En Marche, kad tu, Latvija?
Nupat sapratu kāda varētu būt sapņu analoģija. Frančiem tā palaimējies, ka atradās tāds čalis - jauns, ar biznesam draudzīgu domāšanu, mierīgs, pragmatisks un pats galvenais, normāls. Bez viņa tur būtu baigā pakaļa, - nu apmēram mēs jau 2x pagājušajā gadā redzējām, kas notiek, kad jāizvēlas starp, piemēram, rokas vai kājas amputāciju.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
Nezinu kā frančiem, bet mums finansists/ierēdnis (tādā vai citādā secībā) parasti gan ir tāds, ar kuru negribas uz viena lauka dirst.
Kreicbergs ir fiziķis, šķiet, un bijis arī investīciju baņķieris. Bez tam viņš raksta grāmatas un spēlē teātri un vismaz daļu gada nepavada dievzemītē, kas parasti palīdz uzturēt vajadzīgo abstrakcijas līmeni. Tomēr kopējais mūsu politiskās sadzīves fons īsti nav piemērots saprātīgu cilvēku ienākšanai tajā. Par ko arī ieraksts.
Mani visvairāk uztrauc tas, ka tas arī viss. Nekas labs no tā visa nesanāks, Lepenas sistēma atstrādāta un nākamajās vēlēšanās vinai visas kārtis rokās.
Pa ausu galam šodien dzirdēju sākotnējo analīzi resultātiem pa regioniem. arī nekā pārlieku priecīga.
Tomēr es (laikam ne pārāk veiksmīgi) cenšos pateikt kaut ko citu: neba nu aicinu gaidīt mesiju. Drīzāk par to, ka pat, ja kāds ar saprāta un normalitātes pazīmēm atrodas, nedz sociums, nedz kolēģi uz politiskās skatuves to spēj novērtēt adekvāti, mūsu ikdiena predestinē uz to, ka viens pakaļ otram parādās šļūrbani neizteksmīgi uzvalka piepildīšanas izstrādājumi, kas lieliski papildina esošo dūksti.
Tāpat par Makronu es raustos, vai tik nu šitas Saulvedis baltajā zirgā viens pats spēs sadarīt visas lietas un vai viņš varēs savākt pietiekami spēcīgu komandu, lai no viena hīta brīnuma kļūtu par paliekošu parādību Francijas polītikā.
1)Dombrovski par premjeru pirmajā piegājienā, 2009. gadā ielika nevis Vienotība, bet Jaunais Laiks, kuru esamībai parlamentā nekāda diža sakara ar Dombrovski nebija.
2)2010 vēlēšanas, ok Vienotība, pateicoties tai skaitā Dombrovskim dabū 33 vietas - gana, lai Dombrovskis turpinātu būt premjers.
3)2011 ārkārtas vēlēšanas, Vienotības rezultāts ir SLIKTĀKS, kā 2010 (20 vietas). Bet, dīli un tā, Dombrovskis turpina būt premjers.
4)2013.beigas/2014 sākums - Dombrovskis atkāpjas, un ne jau gluži lai atgrieztos Briselē, bet gana laicīgi, lai varētu, jā, doties uz Briseli.
5)2014. vēlēšanas, bez Dombrovska. Vienotības rezultāts ir labāks kā 2011. (ne daudz, bet tomēr - 23).
Tas, ka Vienotība ir sačakarējusi un sabojājusi jebkādu pievilcību savai orģinālai elektorāta bāzei ir mazāk Dombrovska un vairāk Āboltiņas nopelns.
Kā būs, to skaidri zināsim, kad būs. Man šķiet, ir piesardzīgam optimismam pamats. Piesardzīgam.
Pirms Trampa, lai gan to 'neviens' neuztvēra nopietni, jo 'tie republikāņi jau visi ir traki' - iepriekšējā kārta bija.
Tāpat, pirms Trampa, pēkšņi nežēlastībā krita statistikas dārlings Neits Silvers, jo 'ko nu viņš tur runā, kā tāds horoskopu autors, ka uzvarēt var gan viens, gan otrs, fu fu fū, viņš tik uz veciem lauriem guļ, un tagad hedžo riskus, lai viņam būtu taisnība pie jebkura iznākuma' - viņam nebūtu taisnība pie jebkura iznākuma, viņam ir taisnība pie iznākuma, kurš ir 'praktiski vienāds'. Kas arī, kā zināms, notika.
Savukārt svaigākais viņa viedoklis par franču preizdenta vēlēšanām - https://fivethirtyeight.com/feature
Ja nenotiek kaut kādi brīnumi - t.i. tas kompromants, kas uzpeldēs par Markonu tuvākajās nedēļās (neatkarīgi no tā, ka vēlāk pierādīsies, ka nekas tāāāds tur tomēr nav bijs) nav nekas tik ekstrēms, lai pēkšņi padarītu viņu par francūžiem ārkārtīgi nepatīkamu kandidātu.
Atklāsme, ka Makrons ir apsolījis ieviest angļu valodu kā otro valsts valodu? Solījums aizliegt frančiem streikot?
Vai, ja nopietnāk, kaut kādi ārkārtīgi skarbi apvainojumi korupcijā, saistībā ar ASV vai Āzijas uzņēmumiem, vai vienkārši nelietderīgu/negodīgu valsts administratīvo resursu lietojumu (jo, kā redzam pēc Fillona rezultātiem, francūži tomēr nav ne itāļi, ne rīdzinieki).