Ja ir divas valodas, tad dabiski, ka viena no tām ir pamatiedzīvotāju valoda, bet otra ir okupantu (imigrantu) valoda.
Beļģija, Šveice, Somija, Luksemburga. Kanāda [abas oficiālās valodas - "okupantu" valodas].
nu un tad ir pilns ar postkoloniālām valstīm, kurās esošais valodu kokteilis mūsdienās vairs īsti nepakļaujas klasifikācijai "pamatiedzīvotāju valoda / okupantu valoda", jo tas bija sen un vairs nav taisnība - Bolīvija, Paragvaja, Dienvidāfrika utt. [šīs ir valstis, ar kurām es esmu personīgi saskāries, vai nu kurienes man ir labi draugi, pieļauju, ka šādu, no "Eiropas skatu punkta" "jocīgu" valstu ir vēl vairāk].