšā gatavu ideju kopā ar parocīgu manuāli, ko un kā tagad katram praktiski darīt ("Centrālā tēma te ir tāda, ka abas profesijas pārsvarā sastāv no strikti ievērotas metodoloģijas un tās uzcītīgas izpildes/darba jaudas").
Realitātē tas tā nenotiek. Realitātē vadītājam ir vīzija, dažreiz pat tikai aizdomas, ka ir vērts pastrādāt kādā virzienā, un laboranti ir tie, kuriem tiek uzdota lauvas tiesa visa tā procesa izpīpēšanas, eksperimentu dizainēšanas, teorētiskā pamatojuma izstrādes utt. Ja kāds laborants izrādās spējīgs tikai uz "subordinētu un monotonu" darbu bez iniciatīvas un bez spējām uz inovatīvu risinājumu atrašanu, tad prātīgs vadītājs centīsies pēc iespējas tādu nomainīt, jo cik tad ilgi var piemeklēt tikai tādus uzdevumus, kur nekas vairāk par iemaņām "krāsu maisīšanā" nav nepieciešams.

"Tieši tāpēc tava opozīcija attiecībā uz sieviešu KVALITATĪVO pienesumu zinātnei ir savāda. Tu piedāvā kvantitatīvu statistiku, lai apgāztu manu versiju par to, ka kvalitatīvi nekas nav mainījies. :)"

Ja tuvāk pavēro šīs sarunas gaitu, tad var pamanīt, ka notikumi norisinājās šādā secībā:
1) Tu apšaubīji mindbound apgalvojumu "Arī atšķirību dzimumu starpā sakarā gan jāpiebilst, ka "izņēmumu no normas" var tikai tik ilgi palielināt apjomā, līdz sāk izskatīties, ka runa tomēr ir par būtisku populācijas daļu (šeit runāju tieši par successful women in STEM, .." ar "Bet neizskatās taču. Izņēmumi no stereotipa vēl arvien ir far and between."
2) Uz ko es atbildēju ar oficiāliem statistikas datiem, lai būtu skaidrs, vai, runājot par sievietēm iekš STEM, mēs runājam par retiem izņēmumie, anomālijām, vai tomēr par vērā ņemamu daļu, ko par retiem izņēmumiem vairs nevar uzskatīt.
3) Tu izvirzīji apgalvojumu (sākumā jautājuma formātā), ka tās tur sievietes iekš STEM nekas vairāk par laborantēm nav.
4) Tālāk tu nolēmi, ka tavs apgalvojums (viņas visas ir laborantes), kuru tu pat nepapūlējies pierādīt, ir pierādījums jau tālāk, ka sievietes iekš STEM nav nekas, jo laboranta darbs ne ar ko neatšķiras no galdnieka vai metālapstrādes darbinieka. (Kas ir vēl papildus lol domu gājiens, jo vispār jau sieviete-laborante STEM lauciņā ir krietni vairāk successful STEM lauciņā nekā vīrietis-galdnieks, līdz ar to - kādā vispār sakarā, ja.)

Īsumā, es atbildēju ar statistiku uz tēmu par kvantitāti. Tu patvaļīgi un bez pamatojuma nolēmi šo tēmu modificēt par kvalitātes jautājumu un tad ar lepni saslietu degumu pieprasīji, lai es tādu jautājumu atbildu ar statistiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2015-12-22 16:34 (saite)
	Ar ''successful'' man tomēr asociējas kas vairāk par ''es strādāju šajā jomā'', savukārt pirmā rindkopa jau ir tavs salmu vīrs. Uzskatīsim, ka šis ir savstarpējs pārpratums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: