Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

kā ar šveici, tā gan nav ES, un beļģiju?

(Reply to this) (Thread)

Un Somiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es tā, paņēmu šķietami lielākās valstis kurās ir jābūt šķietami lielam skaitam cilvēku, kuriem oficiālā valoda nav dzimtā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, cikta tai teiropā vispār ir valstu, kas atbilstu mūsu izmēriem. no minētajām varētu tad tikai šveice derēt.

(Reply to this) (Parent)

oho, nemaz nezināju.

(Reply to this) (Parent)

Es dzīvoju Somijā. Te ir divas oficiālās valodas, bet tomēr lielākā daļa ikdienā runā somiski. Zviedriski runājošo paliek ar vien mazāk. Neviens cits (tai skaitā krievi ;)) neuzdrošinās kliegt par kaut kādām tiesībām uz vēl vienu valodu, bet gan cītīgi iet uz kursiem un mācās. Turklāt viņu arī te ir diezgan daudz.

(Reply to this) (Thread)

somijā ir rajoni, kuros runā zviedriski, bet nu zviedru valoda somijā somu val. noteikti neapdraud.

(Reply to this) (Parent)

Savulaik esot Skotijā visādās iestādēs, samulsināja tur esošās brošūras latviešu valodā.

(Reply to this) (Thread)

Brošūras tur varbūt paši latvieši izvieto :)
Var uzrakstīt iesniegumu bērnudārzam latviešu valodā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nē, tāda oficiāla lietojuma neangļu valodai nav. iesniegumu bērnudārzam drši vien neņems. kaut gan tie salieši jau tāda dīvaina tauta. pieļauju, ka bankas kontu poliski atvērt tur varētu nebūt problēma. un, kazi - arī bērnudārzā pieteikties. :)

(Reply to this) (Parent)

Vo par šito arī pabrīnījos. Manuprāt visai neveiksmīgi izvēlēts argumens, kas nu nekādi neietekmē mērķauditoriju (tipa, atbilde varētu būt: a man pofig, kā Zanzibārā un Vācijā ko risina, jo dzīvojam šeit).

Aber ja tā vienkārši informē, ka divvalodība nozīmē jau tā baisās birokrātiskās mašinērijas palielināšanu (katrā iestādē pa tulkam, vairākiem), tb valsts aparāta izmaksas pieaugs (a to var tikai palielinot nodokļu ieņēmumus un samazinot socizdevumus), dokumentu aprites vēl lielāku iebremzēšanu (iedomājamies vien, ka ja Lemberga lietā viens no apsūdzētajiem paziņo, ka latviski neprot, bet ar lietas materiālu 500 sējumiem vēlas iepazīties...), elementārāko preču veikalā nokleibēšanu ar papildus valodu etiķetēm, kā to prasa likums utt. - tb tikko cilvēks saprot, ka jebkura divvalodība viņa ikdienas dzīvi ievērojami apgrūtinās tīri praktiski, tad tas viņa attieksmi maina kudi reālāk par emocionālajiem saukļiem, ka Latvijas esot tikai latviešu valsts, un aicinājumiem visus krievus šaut Biķernieku mežā, izvest uz Austrumiem vai atsaukšanās uz Lāčplēsi.

(Reply to this) (Thread)

Piekrītu, ka LPSR laikos latviešiem ar varu nelika mācīties krievu skolās, bet par vēlēšanām ir dīvaini - nu taču saņem pilsonību un balso. Nekad nebiju aizdomājies par šādu argumentu - visiem solīja pilsonību un beigās neiedeva, jo nevarēja zināt kā tieši konkrētais cilvēks balsoja :) Nu itkā jau otmazka, bet tiešām - kā lai atšķir draugus no tiem, kuri tikai izliekas par draugiem? Varbūt pāršāva pāri ar prasībām kandidātiem, tiešām neesmu pētījis. Varbūt patiešām pilsonību vajadzēja dot visiem, bet ar stingrāku likumu kas nelojālajiem ļautu to atņemt paātrinātā kārtībā. Un ar likumu bāzi, kas nedotu iespēju nekavējoties likumīgā veidā gāzt iekārtu. Bet tad iekārta vēl ātrāk korumpētos no neaizskaramības sajūtas. Cik garš, tik plats!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, ja maini tēmu uz izglītību, man tā subjektīvi šķiet, ka valstī izglītībai jābūt vienā valodā. Tāpat kā arī oficiālajai (jeb valsts) valodai jābūt vienai. Kādai, tas atkarīgs no konkrētās valsts - skaitliskā vairākuma. Gluži vienkārši no valsts kā centralizētas un unificētas struktūras viedokļa tā ir daudz ērtāk un lētāk. Tas arī ir praktiski vienīgias loģiskais arguments. Savukārt visi saukļi, ka valsts pieder/domāta tikai vienai nācijai, vai ka valoda bez pielietojuma lietvedībā iznīks, ir no gaisa pagrābti apgalvojumi, kas neiztur nekādu kritiku (tāpēc man šķiet stulbi).

Principā visa mana cepšanās nacionālajā jautājumā ir tikai un vienīgi par stulbumu argumentācijā no vienas un otras puses, un absolūto netālredzību, šūpojot laivu un palielinot diskomfortu vidē, kurā pašiem jādzīvo (man gluži vienkārši nevelk dzīvot pilsoņu kara apstākļos). Protams, etniski monogamā vidē es pats justos daudz komforftablāk (kaut, kā jau minēju, neesmu sastapis nevienu nelatvieti, kurš būtu absolvējis vidusskolu pēdējos 15 gados un neprastu komunicēt latviski), tak saprotu, ka tas nav iespējams (ja vien visas citas etniskās grupas netiek vestas uz Biķerniekiem nošaušanai), tāpēc jārod optimālāko risinājumu esošajā situācijā.

Par tevis minēto pilsonību... Kaut "pēc kautiņa dūrītes nevicina", vajadzēja jau to valsti dibinot griezt kā ar nazi un godīgi atzīt - jauna valsts, jauna izglītības sistēma, jauns pilsonības princips. Bet tā kārtējo reizi tā mirkļa sabiedrotajiem apsolīja mūžīgu draudzību un tad uzmeta (pirmos savulaik vācbaltiešus identiski piemānīja), un tad vairs ne uz priekšu, ne atpakaļ, tb ne īsti brīvvalsts likumdošana, ne tīrs padomju mantojums, ne kas kardināli jauns - tāds rasols, no kura paši ārā netiek. Pie tam lielu daļu nepilsoņu, kā liecina statistika, tā pilsonība īpaši neinteresē, tik no praktiskā viedokļa (ja būtu atsevišķa ES pilsonība, es pats tādu izvēlētos, lai ērtāk braukāt apkārt), tāpēc nemaz tā neraujas un nekārto papīrus, kaut lielai daļai tā pienākas jau automātiski pēc gadu skaita u.c. likumā noteiktajiem parametriem.

Perspektīva tāda nerožaina: etniskās proporcijas valsts iedzīvotāju viodū nemainīsies, bet vārdu kari, kas audzē savstarpējo nepatiku, turpināsies (lai gan man aizdomas, ka abu pretstāvošo kopienu saprātīgākie vadoņi paši samulsuši, ka džins no pudeles palaists, aber ko ar to iesākt, nezina, nebij gaidījuši, ka tā viss sānāks).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ķeizargriezienu es jau sen domāju. Pirmajos gados visi bija apdulluši, tad arī vajadzēja veikt visas kardinālās izmaiņas. Ir lietas, ko jēdzīgā veidā var izdarīt tikai vienu reizi un īstajā laikā, ne agrāk vai vēlāk. Ja zinātu, kurā vietā pakritīs...utt. Iespējams arī, ka visi neatkarības labumi pārāk ātri un viegli nāca, un nepaguva cilvēki nedz nobriest, nedz saliedēties.

(Reply to this) (Parent)

Anglijā nav, bet Velsā oficiālā ir arī velsiešu valoda. Reāli jau nav atsevišķas valstis kā Velsa un Anglija, tās ietilpst valstī ko sauc par Liebritāniju, tāpēc tavs sākotnējais arguments par to, ka nav citas valodas, ir nepatiess.

Tāpat Spānijā ir vietas, kur ir otra oficiālā valoda, piemēram, Barselonā katalāņu valoda.

(Reply to this) (Thread)

Jā, Anglija un Spānija mums nav īsti izdevīgi partneri šajā jautājumā, drīzāk saprastu Krievijas intereses :)

(Reply to this) (Parent)

Es gribētu apšaubīt konkrētā piemēra līdzību ar situāciju Latvijā (tāpat basku vai katalāņ valodu Spānijā), tas būtu adekvāti tikai tad, ja Latvija joprojām būtu Krievijas province, kurā norisētu diskusija, vai latviešu valodai būtu piešķirams kaut kāds oficiāls statuss valsts (tātad, Krievijas) ietvaros.

Starp citu, Skotija samērā nopietni domā par referendumu, lai pasludinātu neatkarību no Karalistes, un, lai arī ir mazticams, ka tā iznākumā mēs kartēs redzēsim atsevišķu Skotiju, tomēr jāapzinās, ka Lielbritānija, piemēram, ir vienīgā samērā lielā un ietekmīgā valsts pasaulē, kurai nav savas nacionālās futbola izlases; - ir Īrijai, Velsai, Anglijai, Skotijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

f/k jā, bet tad jau arī nevienas zināmas rokgrupas tak nekad nav bijis!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neizsekoju šai virāžai.. :) domā liverpūliešus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

the beatles - formed 1957 in Liverpool, England.
Britu kontekstā dzirdēts tikai par britpopu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu korektāk būtu konkrētajā gadījumā runāt par english-popu :D

(Reply to this) (Parent)

t.i., es atvainojos par nolaišanos tādā triviālā ķēķa līmenī, diemžēl neizbēgami, jo lielākā daļa informēto pasaules iedzīvotāju domā tieši tādās kategorijās.

Pazīstu mūsdienu cilvēkus mūsdienu Anglijā, ka aiz vēsturiska naida pret Franciju nepērk franču vīnus, un vispār nedomā un nejūt, ka Ziemeļīrijas statuss būtu kāda problēma, utt. Proti, lielās valstis ar nozīmīgu vēsturisku koloniālu ietekmi operē tieši tādā līmenī. Arī šodien. Un tamdēļ ir iespējamas tādas situācijas ar referendumiem-šmeferendumiem tik zemiskā histēriskā līmenī, jo kopīgais apzinīgums un pašcieņa tālu atpaliek no oficiāli deklarētajiem humānisma un cieņas principiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga – kā tad būtu latvietim jādomā par Ziemeļīrijas problēmu? :)

Es saprotu, ka tur ir paredzēts referendums kaut kādā nākotnē. Bet šobrīd aptaujas liecina, ka vairums būtu par Ziemeļīrijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Līdz ar to visi nemieri, kas tur notiek, ir zemisko instinktu radītu emociju dēļ. No mana viedokļa tā arī ir vienīgā problēma – kā mazināt šos postošos instinktus, nevis pats Ziemeļīrijas tiesiskais statuss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc latvietim būtu aktīvi jādomā par Z-īrijas problēmu? (Mums savu mazo problēmiņu pietiek, da i ko mums tur, mēs jau tāpat neko..., ka tik savs kaktiņš, savs stūrītis zemes..) Es runāju par Anglijas (ne Velsas un Skotijas) iedzīvotāju attieksmi un sajūtām pret Z-Īriju.

Bet, ja man jautā, tad es sacītu, ka ir smieklīgi, ka 21. gadsimtā joprojām eksistē tāda lieta kā Lielbritānijas domīnija Austrālijā, Kanādā, u.c. vietās, un Ziemeļīrijas jautājums ir vienkārši nožēlojama koloniālpolitikas palieka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es esmu Anglijas iedzīvotājs :) Un manuprāt Lielbritānija ir fantastiska valsts ar ļoti labu sociālu politiku un arī lielu brīvību. Ziemeļīrijas lietas ir viņu pašu darīšana, un es novēlu viņiem palikt Lielbritānijas sastāvā un baudīt tautu draudzību un aizmirst pagātnes pāridarījumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nozīmīga daļa manas ģimenes arī ir Anglijas iedzīvotāji. Skaidrībai laikam jāpiebilst, ka viņi nelasa sēnes un neloka kartona kastes; dzīvo tur jau krietnus gadus, ir Karalistes pilsoņi, utt.
Viņuprāt, Lielbritānija nav fantastiska, - ir normāla, sakarīga valsts, jo itin visur ir savi gļuki un dīvainības. Skolēns, kas apmeklēja parastu valsts vidusskolu parastā vidusmēra West Midlands pilsētā reportē par tādu pašu smīkņājošu tramvaju (labi, divstāvu autobusa) neiecietību pret pakistāņiem, indiešiem un neliegsimies, arī austrumeiropiešiem; bet arī frančiem, itāļiem, grieķiem.

Visur viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki pēc īpašībām visur ir vienādi, bet dīvaini, ka valstis tomēr ir ļoti atšķirīgas – citas ir sliktākas, bet citas ir labākas. Nav "visur viens un tas pats". Pat ne tuvu tam.

(Reply to this) (Parent)

nu, ja PSRS būtu vēl vairāk pacentusies un iepludinājusi Latvijā nevis 30% cittautiešu, bet gan 70% (kā Anglija katoliskajā Ziemeļīrijā iepludināja savus protestantus + veicināja katoļu pāriešanu protestantismā) [procenti aptuveni, nav laika meklēt, bet ideja skaidra], tad 90.to gadu sākuma referendums par Latvijas neatkarību būtu pretējos vārtos un vienīgā problēma būtu "kā mazināt nemierus, kas radušies zemisko instinktu radīto emociju dēļ nevis pats Latvijas tiesiskais statuss".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Domā, ka Baltkrievijā daudzi raud par zaudēto baltkrievu valodu.

Cita lieta, protams, ir Krievijas autokrātisms pretstatā rietumu demokrātijai. Bet nav teikts, ka Latvija nevarētu būt ES sastāvā arī kā krieviski runājoša valsts, kā jebkura cita slāvu valsts kā Polija vai Slovēnija. Protams, tas būtu garāks ceļš, bet tad Baltijas krievi būtu progresīvākais gals, kas vestu atpalikušo Krieviju uz Eiropas demokrātijas citadeli :)

Lai gan nepatīk spekulēt "kas būtu, ja būtu", tomēr jāatzīst, ka alternatīvās vēstures žanram ir sava pievilcība :D

(Reply to this) (Parent)

Ja ir divas valodas, tad dabiski, ka viena no tām ir pamatiedzīvotāju valoda, bet otra ir okupantu (imigrantu) valoda. Šajā gadījumā angļu un spāņu valoda ir tā svešā.

Ja gribi salīdzināt ar Latviju, tad līvu valoda ir tā nabadzīte, kuru latviešu okupanti apspieda un beigās pilnībā asimilēja. :) Tā ka tas būtu tikai vēsturiskais taisnīgums, ka ar latviešu valodu izdarītu tieši tāpat kāda lielāka tauta. Bet nebaidies, tā nebūs krievu valoda, jo angļu valoda to izdarīs ātrāk. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es zinu, ka mūsu reālais vienīgais nopelns nāciju naida kaldināšanā ir to somugru asimilēšana, kāreiz daudz esmu par to interesējusies.

Jāpiebilst, ka nespēju izsekot loģikai, ka uz šī piemēra bāzes tiek izdarīti secinājumi par taisnīgumu atmaksas jomā latviešu valodai. Varbūt nozīme ir tiem smailijiem? :)

Tad tikpat labi var sacīt, ka visiem turkiem būtu taisnīgi publiski izlaist sev zarnas pilsētu un ciematu centrālajos laukumos, jo viņus galīgi nemīl ne grieķi, ne armēņi, turklāt daudz daudz intensīvāk un košāk, attiecību skalā no 0-10, ja salīdzina latviešu-krievu attiecības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam mans sarkasms nav bijis pietiekami stiprs :)

Pēc maniem uzskatiem "vēsturiskais taisnīgums" ir tikai stulba gremdēšanās pagātnē. Kāds gan man sakars ar domstarpībām, kas notikušas starp maniem senčiem? Es esmu neatkarīga personība un varu izvēlēties darbu, dzīvesvietu, attiecības ar citiem pēc saviem ieskatiem. Es varu paņemt to labo, ko es saskatu gan latviešos, gan krievos, gan britos, un noraidīt to slikto, kas tika darīts pagātnē.

Var argumentēt, ka arī cilšu mentalitāte cilvēkos ir dabiska. Mans pretarguments ir, ka cilvēku kultūrā nav nekā dabiska kopš brīža, kad pērtiķis nokāpa no koka un iekūra pirmo ugunskuru. Mēs ar to esam pārāki par dzīvniekiem, ka spējam apzināti virzīt progresu, apspiežot zemiskos instinktus. Dažreiz gan pērtiķa daba gūst virsroku, bet es tomēr lielākoties gribu būt cilvēks :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam mans ziņojums arī skaidri nav nolasāms: lai arī pēc būtības es tev piekrītu par "never look back" un liberālu skatu nākotnē, nozīmīgs, pat nospiedošs šīs planētas iedzīvotāju daudzums nav gatavs tam, ko tu tur sludini. Tas drīzāk izklausās pēc tāda pusaudža sapņaina utopisma, ja gribam būt precīzi. Nezin cik vēl laikam jāpaiet, lai tāds veselīgs skatījums uz lietām sāktu piemist kaut piektdaļai cilvēces.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan šķiet, ka tas ir reāls nevis utopisks skatījums uz lietām. Utopija būtu izlikties, ka nacionālisms neeksistē. Tas eksistē, bet spēja nepakļauties tā spiedienam dod lielāku garīgu brīvību.

(Reply to this) (Parent)

Ja ir divas valodas, tad dabiski, ka viena no tām ir pamatiedzīvotāju valoda, bet otra ir okupantu (imigrantu) valoda.

Beļģija, Šveice, Somija, Luksemburga. Kanāda [abas oficiālās valodas - "okupantu" valodas].

nu un tad ir pilns ar postkoloniālām valstīm, kurās esošais valodu kokteilis mūsdienās vairs īsti nepakļaujas klasifikācijai "pamatiedzīvotāju valoda / okupantu valoda", jo tas bija sen un vairs nav taisnība - Bolīvija, Paragvaja, Dienvidāfrika utt. [šīs ir valstis, ar kurām es esmu personīgi saskāries, vai nu kurienes man ir labi draugi, pieļauju, ka šādu, no "Eiropas skatu punkta" "jocīgu" valstu ir vēl vairāk].

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Latīņamerikā spāņi ir iekarotāji, bet kečua un citas aborigēnu valodas ir pamatiedzīvotāju valodas. Tajās starp citu runā daudz vairāk iedzīvotāju nekā latviešu, bet to tiesiskais statuss ir praktiski nekāds. Skolotājam, pie kura es ASV mācījos spāņu valodu, kečua bija dzimtā valoda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uhm... kā teiktu Silvija (?) no valodas pārraides Latvijas radio: "KĻŪDA! KĻŪDA! KĻŪDA!".

tu taču neapgalvosi, ka Austrijā dzīvo vācieši, tādēļ vien, ka viņi runā vācu valodā? un Šveicē kas dzīvo? vācieši, franči, itāļi un retroromāņi, vai?

lūk, Latīņamerikā spāņi, protams, bija iekarotāji, bet pašlaik jau spāņu šeit vairāk nav (nu ir, kā tūristi un atsevišķi migranti). spāņus vairākumā valstu izlidināja laukā pirms aptuveni 200 gadiem un te palika spāniski runājošie kreoli - spāņu un iezemiešu pēcteči un, protams, arī iezemieši, kā nu kurā valstī - citā vairāk, citā mazāk. 19.gs./20.gs. sākumā, protams, attieksme pret "tīrajiem" iezemiešiem, protams, nebija nekāda pārāk draudzīga, bet mūsdienās teikt, ka spāņu valoda Latīņamerikā būtu okupantu valoda, ir tas pats, kas apgalvot, ka latviešu valoda Mazirbē ir okupantu valoda.

kā arī vietējie iedzīvotāji nevienā acī sevi neasociē ar spāņiem. un valstīs, kuras es pieminēju (Paragvaja, Bolīvija), iedzimto valodu statuss nav "nekāds". Guarani līdztekus spāņu ir valsts valoda Paragvajā (un skolā visi to mācās, nezinu, kā ir ar lietojumu valsts iestādēs); un kečua un aimara, līdztekus spāņu, ir valsts valodas Bolīvijā. Argentīnā Corrientes provincē arī guaranī valodai ir oficiāls statuss, daži mani draugi no šīs provinces sakās runājam šajā valodā (ko Buenosairesā viņi gan, protams nedara).

sorry par logoreju. bet, ja es ieraugu kkur sev iemīļotu tēmu, tad es parasti nevaru noturēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti, kura tad ir tā mana briesmīgā kļūda?

Es vienmēr esmu apgalvojis, ka latviešu valoda arī ir okupantu valoda, jo pēc gēniem arī mēs vairāk esam somugri nekā balti. :)

Pēc tavām domām pēc cik paaudzēm iekarotāju valoda pārstāj būt okupantu valoda? Pēc vienas, pēc divām? Lūk, ebreji atjaunoja pat 2000 gadu senu valodu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kļūda ir tāda, ka Latīņamerikā spāņu vairs nav. jau kādus 200 gadus. ir spāņu valoda (kas atšķiras no Spānijas spāņu valodas), kurā runā argentīnieši, urugvajieši, čīlieši utt. tā kā absolūti lielākā daļa iedzīvotāju šajās valstīs runā spāniski, un viņi nav spāņi, līdz ar to viņi arī nav okupanti, līdz ar to nez vai šo valodu var saukt šajās teritorijās par "okupantu valodu". manuprāt, jēdziens "okupantu valoda" vairāk ir psiholoģisks/emocionāls jēdziens: ja cilvēki, kas šai valodā runā, kā arī cilvēki tai pašā teritorijā, kam šī valoda nav dzimtā, uzskata, ka valoda nav okupantu valoda, tad tā arī nav. nav jau nekāds zinātnisks termins "okupantu valoda". Latvijā vācu, zviedru vai poļu valoda sen vairs nav okupantu valoda (es domāju, ka nevienai iedzīvotāju grupai ne). savukārt, es personīgi, neuzskatu arī, ka krievu valoda būtu saucama par okupantu valodu Latvijā (es zinu, ka liela daļa latviešu man nepiekritīs). kur tad ir tie okupanti? - tavs darba kolēģis? tavs daudzdzīvokļu mājas kaimiņš, ar kuru tu sasveicienis katru rītu liftā?

bez tam, Latīņamerikas valstis ieguva neatkarību laikposmā, kad pat Eiropā vēl tikai nacionālisms un idejas par nacionālu valsti bija pumpuriņos vai pat vēl tālu līdz pumpuriņiem, līdz ar to Eiropas tipa nacionālisms viņiem ir veiksmīgi gājis secen.

no otras puses, protams, striktā nozīmē ņemot, visas pasaules valodas ir okupantu valodas: es šaubos, vai mūsdienās pat visnomaļākajā pasaules vietā dzīvo kāda cilts, kas kaut cik gadu simtu vai tūkstošu atpakaļ nebūtu tur ienākusi un to "okupējusi". pirmsspāņu invāzijas periodā teritorijā, ko mūsdienās sauc par Latīņameriku arī notika kari, okupācijas un dažādu kultūru savstarpējās ietekmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai teicu, ka spāņi Latīņamerikā bija iekarotāji, kas ir vēsturisks fakts.

Par kečua valodas tiesisko statusu, cik atceros no tā, ko skolotājs stāstīja, tad lielākais, uz ko tāds kečua valodas lietotājs var cerēt, ir pamatskolas izglītība šajā valodā. Jebkura nopietna tālākā izglītība notiek spāniski. Tāpēc arī es teicu – praktiski nekāds statuss neatkarīgi no konstitucionālā atbalsta. Bet iespējams, ka šīs valodas gaida nacionālais uzplaukums. Bet varbūt arī ne. Tad jau redzēs.

Es ceru, ka tu beidzot esi sapratis/-usi, ka es lietoju "okupantu valoda" ironiskā nozīmē, un tās ir katra personīgās problēmas, ja viņš to uztver emocionāli.

Būs jāpajautā kaimiņam, vai viņš ir okupants. Paga, man te ir pat vēstule, kas adresēta "īpašniekam/okupantam" (owner/occupier). Es neesmu šī mitekļa īpašnieks, tad laikam jau es arī esmu okupants. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kečua valodas tiesiskais statuss ir atkarīgs no katras konkrētās valsts, kurā šajā valodā runā.

Bolīvijā, teiksim, pirms pāris gadiem atvēra kečua, aimara un guaranī universitātes: http://en.wikipedia.org/wiki/Bolivia#Education

tā ka, ja pat tavs skolotājs bija no Bolīvijas, tad, pieņemu, viņam savā laikā nebija iespēju studēt šai valodā. citās valstīs kečua stauss noteikti ir sliktāks. par guaranī Paragvajā izglītības sfērā īsti neatceros, jāpalasās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man prieks par kečua brāļiem. Vēl pamācīsies dažus gadus un skat, referendumā nobalsos NĒ spāņu kā otrai valsts valodai :D

Zini, esmu izlaidis no prāta tādu nebūtisku niansi, no kuras tad valsts īsti bija mans skolotājs. Bet noteikti bija viens no tiem "slinkajiem latinosiem". :)

(Reply to this) (Parent)