ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-09-16 12:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man piesienas, ka es neesot apskatījies kas ir transcendence

nu es apskatījos

tas esot šitas:

*ārpus laika un telpas stāvošs; ārpus izziņas robežām esošs; pāri pasaulei eksistējošs;*

Tātad koncepts konstruējas sekojoši:

a) postulē robežas ( laiktelpai, izziņai, pasaulei)
b) postulē objektus aiz tā robežām
c) nosauc objektus (b) par transcendentiem

Jautājums: Kāda jēga no šādas konstrukcijas?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2017-09-16 13:00 (saite)
1) a) nē antimatērija tā noteikti nav, jo citādi mēs redzētu anihilācijas procesu b) nu nav tak nepieeajama, ja mēs esam pamanījuši viņas atstātos efektus, piemēram gravitācijas.

2) Kāpēc tu domā, ka izziņai ir robežas? OK, ja pasaule ir bezgalīga, tad izziņa ir bezgalīga un vienmēr paliek kaut kas vēl neuzzināts. Bet kāpēc robežas tipa līdz šejienei var un tālāk ne? Kas/ kādi apsvērumi ir tādu postulēšanas pamatā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 13:33 (saite)
1b) tieši tāpat ir redzami transcendences efekti, par tiem tikai tev jāgriežas pie teologiem
2) jo izziņa ir antropocentriska - atbilstoši ierobežota ar atskaites/mēra sistēmām, skatu punktu, instrumentu spējām etc. līdz ar to tai ir vēsturiskā robeža - dotā brīža situācija (to lieliski ilustrē paradigmu maiņas zinātnē) un absolūtā robeža, kas ir subjekts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 13:45 (saite)
1b) *transcendences efekti* jau ir pretrunīgs koncepts. Kāpēc? Tāpēc ka efekts nozīmē mijiedarbību. Mijiedarbība nozīmē izpētes kanālu - ja kaut kas ar mums mijiedarbojas tad pēc tās mijiedarbības mēs izpētam to objektu. Ja var pētīt => nav transcendents vismaz pēc šīs definīcijas.

Also griezties pie spiritistiem, teologiem, spoku medniekiem -katrā laikā, tikko viņi man var uzrādīt kādus reģistrētus efektus.

2)Nu OK, antropocentriska, bet tas centrs, tb cilvēki šitās pašas izziņas rezultātā mainās, kļūst sarežģītāki, tātad nav statiska piesaistes centra. Skatu punkti vairojas. Instrumentu spējas aug. Kur un kāpēc ir robeža?

Pēc dotā brīža situācijas seko nākamā brīža situācija, tb notiek attīstība.

OK, var teikt, ka dotajā brīdī mēs nezinām visu un tā ir taisnība, bet pēc dotā brīža seko nākamais brīdis kurā mēs zinām vairāk un jautājums bija- kāpēc postulēt ka šim pasākumam ir robeža?

//un absolūtā robeža, kas ir subjekts.//

Kas ar šo ir domāts? Zināšanas jau nesastāda/ neveido 1 subjekts. Ir dažādi subjekti => dažādi skatu punkti. Līdz ar to subjektīvie ierobežojumi kompensējas no liela subjektu skaita => katrs subjekts var izlasīt ko citi subjekti no saviem skatu punktiem izpētējuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 14:07 (saite)
neticīgo robeža ir nāve, 100:%)

bet ar subkjektu es nedomāju indivīdus - tādi tiešām ir daudz, bet gan pašreferenciālu atskaites punktu, kurš ir izziņas sākums/pamats. tas ir aptuveni tā, kā subjekts ir sākuma punkts izziņas taisnei, kura ir praktiski (ne loģiski) bezgalīga tajā, cik tālu var sniegties (dot jaunas zināšanas), bet uz otru pusi tās robeža ir sākumpunkts - šis subjekts. var teikt - tas, kurš zina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-16 14:12 (saite)
/neticīgo robeža ir nāve, 100:%)/

Kādā veidā tā ir robeža? Pat ja mēs neapskatam perspektīvās nāves novēršanas tehnoloģijas - uzkrātās zināšanas neiznīkst nomirstot indivīdam, viņas dabū nākamie.

/bet uz otru pusi tās robeža ir sākumpunkts - šis subjekts. var teikt - tas, kurš zina./ Nu bet no tā, ka indivīdu ir daudz, tieši izriet, ka subjektu ir daudz - tātad ja tas kurš zina esmu es, tad bija citi kuri zina pirms manis un tad tiešām ir izziņas taisne nevis stars ar sākumpunktu.

Tehniski problēmu protams risinās ar tādiem paņēmieniem kā platjoslas BCI, kas ļauj/ ļaus pieredzēt arī citu indivīdu subjektīvo pieredzi, ne tikai izlasīt ko viņi ir uzrakstījuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-16 14:14 (saite)
Bet in general, nāve ir problēma kas jāatrisina nevis kaut kāda robeža. Nu tas ir apmēram tāpat, kā agrāk ūdens un gaisa vides bija robeža un pēc tam planēta un tās atmosfēra bija robežas, nu mēs secīgi tās robežas pārvaram. Tagad organisma novecošanās un starpzvaigžņu attālumi ir nākamās pārvaramās robežas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2017-09-16 14:40 (saite)
a) par nāvi bija joks, tur mums radikāli skatu punkti tāpat atšķiras un nav jēga tērēt burtus:p
b) subjekts, savukārt, saku, nav indivīds (indivīdu summa vai variants), bet filozofiska (izziņas) kategorija; kā tāds tas nav daļa no tā, ko zina (zināšanām), bet ir tas, kurš zina - atbilstoši, veidojot subjekta un objekta (zināšanu) dualitāti. ši dualitāte ir galējā robeža, kas nepieļauj absolūtas zināšanas, tātad - izziņas robeža.
šo problēmu es atrisināšu praktiskās metafizikas ietvaros, pagaidām pienākumu spiests atvados līdz nākamajai nedēļai!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-16 14:51 (saite)
Subjekta un objekta dualitātes un absolūtu zināšanu jautājuma sakarā vērsties pie R. S. Bakera. Savējie sapratīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-16 15:14 (saite)
Tur ir tā nianse, ka nevar nodalīt - jo zināmais veido zinošo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?