Kas nebija slikti Saurōna impērijas laikos, bija tas, ka valsts praktiski finansēja visus iespējamos hobijus, ar ko ļaudis aizrāvās no darba brīvajā laikā. Var jau būt, ka tā bija kavarna politika - lai tauta ņemtos ar visādām interesantām lietām, nevis lasītu Solžeņicinu, - taču par sliktu tas nenāca. Attiecīgi, katrs draugu pulciņš varēja relatīvi brīvi dabūt ekipējumu (gan palietotu - atceros, padsmitnieka gados, sagribējis ar pūsli braukt pa Gauju, aizgāju uz jauno tehniķu staciju un uzreiz dabūju laivu, taču cauru - nācās pašam lāpīt) un braukt pa upēm vai kāpt kādos kalnos kur grib (protams, šaipus Dzelzs priekškaram).
Mūsdienās no šīs masu hobijbūšanas vēl palikusi aizraušanās ar ūdenstūrismu, jo tālāka braukāšana tomēr ir nu jau par daudz naudietilpīga.

( kalnos )

Kad nav tūristu pūļu, bet vietējie visi darbā, mūsdienu cilvēkam ielas šķiet nomācoši tukšas. :)

( Kaunas )

Ech, man arī bija džinsu jaka, no vienas vietas nokleibēta ar SCV (studentu celtnieku vienība) atribūtiku. Izmetu ārā, bet tagad būtu tāds vintāžs, ka hipsteri skaudībā apčurātos. ;(

( jūsu_tētiņi_un_māmiņas_ )

Pamācoša epizode (sievišķā-vīrišķā steriotipu max) no kino žurnāla "Padomju Latvija" (veltīta 8. martam)
https://vimeo.com/61328985

2PK laikā Austrumeiropā tīri tehnisku iemeslu dēļ strauji palielinājās kustību invalīdu skaits - bez kājām, bez rokām, - kam nebija, vai bija viesai ierobežotas pārvietošanās iespējas. Populārākais šādu cilvēku pārvietošanās līdzeklis bija iztapsēta koka kaste uz rintentiņiem, un pa ēvelētam dēlītim katrā rokā, ar ko atsperties no zemes, lai kaste ar iekšā sēdētāju uz priekšu ripotu.

( invalīdu_vāģis )

v
Foto Vladimirs Vorobjevs, mazāk zināms autors. Pārsvarā iemūžinājis ogļraču pilsētu Novokuzņecku. Vairāk viņa bildes šeit
http://rusrep.ru/article/2012/11/16/vorobyov

Каталог товаров народного потребления. Москва, 1981 год.

( ... )