Laikam mans sarkasms nav bijis pietiekami stiprs :)
Pēc maniem uzskatiem "vēsturiskais taisnīgums" ir tikai stulba gremdēšanās pagātnē. Kāds gan man sakars ar domstarpībām, kas notikušas starp maniem senčiem? Es esmu neatkarīga personība un varu izvēlēties darbu, dzīvesvietu, attiecības ar citiem pēc saviem ieskatiem. Es varu paņemt to labo, ko es saskatu gan latviešos, gan krievos, gan britos, un noraidīt to slikto, kas tika darīts pagātnē.
Var argumentēt, ka arī cilšu mentalitāte cilvēkos ir dabiska. Mans pretarguments ir, ka cilvēku kultūrā nav nekā dabiska kopš brīža, kad pērtiķis nokāpa no koka un iekūra pirmo ugunskuru. Mēs ar to esam pārāki par dzīvniekiem, ka spējam apzināti virzīt progresu, apspiežot zemiskos instinktus. Dažreiz gan pērtiķa daba gūst virsroku, bet es tomēr lielākoties gribu būt cilvēks :)