Interesanti. 70.-80. gados PSRS bija visai populāri bērniem domātajos žurnālos (tādu bija visai daudz) atvērumā ievietot nevis posteru, bet lapu no bērniem domātas grāmatiņas. Kinders šīs lapas vāca un, kad komplekts bija pilns, pats varēja sev sabrošēt grāmatiņu un likt plauktā. Uzkatāms piemērs: žurnāla "Веселые картинки" ("Jautrās bildītes") sērija "Библиотека "Веселых картинок" ("Jautro bildīšu bibliotēka").



( grāmatiņa )

vēl

vēl

vēl

kautkad pasen biju atradis veselu galeriju ar padlatvānijas tramvajiem, bet vairs nevaru sameklēt, acīmredzot ir zudusi no tīmekļa. bērnībā, astoņdesmito vidū, bieži braukāju līdzi vectēvam 1. tramvaja kabīnē, kratijās uz nebēdu.

pamestā armijas pilsētiņā atrasts plakāts neizprotamā neiznāmas brālīgās republikas valodā. šķiet, ka kautkas par sakarību starp sportiskumu/aktīvo atpūtu un darba ražīgumu. interesanti kļūst, kad mēģina balsī izlasīt sloganu.

«Из всех искусств для нас важнейшими являются кино и цирк!»
/Ленин/

( plakāti )

* Padomju laikā rindas bija visur, pat zagsā (zagss - civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāde, krievu valodā ЗАГС, saīsinājums no "записи актов гражданского состояния"). Pievērsiet uzmanību, ka vīriešiem arī zagsā ir ko darīt, bet sievietes garlaikojas. ;) Spriežot pēc līgavu kāzu kleitām, tie varētu būt 60.-70. gadi.



* Vai drīkst te postēt arī videofragmentus? Padomju mākslas un dokumentālajās filmās ir fiksētas daudz interesantas tā laika liecības.

Epizode no Rīgas kinostudijas mākslas filmas "Stari stiklā" (1969). Stikla rūpnīcas darba kolektīva Jaungada ballīte. Dzied Gunārs Cilinskis.

1964. gadā tika izveidota skaņuplašu rūpnīca “Melodija” - Rīgā, Āgenskalnā, Kalnciema ielā 48/50, - kas bija lielākais šāda profila uzņēmums pasaulē un gadā saražoja apmēram 135 miljonus vinila skaņuplašu. 1965. gadā tur sāka ražot ilgspēlējošās, bet 1971. gadā stereofoniskās skaņu plates. 1973. gadā tika uzcelts arī audiokasešu ražošanas cehs.

( ... )

1925. gadā PSRS bija pasaules avangardā ne vien ekonomikas attīstības ātrumā, apšauto tautas ienaidnieku ziņā (pie sienas katru, kas šūpo mūsu tēvzemes finanšu sistēmu!), bet arī inovāciju bērnu rotaļlietu jomā. Izkurtējušajos rietumos Bārbija vai Hellokitija nevienam pat sapņos nebija rādījušās, bet padomijā bērni rotaļājās ar kapiņiem, tb mauzolejiņiem (vai līdzi nāca Kens Ļeņina lellīte, ko tur apglabāt, nudien nezinu):



( kartōna_mauzolejs )