En Marche, kad tu, Latvija?
Nupat sapratu kāda varētu būt sapņu analoģija. Frančiem tā palaimējies, ka atradās tāds čalis - jauns, ar biznesam draudzīgu domāšanu, mierīgs, pragmatisks un pats galvenais, normāls. Bez viņa tur būtu baigā pakaļa, - nu apmēram mēs jau 2x pagājušajā gadā redzējām, kas notiek, kad jāizvēlas starp, piemēram, rokas vai kājas amputāciju.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
Nezinu kā frančiem, bet mums finansists/ierēdnis (tādā vai citādā secībā) parasti gan ir tāds, ar kuru negribas uz viena lauka dirst.
Kreicbergs ir fiziķis, šķiet, un bijis arī investīciju baņķieris. Bez tam viņš raksta grāmatas un spēlē teātri un vismaz daļu gada nepavada dievzemītē, kas parasti palīdz uzturēt vajadzīgo abstrakcijas līmeni. Tomēr kopējais mūsu politiskās sadzīves fons īsti nav piemērots saprātīgu cilvēku ienākšanai tajā. Par ko arī ieraksts.
Mani visvairāk uztrauc tas, ka tas arī viss. Nekas labs no tā visa nesanāks, Lepenas sistēma atstrādāta un nākamajās vēlēšanās vinai visas kārtis rokās.
Pa ausu galam šodien dzirdēju sākotnējo analīzi resultātiem pa regioniem. arī nekā pārlieku priecīga.