En Marche, kad tu, Latvija?
Nupat sapratu kāda varētu būt sapņu analoģija. Frančiem tā palaimējies, ka atradās tāds čalis - jauns, ar biznesam draudzīgu domāšanu, mierīgs, pragmatisks un pats galvenais, normāls. Bez viņa tur būtu baigā pakaļa, - nu apmēram mēs jau 2x pagājušajā gadā redzējām, kas notiek, kad jāizvēlas starp, piemēram, rokas vai kājas amputāciju.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?
Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.
1)Dombrovski par premjeru pirmajā piegājienā, 2009. gadā ielika nevis Vienotība, bet Jaunais Laiks, kuru esamībai parlamentā nekāda diža sakara ar Dombrovski nebija.
2)2010 vēlēšanas, ok Vienotība, pateicoties tai skaitā Dombrovskim dabū 33 vietas - gana, lai Dombrovskis turpinātu būt premjers.
3)2011 ārkārtas vēlēšanas, Vienotības rezultāts ir SLIKTĀKS, kā 2010 (20 vietas). Bet, dīli un tā, Dombrovskis turpina būt premjers.
4)2013.beigas/2014 sākums - Dombrovskis atkāpjas, un ne jau gluži lai atgrieztos Briselē, bet gana laicīgi, lai varētu, jā, doties uz Briseli.
5)2014. vēlēšanas, bez Dombrovska. Vienotības rezultāts ir labāks kā 2011. (ne daudz, bet tomēr - 23).
Tas, ka Vienotība ir sačakarējusi un sabojājusi jebkādu pievilcību savai orģinālai elektorāta bāzei ir mazāk Dombrovska un vairāk Āboltiņas nopelns.