Svētku eglīte
« previous entry | next entry »
Dec. 1., 2011 | 11:46 pm
posted by: brunhilde in pajautaa
Kas Jums kopš bērnības asociējas ar svētku eglīti - spēles, dziesmas, dāvanas, kolektīvais noskaņojums? Piedzēris Salavecis un mazmeitiņa Sniegbaltīte - jebkas, kas uzjundī nostalģiju vai riebumu.
Būšu no sirds pateicīga par jebkuru atbildi, īpaši no tiem, kas atceras astoņdesmitos.
Būšu no sirds pateicīga par jebkuru atbildi, īpaši no tiem, kas atceras astoņdesmitos.
from: le_minga
date: Dec. 2., 2011 - 12:00 am
#
un zem egles, dāvanas saņemot, bija protams dzejoļi jāskaita, vai jādzied...
un vēl zirņi - kas bija visi jānoēd, lai naudiņas nākamgadā būtu :)
Atbildēt | Diskusija
from: brunhilde
date: Dec. 2., 2011 - 12:09 am
#
Cenšos saprast, kā uztaisīt kaut ko sirsnīgu, viegli ironisku un priecīgu reizē, t.i., pasākumu, kas būtu pacilājošs gan kristiešiem, gan pagāniem, gan rūdītiem ateistiem.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: le_minga
date: Dec. 2., 2011 - 12:35 am
#
laikos, kad to nemaz darīt nedrīkstēja ;)
viss bija sirsnīgi, dabiski, enerģiski un azartiski - un svinētstika ar sev līdzīgiem, ar draugiem ;)
/tu vaicāji par bērnību tak ;) lūk ij atmiņas :)/
p.s. (tik tā - no tagadējās pieredzes jau) gan kristiešus, gan ateistus, gan lielus, gan mazus - dikten smuki vieno latviešu "pagānu" svētku svinēšana - saulgrižu tradīcijas un rituāli ;)
Atbildēt | Iepriekšējais
from: marre
date: Dec. 2., 2011 - 12:53 am
#
katrā ziņā nekādas labās atmiņas par šiem svētkiem man nav, bet tas, protams, baigi subjektīvi. es ticu, ka var uztaisīt riktīgi foršas ķekatas, galvenais lai ir jestri ļautiņi, nevis tādi mazi heiteri kā es bērnībā :D
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: zefiirs
date: Dec. 2., 2011 - 02:22 am
#
aaa, un vēl bija interesanti apskatīties kā citi svin, dažiem pilna māja cilvēku, citi divatā/vienatā, parasti jau cilvēki tomēr priecīgi par ķekatniekiem, un, kā teicu, mums tur viss pārdomāts bija - dziesmas, dejas:D, dzejoļi, ticējumi, pat mīklas, hah
Atbildēt | Iepriekšējais
from: tvarj
date: Dec. 2., 2011 - 12:05 am
#
Atbildēt
from: di_wine
date: Dec. 2., 2011 - 12:07 am
#
Atbildēt | Diskusija
from: brunhilde
date: Dec. 2., 2011 - 12:19 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: anima_de_nera
date: Dec. 2., 2011 - 12:54 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: le_minga
date: Dec. 2., 2011 - 12:39 am
#
uz katru, no vecāku darbavietas vai tml. organizētas Ziemassvētku egles pasākuma ielūgumu bērnam bija paredzēta dāvantūta :) un lai to saņemtu - bija jārāda ielūgums (vai ta tā pasaknis) :)
Atbildēt | Iepriekšējais
from: iguaana
date: Dec. 2., 2011 - 12:08 am
#
čaukstošas konfekšu paciņas bērnudrāzā, no kuras bija ēdamas tikai dažas kočas. piparkūkas es nekad neēdu. tās varēja visu gadu nostāvēt :)
skolā vienmēr griezām sniegpārsliņas un aplīmējām ar folliju zvaigznītes :)
Atbildēt | Diskusija
from: brunhilde
date: Dec. 2., 2011 - 12:15 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: kreiza
date: Dec. 2., 2011 - 12:00 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: unpy
date: Dec. 2., 2011 - 12:11 am
#
Līdz šim brīdim domāju, ka terjeri nav pareizi mazās telpās, kad tur sapulcināti bērni.
Atbildēt | Diskusija
from: brunhilde
date: Dec. 2., 2011 - 12:18 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: mufs
date: Dec. 2., 2011 - 12:24 am
#
man nebija svētku eglīte, man bija Ziemassvētku vakars.
es biju svēti pārliecināta,ka tas dīvainais ģeds atmorozs ar savu priduračku, ģērbies baisā sarkanā mētelī ir feiks, bet tas,kas man nāca mājās, tādā vecā kažokā, ar kartupeļu maisu un baigo mici galvā un solīja man žagarus,kas bij pie sāna piesprausti- ka tas ir īstum īsts un tam ticēju ilgi.
tradīcija bij iet ar tēti divatā uz mežu pa kupenām meklēt eglīti, tad iespraust svecītes, uz galda noteikti pupas/zirņi pret asarām, un dziesmas visu vakaru.
vecītim gan vairs neticu, bet pārējais viss ilgi bija spēkā, vien pēdējos Ziemassvētkus pēc eglītes bija jāiet jau bez tēta.
dāvanām nozīme bija bērnībā. tagad ir svarīgi izdziedāt dziesmas,kuras mācīja vēl vec-vecmamma un cept piparkūkas un pīrāgus.
ā,ja par nostaļģiju, tikko pēc Neatkarības - man solfedžo skolotāja ar kori bija Somijā un atveda kā tādu brīnumu- krāsainus dāvanu papīrus ar rūķiem. toreiz likās,ka tādu skaistumu až vai ierāmēt varētu.
Atbildēt | Diskusija
from: brunhilde
date: Dec. 2., 2011 - 12:40 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: mufs
date: Dec. 2., 2011 - 12:53 am
#
nez, ja humors būtu ļoti gaumīgs un smalks....
bet laikam arī tad ne. man Ziemassvētki ir tādi ...īpaši. pat es savu sarkasmu cenšos nolikt plauktiņā. man gan tāds jūtelīgs dzīves posms..bet jokot par Ziemīšiem es varētu vien ļoti tuviem cilvēkiem.
ne darbā.
Atbildēt | Iepriekšējais
from: romija
date: Dec. 2., 2011 - 12:26 am
#
vēlāk mans bērns paziņoja - tas nebija parasts salavecis, tas bija Jēzus!
Atbildēt
from: spotty_flyer
date: Dec. 2., 2011 - 01:46 am
#
Atbildēt
from: ilka
date: Dec. 2., 2011 - 08:12 am
#
Vēl arī priežu zari un melnbaltais televizors ar krāsainu salūtu tajā :)
Atbildēt
from: ho_tai
date: Dec. 2., 2011 - 11:54 am
#
Atbildēt
from: nenoteiksme
date: Dec. 2., 2011 - 01:10 pm
#
Atbildēt
from: tiga
date: Dec. 2., 2011 - 01:29 pm
#
nu tas man asociējas ar svētku eglīti bērnu dārzā. Tās, kas bija kultūras namā, nebija tik krutas, kgan tur varēja (un vajadzēja) šikāk sapucēties. Tur mēs visi dabūjām kartona paciņas (ar caurspīdīgu augšējo virsmu) ar rokturiem, pilnas ar konfektēm.
nu tad vēl puzuru taisīšana no salmiem un kokteiļu salmiņiem un smilgām+kartupeļiem.
Atbildēt
from: alefs
date: Dec. 2., 2011 - 03:54 pm
#
PS. Žetons par "nostaLģiju". :)
Atbildēt
from: biedronka
date: Dec. 2., 2011 - 04:39 pm
#
Atbildēt