PSRS laikā pastāvēja tāds interesants fenomens, kā visādu saimniecībā nepieciešamu mehānismu būvēšana mājās. Vispārējā deficīta un tehnoloģiju kulta (jau no mazām dienām puikas paši sev lodēja un skrūvēja rotaļlietas: visādus tur auto/avio modelīšus braucošus, radioaparātus, telefonus, bija specializētie veikali "Čaklās rokas", kur varēja dabūt visādus rūpniecības atlikumus, katrā pilsētas rajonā bija kāda jauno tehniķu stacija ar visādiem pulciņiem, kur mācīja to darīt, milzu tirāžās tika izdoti žurnāli "Jaunais tehniķis" u.tml.) apstākļos cilvēki paši remontēja dzīvokļus un santehniku, paši sev izgatavoja nepieciešamās lietas, sākot no gludekļiem, mēbelēm un dārza mājiņām, un beidzot ar jahtām un automobiļiem. Šādas pašizgatavotas lietas dēvēja par "samopaliem". Protams, savos 90% gadījumu tas viss bija bija pilnīgi garām, bet savos 10% dzima interesantākās lietas.

Tā kā rindā pēc auto, pat ja tev bija iekrāta nauda (ja atmiņa neviļ, tad žigulis maksāja kur ap 10 000 rubļu, pie vidējās algas ap 200 rubļiem), bija jāstāv gadiem, bija entuziasti, kuri automobiļus būvēja paši. Viens no interesantākajiem, ko esmu redzējis, ir viena Ļeņingradas (mūsd. Pēterburga) iedzīvotāja Babiča (А.Бабич) 3 gadu laikā paša garāžā ar rokām uzbūvētais divvietīgais kabriolets "Ленинград" (ГАЗ-12 motors, 3,5 l, 90 zs):





Ar to viņš esot nobraucis 2125 km no Simferopoles līdz Ļeņingradai 20 stundās.



Ленинград самавто - Аркадий Дмитриевич Бабич

Kas no tā palicis pāri: