Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Es gribētu apšaubīt konkrētā piemēra līdzību ar situāciju Latvijā (tāpat basku vai katalāņ valodu Spānijā), tas būtu adekvāti tikai tad, ja Latvija joprojām būtu Krievijas province, kurā norisētu diskusija, vai latviešu valodai būtu piešķirams kaut kāds oficiāls statuss valsts (tātad, Krievijas) ietvaros.

Starp citu, Skotija samērā nopietni domā par referendumu, lai pasludinātu neatkarību no Karalistes, un, lai arī ir mazticams, ka tā iznākumā mēs kartēs redzēsim atsevišķu Skotiju, tomēr jāapzinās, ka Lielbritānija, piemēram, ir vienīgā samērā lielā un ietekmīgā valsts pasaulē, kurai nav savas nacionālās futbola izlases; - ir Īrijai, Velsai, Anglijai, Skotijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

f/k jā, bet tad jau arī nevienas zināmas rokgrupas tak nekad nav bijis!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neizsekoju šai virāžai.. :) domā liverpūliešus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

the beatles - formed 1957 in Liverpool, England.
Britu kontekstā dzirdēts tikai par britpopu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu korektāk būtu konkrētajā gadījumā runāt par english-popu :D

(Reply to this) (Parent)

t.i., es atvainojos par nolaišanos tādā triviālā ķēķa līmenī, diemžēl neizbēgami, jo lielākā daļa informēto pasaules iedzīvotāju domā tieši tādās kategorijās.

Pazīstu mūsdienu cilvēkus mūsdienu Anglijā, ka aiz vēsturiska naida pret Franciju nepērk franču vīnus, un vispār nedomā un nejūt, ka Ziemeļīrijas statuss būtu kāda problēma, utt. Proti, lielās valstis ar nozīmīgu vēsturisku koloniālu ietekmi operē tieši tādā līmenī. Arī šodien. Un tamdēļ ir iespējamas tādas situācijas ar referendumiem-šmeferendumiem tik zemiskā histēriskā līmenī, jo kopīgais apzinīgums un pašcieņa tālu atpaliek no oficiāli deklarētajiem humānisma un cieņas principiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga – kā tad būtu latvietim jādomā par Ziemeļīrijas problēmu? :)

Es saprotu, ka tur ir paredzēts referendums kaut kādā nākotnē. Bet šobrīd aptaujas liecina, ka vairums būtu par Ziemeļīrijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Līdz ar to visi nemieri, kas tur notiek, ir zemisko instinktu radītu emociju dēļ. No mana viedokļa tā arī ir vienīgā problēma – kā mazināt šos postošos instinktus, nevis pats Ziemeļīrijas tiesiskais statuss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc latvietim būtu aktīvi jādomā par Z-īrijas problēmu? (Mums savu mazo problēmiņu pietiek, da i ko mums tur, mēs jau tāpat neko..., ka tik savs kaktiņš, savs stūrītis zemes..) Es runāju par Anglijas (ne Velsas un Skotijas) iedzīvotāju attieksmi un sajūtām pret Z-Īriju.

Bet, ja man jautā, tad es sacītu, ka ir smieklīgi, ka 21. gadsimtā joprojām eksistē tāda lieta kā Lielbritānijas domīnija Austrālijā, Kanādā, u.c. vietās, un Ziemeļīrijas jautājums ir vienkārši nožēlojama koloniālpolitikas palieka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es esmu Anglijas iedzīvotājs :) Un manuprāt Lielbritānija ir fantastiska valsts ar ļoti labu sociālu politiku un arī lielu brīvību. Ziemeļīrijas lietas ir viņu pašu darīšana, un es novēlu viņiem palikt Lielbritānijas sastāvā un baudīt tautu draudzību un aizmirst pagātnes pāridarījumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nozīmīga daļa manas ģimenes arī ir Anglijas iedzīvotāji. Skaidrībai laikam jāpiebilst, ka viņi nelasa sēnes un neloka kartona kastes; dzīvo tur jau krietnus gadus, ir Karalistes pilsoņi, utt.
Viņuprāt, Lielbritānija nav fantastiska, - ir normāla, sakarīga valsts, jo itin visur ir savi gļuki un dīvainības. Skolēns, kas apmeklēja parastu valsts vidusskolu parastā vidusmēra West Midlands pilsētā reportē par tādu pašu smīkņājošu tramvaju (labi, divstāvu autobusa) neiecietību pret pakistāņiem, indiešiem un neliegsimies, arī austrumeiropiešiem; bet arī frančiem, itāļiem, grieķiem.

Visur viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki pēc īpašībām visur ir vienādi, bet dīvaini, ka valstis tomēr ir ļoti atšķirīgas – citas ir sliktākas, bet citas ir labākas. Nav "visur viens un tas pats". Pat ne tuvu tam.

(Reply to this) (Parent)

nu, ja PSRS būtu vēl vairāk pacentusies un iepludinājusi Latvijā nevis 30% cittautiešu, bet gan 70% (kā Anglija katoliskajā Ziemeļīrijā iepludināja savus protestantus + veicināja katoļu pāriešanu protestantismā) [procenti aptuveni, nav laika meklēt, bet ideja skaidra], tad 90.to gadu sākuma referendums par Latvijas neatkarību būtu pretējos vārtos un vienīgā problēma būtu "kā mazināt nemierus, kas radušies zemisko instinktu radīto emociju dēļ nevis pats Latvijas tiesiskais statuss".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Domā, ka Baltkrievijā daudzi raud par zaudēto baltkrievu valodu.

Cita lieta, protams, ir Krievijas autokrātisms pretstatā rietumu demokrātijai. Bet nav teikts, ka Latvija nevarētu būt ES sastāvā arī kā krieviski runājoša valsts, kā jebkura cita slāvu valsts kā Polija vai Slovēnija. Protams, tas būtu garāks ceļš, bet tad Baltijas krievi būtu progresīvākais gals, kas vestu atpalikušo Krieviju uz Eiropas demokrātijas citadeli :)

Lai gan nepatīk spekulēt "kas būtu, ja būtu", tomēr jāatzīst, ka alternatīvās vēstures žanram ir sava pievilcība :D

(Reply to this) (Parent)

Ja ir divas valodas, tad dabiski, ka viena no tām ir pamatiedzīvotāju valoda, bet otra ir okupantu (imigrantu) valoda. Šajā gadījumā angļu un spāņu valoda ir tā svešā.

Ja gribi salīdzināt ar Latviju, tad līvu valoda ir tā nabadzīte, kuru latviešu okupanti apspieda un beigās pilnībā asimilēja. :) Tā ka tas būtu tikai vēsturiskais taisnīgums, ka ar latviešu valodu izdarītu tieši tāpat kāda lielāka tauta. Bet nebaidies, tā nebūs krievu valoda, jo angļu valoda to izdarīs ātrāk. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es zinu, ka mūsu reālais vienīgais nopelns nāciju naida kaldināšanā ir to somugru asimilēšana, kāreiz daudz esmu par to interesējusies.

Jāpiebilst, ka nespēju izsekot loģikai, ka uz šī piemēra bāzes tiek izdarīti secinājumi par taisnīgumu atmaksas jomā latviešu valodai. Varbūt nozīme ir tiem smailijiem? :)

Tad tikpat labi var sacīt, ka visiem turkiem būtu taisnīgi publiski izlaist sev zarnas pilsētu un ciematu centrālajos laukumos, jo viņus galīgi nemīl ne grieķi, ne armēņi, turklāt daudz daudz intensīvāk un košāk, attiecību skalā no 0-10, ja salīdzina latviešu-krievu attiecības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam mans sarkasms nav bijis pietiekami stiprs :)

Pēc maniem uzskatiem "vēsturiskais taisnīgums" ir tikai stulba gremdēšanās pagātnē. Kāds gan man sakars ar domstarpībām, kas notikušas starp maniem senčiem? Es esmu neatkarīga personība un varu izvēlēties darbu, dzīvesvietu, attiecības ar citiem pēc saviem ieskatiem. Es varu paņemt to labo, ko es saskatu gan latviešos, gan krievos, gan britos, un noraidīt to slikto, kas tika darīts pagātnē.

Var argumentēt, ka arī cilšu mentalitāte cilvēkos ir dabiska. Mans pretarguments ir, ka cilvēku kultūrā nav nekā dabiska kopš brīža, kad pērtiķis nokāpa no koka un iekūra pirmo ugunskuru. Mēs ar to esam pārāki par dzīvniekiem, ka spējam apzināti virzīt progresu, apspiežot zemiskos instinktus. Dažreiz gan pērtiķa daba gūst virsroku, bet es tomēr lielākoties gribu būt cilvēks :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam mans ziņojums arī skaidri nav nolasāms: lai arī pēc būtības es tev piekrītu par "never look back" un liberālu skatu nākotnē, nozīmīgs, pat nospiedošs šīs planētas iedzīvotāju daudzums nav gatavs tam, ko tu tur sludini. Tas drīzāk izklausās pēc tāda pusaudža sapņaina utopisma, ja gribam būt precīzi. Nezin cik vēl laikam jāpaiet, lai tāds veselīgs skatījums uz lietām sāktu piemist kaut piektdaļai cilvēces.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan šķiet, ka tas ir reāls nevis utopisks skatījums uz lietām. Utopija būtu izlikties, ka nacionālisms neeksistē. Tas eksistē, bet spēja nepakļauties tā spiedienam dod lielāku garīgu brīvību.

(Reply to this) (Parent)

Ja ir divas valodas, tad dabiski, ka viena no tām ir pamatiedzīvotāju valoda, bet otra ir okupantu (imigrantu) valoda.

Beļģija, Šveice, Somija, Luksemburga. Kanāda [abas oficiālās valodas - "okupantu" valodas].

nu un tad ir pilns ar postkoloniālām valstīm, kurās esošais valodu kokteilis mūsdienās vairs īsti nepakļaujas klasifikācijai "pamatiedzīvotāju valoda / okupantu valoda", jo tas bija sen un vairs nav taisnība - Bolīvija, Paragvaja, Dienvidāfrika utt. [šīs ir valstis, ar kurām es esmu personīgi saskāries, vai nu kurienes man ir labi draugi, pieļauju, ka šādu, no "Eiropas skatu punkta" "jocīgu" valstu ir vēl vairāk].

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Latīņamerikā spāņi ir iekarotāji, bet kečua un citas aborigēnu valodas ir pamatiedzīvotāju valodas. Tajās starp citu runā daudz vairāk iedzīvotāju nekā latviešu, bet to tiesiskais statuss ir praktiski nekāds. Skolotājam, pie kura es ASV mācījos spāņu valodu, kečua bija dzimtā valoda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uhm... kā teiktu Silvija (?) no valodas pārraides Latvijas radio: "KĻŪDA! KĻŪDA! KĻŪDA!".

tu taču neapgalvosi, ka Austrijā dzīvo vācieši, tādēļ vien, ka viņi runā vācu valodā? un Šveicē kas dzīvo? vācieši, franči, itāļi un retroromāņi, vai?

lūk, Latīņamerikā spāņi, protams, bija iekarotāji, bet pašlaik jau spāņu šeit vairāk nav (nu ir, kā tūristi un atsevišķi migranti). spāņus vairākumā valstu izlidināja laukā pirms aptuveni 200 gadiem un te palika spāniski runājošie kreoli - spāņu un iezemiešu pēcteči un, protams, arī iezemieši, kā nu kurā valstī - citā vairāk, citā mazāk. 19.gs./20.gs. sākumā, protams, attieksme pret "tīrajiem" iezemiešiem, protams, nebija nekāda pārāk draudzīga, bet mūsdienās teikt, ka spāņu valoda Latīņamerikā būtu okupantu valoda, ir tas pats, kas apgalvot, ka latviešu valoda Mazirbē ir okupantu valoda.

kā arī vietējie iedzīvotāji nevienā acī sevi neasociē ar spāņiem. un valstīs, kuras es pieminēju (Paragvaja, Bolīvija), iedzimto valodu statuss nav "nekāds". Guarani līdztekus spāņu ir valsts valoda Paragvajā (un skolā visi to mācās, nezinu, kā ir ar lietojumu valsts iestādēs); un kečua un aimara, līdztekus spāņu, ir valsts valodas Bolīvijā. Argentīnā Corrientes provincē arī guaranī valodai ir oficiāls statuss, daži mani draugi no šīs provinces sakās runājam šajā valodā (ko Buenosairesā viņi gan, protams nedara).

sorry par logoreju. bet, ja es ieraugu kkur sev iemīļotu tēmu, tad es parasti nevaru noturēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti, kura tad ir tā mana briesmīgā kļūda?

Es vienmēr esmu apgalvojis, ka latviešu valoda arī ir okupantu valoda, jo pēc gēniem arī mēs vairāk esam somugri nekā balti. :)

Pēc tavām domām pēc cik paaudzēm iekarotāju valoda pārstāj būt okupantu valoda? Pēc vienas, pēc divām? Lūk, ebreji atjaunoja pat 2000 gadu senu valodu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kļūda ir tāda, ka Latīņamerikā spāņu vairs nav. jau kādus 200 gadus. ir spāņu valoda (kas atšķiras no Spānijas spāņu valodas), kurā runā argentīnieši, urugvajieši, čīlieši utt. tā kā absolūti lielākā daļa iedzīvotāju šajās valstīs runā spāniski, un viņi nav spāņi, līdz ar to viņi arī nav okupanti, līdz ar to nez vai šo valodu var saukt šajās teritorijās par "okupantu valodu". manuprāt, jēdziens "okupantu valoda" vairāk ir psiholoģisks/emocionāls jēdziens: ja cilvēki, kas šai valodā runā, kā arī cilvēki tai pašā teritorijā, kam šī valoda nav dzimtā, uzskata, ka valoda nav okupantu valoda, tad tā arī nav. nav jau nekāds zinātnisks termins "okupantu valoda". Latvijā vācu, zviedru vai poļu valoda sen vairs nav okupantu valoda (es domāju, ka nevienai iedzīvotāju grupai ne). savukārt, es personīgi, neuzskatu arī, ka krievu valoda būtu saucama par okupantu valodu Latvijā (es zinu, ka liela daļa latviešu man nepiekritīs). kur tad ir tie okupanti? - tavs darba kolēģis? tavs daudzdzīvokļu mājas kaimiņš, ar kuru tu sasveicienis katru rītu liftā?

bez tam, Latīņamerikas valstis ieguva neatkarību laikposmā, kad pat Eiropā vēl tikai nacionālisms un idejas par nacionālu valsti bija pumpuriņos vai pat vēl tālu līdz pumpuriņiem, līdz ar to Eiropas tipa nacionālisms viņiem ir veiksmīgi gājis secen.

no otras puses, protams, striktā nozīmē ņemot, visas pasaules valodas ir okupantu valodas: es šaubos, vai mūsdienās pat visnomaļākajā pasaules vietā dzīvo kāda cilts, kas kaut cik gadu simtu vai tūkstošu atpakaļ nebūtu tur ienākusi un to "okupējusi". pirmsspāņu invāzijas periodā teritorijā, ko mūsdienās sauc par Latīņameriku arī notika kari, okupācijas un dažādu kultūru savstarpējās ietekmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai teicu, ka spāņi Latīņamerikā bija iekarotāji, kas ir vēsturisks fakts.

Par kečua valodas tiesisko statusu, cik atceros no tā, ko skolotājs stāstīja, tad lielākais, uz ko tāds kečua valodas lietotājs var cerēt, ir pamatskolas izglītība šajā valodā. Jebkura nopietna tālākā izglītība notiek spāniski. Tāpēc arī es teicu – praktiski nekāds statuss neatkarīgi no konstitucionālā atbalsta. Bet iespējams, ka šīs valodas gaida nacionālais uzplaukums. Bet varbūt arī ne. Tad jau redzēs.

Es ceru, ka tu beidzot esi sapratis/-usi, ka es lietoju "okupantu valoda" ironiskā nozīmē, un tās ir katra personīgās problēmas, ja viņš to uztver emocionāli.

Būs jāpajautā kaimiņam, vai viņš ir okupants. Paga, man te ir pat vēstule, kas adresēta "īpašniekam/okupantam" (owner/occupier). Es neesmu šī mitekļa īpašnieks, tad laikam jau es arī esmu okupants. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kečua valodas tiesiskais statuss ir atkarīgs no katras konkrētās valsts, kurā šajā valodā runā.

Bolīvijā, teiksim, pirms pāris gadiem atvēra kečua, aimara un guaranī universitātes: http://en.wikipedia.org/wiki/Bolivia#Education

tā ka, ja pat tavs skolotājs bija no Bolīvijas, tad, pieņemu, viņam savā laikā nebija iespēju studēt šai valodā. citās valstīs kečua stauss noteikti ir sliktāks. par guaranī Paragvajā izglītības sfērā īsti neatceros, jāpalasās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man prieks par kečua brāļiem. Vēl pamācīsies dažus gadus un skat, referendumā nobalsos NĒ spāņu kā otrai valsts valodai :D

Zini, esmu izlaidis no prāta tādu nebūtisku niansi, no kuras tad valsts īsti bija mans skolotājs. Bet noteikti bija viens no tiem "slinkajiem latinosiem". :)

(Reply to this) (Parent)