ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-09-16 12:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man piesienas, ka es neesot apskatījies kas ir transcendence

nu es apskatījos

tas esot šitas:

*ārpus laika un telpas stāvošs; ārpus izziņas robežām esošs; pāri pasaulei eksistējošs;*

Tātad koncepts konstruējas sekojoši:

a) postulē robežas ( laiktelpai, izziņai, pasaulei)
b) postulē objektus aiz tā robežām
c) nosauc objektus (b) par transcendentiem

Jautājums: Kāda jēga no šādas konstrukcijas?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kants
2017-09-16 12:53 (saite)
1) tas tā pat kā melnā enerģija (anti-matērija?) vai kā to sauc - nepieejamā hujovina, kas veido lielāko daļu visuma.
2) pasaules robežas = izziņas robežas, izziņa ir visādīgi ierobežota, bet tas nenozīmē, ka nav pasaules ārpus tās

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 13:00 (saite)
1) a) nē antimatērija tā noteikti nav, jo citādi mēs redzētu anihilācijas procesu b) nu nav tak nepieeajama, ja mēs esam pamanījuši viņas atstātos efektus, piemēram gravitācijas.

2) Kāpēc tu domā, ka izziņai ir robežas? OK, ja pasaule ir bezgalīga, tad izziņa ir bezgalīga un vienmēr paliek kaut kas vēl neuzzināts. Bet kāpēc robežas tipa līdz šejienei var un tālāk ne? Kas/ kādi apsvērumi ir tādu postulēšanas pamatā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 13:33 (saite)
1b) tieši tāpat ir redzami transcendences efekti, par tiem tikai tev jāgriežas pie teologiem
2) jo izziņa ir antropocentriska - atbilstoši ierobežota ar atskaites/mēra sistēmām, skatu punktu, instrumentu spējām etc. līdz ar to tai ir vēsturiskā robeža - dotā brīža situācija (to lieliski ilustrē paradigmu maiņas zinātnē) un absolūtā robeža, kas ir subjekts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 13:45 (saite)
1b) *transcendences efekti* jau ir pretrunīgs koncepts. Kāpēc? Tāpēc ka efekts nozīmē mijiedarbību. Mijiedarbība nozīmē izpētes kanālu - ja kaut kas ar mums mijiedarbojas tad pēc tās mijiedarbības mēs izpētam to objektu. Ja var pētīt => nav transcendents vismaz pēc šīs definīcijas.

Also griezties pie spiritistiem, teologiem, spoku medniekiem -katrā laikā, tikko viņi man var uzrādīt kādus reģistrētus efektus.

2)Nu OK, antropocentriska, bet tas centrs, tb cilvēki šitās pašas izziņas rezultātā mainās, kļūst sarežģītāki, tātad nav statiska piesaistes centra. Skatu punkti vairojas. Instrumentu spējas aug. Kur un kāpēc ir robeža?

Pēc dotā brīža situācijas seko nākamā brīža situācija, tb notiek attīstība.

OK, var teikt, ka dotajā brīdī mēs nezinām visu un tā ir taisnība, bet pēc dotā brīža seko nākamais brīdis kurā mēs zinām vairāk un jautājums bija- kāpēc postulēt ka šim pasākumam ir robeža?

//un absolūtā robeža, kas ir subjekts.//

Kas ar šo ir domāts? Zināšanas jau nesastāda/ neveido 1 subjekts. Ir dažādi subjekti => dažādi skatu punkti. Līdz ar to subjektīvie ierobežojumi kompensējas no liela subjektu skaita => katrs subjekts var izlasīt ko citi subjekti no saviem skatu punktiem izpētējuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 14:07 (saite)
neticīgo robeža ir nāve, 100:%)

bet ar subkjektu es nedomāju indivīdus - tādi tiešām ir daudz, bet gan pašreferenciālu atskaites punktu, kurš ir izziņas sākums/pamats. tas ir aptuveni tā, kā subjekts ir sākuma punkts izziņas taisnei, kura ir praktiski (ne loģiski) bezgalīga tajā, cik tālu var sniegties (dot jaunas zināšanas), bet uz otru pusi tās robeža ir sākumpunkts - šis subjekts. var teikt - tas, kurš zina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 14:12 (saite)
/neticīgo robeža ir nāve, 100:%)/

Kādā veidā tā ir robeža? Pat ja mēs neapskatam perspektīvās nāves novēršanas tehnoloģijas - uzkrātās zināšanas neiznīkst nomirstot indivīdam, viņas dabū nākamie.

/bet uz otru pusi tās robeža ir sākumpunkts - šis subjekts. var teikt - tas, kurš zina./ Nu bet no tā, ka indivīdu ir daudz, tieši izriet, ka subjektu ir daudz - tātad ja tas kurš zina esmu es, tad bija citi kuri zina pirms manis un tad tiešām ir izziņas taisne nevis stars ar sākumpunktu.

Tehniski problēmu protams risinās ar tādiem paņēmieniem kā platjoslas BCI, kas ļauj/ ļaus pieredzēt arī citu indivīdu subjektīvo pieredzi, ne tikai izlasīt ko viņi ir uzrakstījuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-16 14:14 (saite)
Bet in general, nāve ir problēma kas jāatrisina nevis kaut kāda robeža. Nu tas ir apmēram tāpat, kā agrāk ūdens un gaisa vides bija robeža un pēc tam planēta un tās atmosfēra bija robežas, nu mēs secīgi tās robežas pārvaram. Tagad organisma novecošanās un starpzvaigžņu attālumi ir nākamās pārvaramās robežas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 14:40 (saite)
a) par nāvi bija joks, tur mums radikāli skatu punkti tāpat atšķiras un nav jēga tērēt burtus:p
b) subjekts, savukārt, saku, nav indivīds (indivīdu summa vai variants), bet filozofiska (izziņas) kategorija; kā tāds tas nav daļa no tā, ko zina (zināšanām), bet ir tas, kurš zina - atbilstoši, veidojot subjekta un objekta (zināšanu) dualitāti. ši dualitāte ir galējā robeža, kas nepieļauj absolūtas zināšanas, tātad - izziņas robeža.
šo problēmu es atrisināšu praktiskās metafizikas ietvaros, pagaidām pienākumu spiests atvados līdz nākamajai nedēļai!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-16 14:51 (saite)
Subjekta un objekta dualitātes un absolūtu zināšanu jautājuma sakarā vērsties pie R. S. Bakera. Savējie sapratīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-16 15:14 (saite)
Tur ir tā nianse, ka nevar nodalīt - jo zināmais veido zinošo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-09-16 18:24 (saite)
Tas punkts ''aiz izziņas robežas'' - es nedaudz pamainītu uz ''aiz diskursīvas izziņas robežas'' vai ''beyond reason''. Tātad izzināt var, bet ne ar metodēm, kas tiek lietotas taburešu taisīšanai. Tā pati atklāsme vai 'rememberance'.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 18:31 (saite)
as viss būtu labi ja mēs varētu apskatīt kādu piemēru zināšanām, kuras iegūtas ne ar indukciju.

Ievērojam atšķirību - mēs runājam par zināšanām, nevis par pieredzi.

Pieredzi protams ka var iegūt darbinot smadzenes neatbilstošos režīmos un atceroties izjūtas. Tās būs izjūtas, tā būs pieredze, var saukt arī par atklāsmi bet tās nebūs zināšanas. Tas ir ``uh cik forši bija , nevar aprakstīt kā``, lai gan pats atceras tās sajūtas. Bet ar to neko nevar iesākt. Tehniski tas ir dopamīna sadalījums, noteikti kairinājuma apgabali smadzenēs, ja saprot kur un kādi un prot tos ierosināt, tad to pieredzi vai atklāsmi var a) atkārtot b) likt pārdzīvot citam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-16 19:37 (saite)
Pieredze tiešā viedā translējas uz to kā tu turpmāk rīkojies. Tikai tāpēc, ka to nevar sadalīt kaut kādās tabulās, nenozīmē tās bezjēdzīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-09-16 21:20 (saite)
Ne vienmēr replicējami. Tas, ko tu esi piedzīvojis, izjutis un pieredzējis noteiktos apstākļos, gandrīz noteikti atšķirsies no tā, ko šajos apstākļos piedzīvos kāds cits.

Ja vien nerunājam par ekstrēmiem variantiem, iz sērijas "pačurāju uz elektrīgas vadiem, galīgi nebija labi, tā darīt nevajag", šāda pieredze nav universāli pielietojama, un negarantē konkrētas turpmākās rīcības izmaiņas jebkuram.

Tā kā, sadalīt tabulās var, ja baigi vajag, bet tā kā tā tabula derēs tikai tev pašam, pie kam arī atkarībā no daudziem, ne vienmēr atkārtojamiem faktoriem... Tabulēšana, lūk, būtu bezjēdzīga nodarbe.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-16 22:00 (saite)
Es tev pateikšu vēl vienu pieredzi, respektīvi metapieredzi, kas nozīmē divu dažādu personu apmaiņu ar savām pieredzēm. Vairumā gadījumu, divi, puslīdz pieredzējuši cilvēki savā starpā atradīs daudz vairāk kopsaucēju, nekā divi puslīdz nepieredzējuši cilvēki. Tas ir samērā uzkrītošs parametrs, kas man liek domāt, ka pieredze ir svarīgs un samērā objektīvs izziņas faktors, pat ja no cilvēka uz cilvēku mainās atsevišķas fineses. Es vienmēr ar daudz lielāku interesi un pietāti uzklausīšu vecāku cilvēku, nekā kaut kādu 18gadīgu, kaut arī intelektuāli apdāvinātu jaunēkli. Pēdējais gandrīz vienmēr būs stulbāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-09-16 22:53 (saite)
Nu, jā, pašsaprotami. Cilvēks ar daudzpusīgākām interesēm, kuras gan rodas no, gan arī rezultējas plašākā pieredzē, neapšaubāmi būs interesantāks par tādu, kuram gluži vienkārši nav zināšanu un/vai viedokļa par jebko, par ko būtu vērts runāt. Un tad?

Kass attiecas uz tavu stulbuma vērtējumu, radies iespaids, ka to tu piemeklē pēc tā, cik ļoti tev saskan uzskati ar kādu cilvēku. Vairāk vai mazāk izteiktu stulbumu tu esi piedēvējis vairākiem cibiņiem, cik esmu redzējis. Piekrist es šajā ziņā varētu varbūt vienīgi par jebalaitungu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-16 23:39 (saite)
Tad īstenībā neesi sekojis līdzi. Man jau sen izkristalizējies, ka melubiksis nav stulbs, bet ļauns. Viņa intelekta līmenis ir viduvējs, above average, es domāju. Viņa nepatiksmes avots priekš manis ir tas, ka viņš ir prosta nelietis un izbauda savu nelietību, nenožēlo.

Savukārt stulbi man liekas cilvēki ar vāju abstrakto domāšanu, spēju lietas izprast, kā lai pasaka, ''poētiskāk''. Tīru zinātnisko, naturālistisko pusi spēj saprast katrs muļķis. Pieredze parasti ir tā lieta, kas ar gadiem daudzreiz izmaina, modificē esošo faktu redzējumu, interpretāciju, pideod papildus nianses. Tu taču nestrīdēsies, ka savā tricatņikā s čem to(vai cik tev tur gadu) esi mazliet labāk izprati aktuālo realitāti, nekā savos 18?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-09-19 22:54 (saite)
Nez. Tam, ka to pusi spēj saprast katrs muļķis, grūti piekrist - kaut kā pārāk daudz cilvēku, kas tic pilnīgām muļķībām, kuras nav savietojamas ar tādu izpratni. Sākot no sīkumiem par horoskopiem, zīlēšanu pēc rokas līnijām/kafijas biezumiem/whatever, beidzot ar tādiem kolosāliem absurdiem kā moon landing hoax vai plakanās zemes "teoriju". Var jau būt, ka formāli spēj saprast, bet šo spēju apzināti neizmanto (hz, kādēļ gan) - no otras puses, to pašu varētu pieņemt abstraktās domāšanas gadījumā. Spēj, bet nepiešķir šai spējai īpašu nozīmi.

Kas attiecas uz "labāk izprati aktuālo realitāti" - atkarīgs, ko saprot ar labāk. Daudzos jautājumos mans viedoklis ir mainījies, protams. Citos jautājumos esmu pieredzējis jaunus aspektus, par kuriem nebūtu iedomājies agrāk, tāpat guvis iespēju vērtēt idejas, par kurām man viedokļa reiz vispār nebija. Tādā ziņā skatījums noteikti ir palicis daudzpusīgāks. Bet - vai tas labāk atbilst objektīvai realitātei, nezinu. Varbūt pēc n gadiem skatīšos un brīnīšos, kādos maldos esmu dzīvojis, kā es tā varēju uzskatīt, utt. Varbūt nē. Nav iespēju šos uzskatus jebkā droši validēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2017-09-16 18:37 (saite)
tāda pati, kā no nulles matemātikā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 18:40 (saite)
Nea, nulle ir normāls skaitlis, bez nulles nesanāk matene, kas nesanāk bez šitā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2017-09-16 18:52 (saite)
hm. Matene eksistēja pirms nulles, tā ka bez tās var iztikt, bet ar to iet daudz jestrāk, jā.

a par transcendencēm un citām herņām es nejūtos sagatavojies kompetenti spriest. Pastudēšu jautājumu kādus padsmit gadus un atgriezīšos ar atbildi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2017-09-16 21:03 (saite)
ā, iedomājos - šo konstrukciju var izmantot sci-fi/fantasy darbu radīšanā. Profit!

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?