Dec. 2., 2011 | 12:24 am
No:: mufs
nav man nostaļģijas, viss ir gandrīz tāpat kā toreiz
man nebija svētku eglīte, man bija Ziemassvētku vakars.
es biju svēti pārliecināta,ka tas dīvainais ģeds atmorozs ar savu priduračku, ģērbies baisā sarkanā mētelī ir feiks, bet tas,kas man nāca mājās, tādā vecā kažokā, ar kartupeļu maisu un baigo mici galvā un solīja man žagarus,kas bij pie sāna piesprausti- ka tas ir īstum īsts un tam ticēju ilgi.
tradīcija bij iet ar tēti divatā uz mežu pa kupenām meklēt eglīti, tad iespraust svecītes, uz galda noteikti pupas/zirņi pret asarām, un dziesmas visu vakaru.
vecītim gan vairs neticu, bet pārējais viss ilgi bija spēkā, vien pēdējos Ziemassvētkus pēc eglītes bija jāiet jau bez tēta.
dāvanām nozīme bija bērnībā. tagad ir svarīgi izdziedāt dziesmas,kuras mācīja vēl vec-vecmamma un cept piparkūkas un pīrāgus.
ā,ja par nostaļģiju, tikko pēc Neatkarības - man solfedžo skolotāja ar kori bija Somijā un atveda kā tādu brīnumu- krāsainus dāvanu papīrus ar rūķiem. toreiz likās,ka tādu skaistumu až vai ierāmēt varētu.
man nebija svētku eglīte, man bija Ziemassvētku vakars.
es biju svēti pārliecināta,ka tas dīvainais ģeds atmorozs ar savu priduračku, ģērbies baisā sarkanā mētelī ir feiks, bet tas,kas man nāca mājās, tādā vecā kažokā, ar kartupeļu maisu un baigo mici galvā un solīja man žagarus,kas bij pie sāna piesprausti- ka tas ir īstum īsts un tam ticēju ilgi.
tradīcija bij iet ar tēti divatā uz mežu pa kupenām meklēt eglīti, tad iespraust svecītes, uz galda noteikti pupas/zirņi pret asarām, un dziesmas visu vakaru.
vecītim gan vairs neticu, bet pārējais viss ilgi bija spēkā, vien pēdējos Ziemassvētkus pēc eglītes bija jāiet jau bez tēta.
dāvanām nozīme bija bērnībā. tagad ir svarīgi izdziedāt dziesmas,kuras mācīja vēl vec-vecmamma un cept piparkūkas un pīrāgus.
ā,ja par nostaļģiju, tikko pēc Neatkarības - man solfedžo skolotāja ar kori bija Somijā un atveda kā tādu brīnumu- krāsainus dāvanu papīrus ar rūķiem. toreiz likās,ka tādu skaistumu až vai ierāmēt varētu.