Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - Komentāri

arc

20:03

kļūda ir tāda, ka Latīņamerikā spāņu vairs nav. jau kādus 200 gadus. ir spāņu valoda (kas atšķiras no Spānijas spāņu valodas), kurā runā argentīnieši, urugvajieši, čīlieši utt. tā kā absolūti lielākā daļa iedzīvotāju šajās valstīs runā spāniski, un viņi nav spāņi, līdz ar to viņi arī nav okupanti, līdz ar to nez vai šo valodu var saukt šajās teritorijās par "okupantu valodu". manuprāt, jēdziens "okupantu valoda" vairāk ir psiholoģisks/emocionāls jēdziens: ja cilvēki, kas šai valodā runā, kā arī cilvēki tai pašā teritorijā, kam šī valoda nav dzimtā, uzskata, ka valoda nav okupantu valoda, tad tā arī nav. nav jau nekāds zinātnisks termins "okupantu valoda". Latvijā vācu, zviedru vai poļu valoda sen vairs nav okupantu valoda (es domāju, ka nevienai iedzīvotāju grupai ne). savukārt, es personīgi, neuzskatu arī, ka krievu valoda būtu saucama par okupantu valodu Latvijā (es zinu, ka liela daļa latviešu man nepiekritīs). kur tad ir tie okupanti? - tavs darba kolēģis? tavs daudzdzīvokļu mājas kaimiņš, ar kuru tu sasveicienis katru rītu liftā?

bez tam, Latīņamerikas valstis ieguva neatkarību laikposmā, kad pat Eiropā vēl tikai nacionālisms un idejas par nacionālu valsti bija pumpuriņos vai pat vēl tālu līdz pumpuriņiem, līdz ar to Eiropas tipa nacionālisms viņiem ir veiksmīgi gājis secen.

no otras puses, protams, striktā nozīmē ņemot, visas pasaules valodas ir okupantu valodas: es šaubos, vai mūsdienās pat visnomaļākajā pasaules vietā dzīvo kāda cilts, kas kaut cik gadu simtu vai tūkstošu atpakaļ nebūtu tur ienākusi un to "okupējusi". pirmsspāņu invāzijas periodā teritorijā, ko mūsdienās sauc par Latīņameriku arī notika kari, okupācijas un dažādu kultūru savstarpējās ietekmes.