Šodien vienā diskusijā kāds, iespējams, politologs stāstīja, ka vienu brīdi Ivars Ījabs esot bijis tik bieži vērojams plašsaziņas līdzekļos, ka ikvienam licies, ka īsts politologs ir tāds, kas runā viegli ironiski, ar nelielu asprātības devu un noteikti piemin Kubas krīzi.
Apzināti vai neapzināti šis cilvēks pats piebiedrojās šim iedomātajam patieso politologu pulkam.