* Padomju laikā rindas bija visur, pat zagsā (zagss - civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāde, krievu valodā ЗАГС, saīsinājums no "записи актов гражданского состояния"). Pievērsiet uzmanību, ka vīriešiem arī zagsā ir ko darīt, bet sievietes garlaikojas. ;) Spriežot pēc līgavu kāzu kleitām, tie varētu būt 60.-70. gadi.



* Vai drīkst te postēt arī videofragmentus? Padomju mākslas un dokumentālajās filmās ir fiksētas daudz interesantas tā laika liecības.

Epizode no Rīgas kinostudijas mākslas filmas "Stari stiklā" (1969). Stikla rūpnīcas darba kolektīva Jaungada ballīte. Dzied Gunārs Cilinskis.

1964. gadā tika izveidota skaņuplašu rūpnīca “Melodija” - Rīgā, Āgenskalnā, Kalnciema ielā 48/50, - kas bija lielākais šāda profila uzņēmums pasaulē un gadā saražoja apmēram 135 miljonus vinila skaņuplašu. 1965. gadā tur sāka ražot ilgspēlējošās, bet 1971. gadā stereofoniskās skaņu plates. 1973. gadā tika uzcelts arī audiokasešu ražošanas cehs.

( ... )

1925. gadā PSRS bija pasaules avangardā ne vien ekonomikas attīstības ātrumā, apšauto tautas ienaidnieku ziņā (pie sienas katru, kas šūpo mūsu tēvzemes finanšu sistēmu!), bet arī inovāciju bērnu rotaļlietu jomā. Izkurtējušajos rietumos Bārbija vai Hellokitija nevienam pat sapņos nebija rādījušās, bet padomijā bērni rotaļājās ar kapiņiem, tb mauzolejiņiem (vai līdzi nāca Kens Ļeņina lellīte, ko tur apglabāt, nudien nezinu):



( kartōna_mauzolejs )

No 20. maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs apskatāma izstāde „Padomju ikdienas dizains”.
Izstāde ir atskats nesenajā pagātnē, aptverot laika periodu no 20. gs. 50. līdz 80. gadiem un iepazīstinot ar Latvijā un toreizējā Padomju Savienībā izgatavotajiem un ikdienā lietotajiem sadzīves priekšmetiem.

( Preses_relīze: )

no žurnāla "Ogonek" 1988 gada oktobris/nr/40 aizmugures vāks

precīzs laiks un vieta nav zināms. orientējoši - drīz pēc 2. pasaules kara kaut kur Kurzemē. latviešu pretpartizānu ["strebuku"] grupas puiši trofejmašīnā [vācu amfībijā jeb Schwimmwagen`ā]

( bilde )

Sākot no 2010. gada 17. novembra Rīgas mākslas telpā būs apskatāma izstāde „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984”. “UN CITI” skatītājiem atklās mazāk zināmas lappuses padomju posma Latvijas mākslā, pievēršoties māksliniekiem un parādībām, kuri palikuši ārpus sava laika mākslas kanona. Jāpalūko, cik ļoti kuratori pārveidojuši darbu tapšanas atmosfēru, piemērojot šī brīža politiskajam meinstrīmam.

Tās laikā notiks arī lekciju un sarunu cikls par 60.- 80.gadu Latvijas neoficiālajā mākslas videi nozīmīgām parādībām. Lekciju autori ir Dāvis Sīmanis, Janīna Kursīte, Alvis Hermanis, Modris Tenisons, Cēzars Ballesters. Pirmā lekcija notiks 24.novembrī- kino režisora Dāvja Sīmaņa lekcija par režisora Mikelandželo Antonioni filmām. Sarunā piedalīsies komponists Imants Zemzaris, mākslinieks Andris Grīnbergs un citi.

Preses konference notiks pirmdien, 15.novembrī plkst. 11.30, Rīgas mākslas telpā, Kungu ielā 3.

Protams, profesionāļu darbi, rūpīgi piemeklētas situācijas utt. tak šis tas interesants.



( bildītes )