tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2014-05-08 09:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc Latvijas himnas zināšana tiek ieskaitīta patriotismā un latviskumā, ja tajā ir minēts kristiešu Dievs - tas, kuru latviešiem uzspieda, kaut arī latviešiem bija vesela plejāde ar savējām pagānu dievībām?

Un vispār, kāpēc reliģija vispār būtu jāiesaista himnā?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sramgni
2014-05-08 17:11 (saite)
Ai, nu tu gan novienkāršoji līdz pārāk stulbam līmenim.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 17:14 (saite)
Reliģija ir kaut kas stulbs, kam nebūtu jābūt himnā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sramgni
2014-05-08 17:20 (saite)
Piekrītu, bet "latviešu" kristianizēšana bija ilgstošs process, kas noritēja laikā, kad vēl ne tuvu nebija nekādas latviešu valsts idejas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 17:28 (saite)
Bet nebija taču arī tā, kad tad, kad parādījās ideja par Latvijas valsti (žēl, ka nebija iespējams iztikt vispār bez valstīm, kā piemēram Ziemeļamerikas iedzimtajiem - "indiāņiem", inuītiem), Māra, Rūsiņš, Pērkons būtu aizmirsti pavisam. Latvijas himna vienkārši ir no sērijas - tā vajag, tā ir pareizi, kā mēs savādāk izskatīsimies citu acīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2014-05-08 17:52 (saite)
Cik nu man radies priekšstats no klasiskās literatūras, ap 19. gs beigām lielākajā daļā Latvijas brāļu draudžu darbība (savukārt, Latgalē - katoļu baznīca) bija nodrošinājusi visai dziļu kristianizēšanos, un senās dievības bija apritē minimāli. Seno dievību panteons faktiski tika pa pusei konstruēts no nacionālromantiķu puses, tāpēc tajā ir arī dievības, kuru esamību folkloras materiāli neapliecina. Un latviešu inteliģence, kas tolaik aktualizēja ideju par Latvijas valsti (t.sk. himnu), varbūt arī bija tautasdziesmu vācēji un interesējās par tautas tradīcijām, bet visai apšaubu, ka tās paši bieži praktizēja (gan jau Jāņos un Ziemassvētkos, bet baznīcā taču gāja katru svētdienu). Tā ka himna tolaik pat ļoti atbilda lielākās tautas daļas izjūtām par to, kādai jābūt himnai - Dieva piesaukšana daudz neaktuālāka ir šobrīd, kad sabiedrība ir lielākoties sekulāra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:05 (saite)
Ierakstā jau arī tiek jautāts, kāpēc reliģija vispār ir jāiepin himnā.
Sekulāra sabiedrība? Ir gan, tikai reizēm patīk izlikties dievbijīgiem (kad tas izskatās smuki no malas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2014-05-08 19:10 (saite)
Arī "paldies", kas ir saīsināts "lai palīdz Dievs" mēs sakām (vismaz es) bez kādiem reliģiskiem zemtekstiem.

Tas, protams, neatceļ faktu, ka himnas teksts ir tizls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sakaarnis
2014-05-08 17:49 (saite)
Kāpēc uzreiz jādomā, ka tas ir tieši kristiešu dievs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]imago_dei
2014-05-08 17:52 (saite)
+

dievs ir pieminēts daudz tautasdziesmās, būtu arī pārspīlēti vienā dziesmā iepīt pilnīgi visas dievības

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:01 (saite)
O, parādi man, kur es teicu, ka himnā būtu bijis jāiepin visas latviešu pagānu dievības.
Kā arī - skat. manu atbildi par Blaumaņu Kārli, kurš ir vārdu autors. Es neticu, ka viņš, kurš gāja draudzes skolā un pats par skolotāju baznīcas skolā ir strādajis, ar "Dievs, svētī Latviju!" būtu domājis latviešu pagānu Dievu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2014-05-08 17:59 (saite)
Varbūt tāpēc, ka vārdu autors Baumaņu Kārlis bija kristietības breinvašots no bērna kājas (draudzes skola, ērģeles (parasti baznīcās), sāka strādāt par audzinātāju Sv. Annas baznīcas skolā)?

No vikipēdijas: "Mācījās Limbažu draudzes skolā (1846-1848)....
....līdz 1856. gadam mācījās Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur apguva vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli.

...viņš 1858. gada rudenī pameta darbu muižā un devās uz Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu, kur dažu mēnešu laikā nokārtoja nepieciešamos eksāmenus un sāka strādāt par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Sv. Annas baznīcas skolā. Līdztekus bija mājskolotājs N. Rebindera ģimenē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sakaarnis
2014-05-08 18:10 (saite)
Ja zin to kontekstu, tad jau jā, bet runa iet par himnas vārdiem, nevis šo vārdu autoru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:18 (saite)
Vārdiem ir nozīme, tādu, kādu tiem ir piešķīris to autors.

Piemēram - Hitleram arī ir daudz spilgti izteicieni, kurus nav iespējams neskatīt kontekstā ar Hitlera personību, idejām, pārliecībām. Kāpēc lai Latvijas himnas un Baumaņu Kārļa gadījumā būtu citādi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sakaarnis
2014-05-08 18:33 (saite)
Manuprāt, autora vārdiem var piešķirt dažādas jēgas, pēc brīvas izvēles no tām nozīmēm, kas ir revalantas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:48 (saite)
Jā, tam ir arī izteiciens - "sagrozīt vārdus".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sakaarnis
2014-05-09 16:56 (saite)
Ne gluži sagrozīt. "Sagrozīšana" izklausās pēc ļaunprātības akta. Drīzāk atstāt interpretācijas brīvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2014-05-08 18:26 (saite)
Ir kādi pierādījumi, ka viņš ticēja Bībeles burtiskai interpretācijai? Pat Viduslaikos daudzi uztvēro to kā mītus, bet izmantoja reliģiju kā varas instrumentu.

Ja kāds saka – Lai Dievs svētī, tad to var uztver arī tikai kā metaforu, literāru veiksmes novēlējumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:32 (saite)
Whatever it is, I don't like it!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-05-08 18:48 (saite)
Pārāk sekli skaties uz lietām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:49 (saite)
Dzīvot īpaši netraucē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ravejsledzejs
2014-05-08 18:48 (saite)
Nedaudz vēstures par himnu - bija jāuzcep. Autors piemāvās. Pārpālī uztapa. Nu kur reibumā tiklais kristiešu dievs var parādīties...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 18:48 (saite)
Labākais komentārs! Hands down!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jff
2014-05-08 23:01 (saite)
Kur ir teikts, ka domāts ir tieši kristiešu Dievs?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-08 23:05 (saite)
Here we go again. Komentāros augstāk ir paskaidrots, kāpēc tāds pieņēmums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kaszczejs
2014-05-09 18:33 (saite)
IMHO, nelaime ir nevis Tieva piesaukšanā, bet tajā, KĀ viņu piesauc - kalpa pazemībā. Ne himna, bet lūgšana.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2014-05-09 19:14 (saite)
Jā, tiešām. Saule, pērkons, Daugava būtu labāka - šajā dziesmā latvieši ir vairāk in control, turklāt saule ir dieviņa boss un visi dabas spēki ir latviešu pusē :D Katrā ziņā, esošā himna man liekas ļoti pliekana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?