Pegijas · Lī · interjers

tu tas esi (vismaz biji noteikti)

:* (man ir tik ļoti bail apgrūtināt ar savu klātbūtni tos, kam ir īstas rūpes)

visas rūpes ir īstas

Ir, bet tā ir pulciņa kompānija. deju bariņš. Nekas ļoti personīgs, viena tēma kopīga.

Jā. Nezinu, kā varētu dzîvot, ja nebūtu.

mēs knapi apzināmies savu spēju robežas (bet arī trausluma knapi)

Es pati sev knapi esmu, kur nu vēl citi

like, uzņēmums??

;P

nezinu. man liekas, es pati esmu sava kompānija.

otherwise - ir q. ja neskaita viņu un māsu, tad pārsvarā eju tomēr viena caur dzīvi. allaž ir kādi cilvēki, ar kuriem norezonē un kurus arī forši satikt, kad abpusēji izodas kalendārus nosinhronizēt, bet kkādus baigos "vot viņš/viņa mani SAPROT" sen vairs nemeklēju. tas uzstādījums ir neproduktīvs.

bet nu labi, mani sarunas vispār vairs maz interesē ;P

tev ir ļoti stipra sevis apziņa (bet to mēs jau zinājām :))

:*

Jā, tādu ir vairākas, un bieži vien ir tā, ka ar katru atsevišķi ņemtu man kopā būt uz brīdi ir labi un viegli, bet man sāk sāpēt galva, kad es censtos iedomāties vairākas no tām kopā, tipa, dzimšanas dienas viesībās vai kaut kā tā. Dažas tātad nekā nepārklājas, citas mazliet, un citas ir ļoti šauras.

jā, ir tāds priekšstats, man arī tāds bija – kursabiedri, kolēģi tur un paplašinātā ģimene, tādi spēļu biedri un šitādi, un pat ja nav skaidrs, kas tieši kādu kompāniju konstituē, vienmēr ir acīmredzams, kurš tajā tomēr neiederas. Bet jo vairāk sēžu viens, jo vairāk ir sajūta, ka vienmēr tajās esmu bijis tikai ciemiņš. Bet ciemiņiem agri vai vēlu ir jāiet mājās.

Vai tad mēs visi neesam pasažieri uz īsāku vai garāku mirkli citu dzīvēs

jā, dzeltenā bulta – nav ko īdēt te, un sēdēt visu laiku vienā vagonā

Brīžiem liekas, ka ir, lai gan ļoti maziņa, bet tad atkal es sāku šaubīties. Nē, laikam jau nav.
Tikai paplašinātā ģimene. Un par to ir diezgan bēdīgi.

Ik pa brīdim piepulcējos kādai kompānijai, no kuras atbirstu, apstākļiem mainoties, jo tā nav un nekad nav bijusi mana kompānija

Vairākas

dAŽas, kas balstās uz spēlēm.
bet citādi prioritēju individualizētu saskarsmi

Sieva

jā, mazs, stiprs kodoliņš un tad dažādas tematiskās līnijas. ir diezgan labi, ka tās nepārklājas, jo pārklāšanās ir gana eksplozīvs savienojums.

hmm, vairākas.

сама себе компания skaitās taču, ne? :)

Pēc Monteņa pieaudzis cilvēks ir tāds, kurš var izturēt vienatni ar sevi istabā. Uz ko supergudrais Džordžs Stainers atbildēja, ka viņš arī varot, tomēr vienmēr cerot, ka kāds tomēr pieklauvēs.

A vienatne ar sevi pastaigā skaitās, pēc Mišela de?

nu, nez. Ja atceras savus sīkā vazaņķa gadus, ar maiksti vienatnē stundām pļaujot nātres savā ceļā tālajos mežos. Lai gan no otras puses – varbūt tā pieaugšana ir mīts. Nevis nepieaugšana.