slimības · vēsture

"Igaunijā pastāv uzskats, ka papardes ziedu vajadzētu meklēt vienatnē un klusumā, nepievēršot uzmanību apkārtējai videi."

speciāli atbraucām uz Lodžas rajončika dīķi, kur vajadzēja būt Jāņa Kristītāja galvai, bet tā ir nopizģīta

"Weighted with references to Biblical story of the martyr in spiritual opposition to King Herod and baptism by water, organizers also say that the sculpture commemorates the Jewish victims in Łódź ghettos during a time when their culture and lives were once blossoming, later destroyed by the Occupation of Poland by Nazi Germany."

Ingmārs ēd Pizza Hut vietā, kur iepriekš stāvēja Jāņa Kristītāja galva:
https://freeimage.host/i/d2P3m0B

mentālā akrobātika Latvijas Radio svētajā stundā: nē nē, Jāņi nav pagānu svētki, tie ir tautas svētki - tautas, kuras pamatā ir kristietība un folklora

"sliesim augstu darvas mucu
lai mirdz tālu jāņugunis
lai redz tāli novadnieki
kā līgoja kolchoznieki"

"kolhoznieki ceļus taisa
grāvjus rok un granti kaisa
ekur, jauka braukāšana
pašiem “Moskviču” ir gana"

Jaunā, supertalantīgā basģitāriste tomēr noleca no manas jaunās "Jaunības", bet ar aizvietotāju būšu izvilcs laimīgo lozi. Kā akmens no sirds.

Jums arī liekas, ka šogad liepas trakāk zied, vai tas ir mans vecums vienkārši? Dažām liekas zari pilnīgi nolīkuši no ziedu un nektāra smaguma. Un tad ir dažas, kurām tikpat kā nav ziedu. Kā tas ir - ir kaut kādas vīriešu un sieviešu liepas?

radio raidījums par korporatīvajām ballītēm.
un dzeršanu.
viena runātāja: mēs protams esam visi cilvēki un varam saprast arī citu vājības. tomēr jāskatās, lai tava uzvedība nenodara otram pāri, ka rezultātā kāds pēc tam aiziet no darba
otra runātāja: jā, bet tad nebūs arī ieguvumu - kad kolēģi apprecas!

Kapi man ir svarīgi tādēļ, ka apstādina manā skrējienā. Tieša norāde: te vienmēr beidzas katra ceļš, neatkarīgi no seguma, par kuru gādāts tad, kad vēl bija iespēja.
Mans ikdienas skrējiens gan ir daudz lēnāks un izsvērtāks un ir pa epizodei, kad no tā gūstu pat gandarījumu. Tas ir tikai un vienīgi skaidrības nopelns.
Bet ar visu lēmumu un izsvērtību neesmu kļuvis mazāk cilvēks - man ir savas nepiepildītās ambīcijas un ikdienas vajadzības, par kurām nav drosmes runāt ar tiem, kuri var līdzēt to izpildē. Ir nedrošība par vispārējo nākotni un reizēm pat par nākošo mēnesi.
Bet atliek uzlūkot pieminekli kādam vai kādai, kura mūžs aprāvies daudz agrāk kā manējais, kad tūdaļ skaidrs - rokas tev ir, galva tev ir, strādā. Lai, Raiņa vārdiem, ne tikai kaut ko izdarītu, bet "veiktu".
Agrāk, kad šī atskārta piemeklēja, ņēmu talkā kādu dzērienu un tas man palīdzēja atslābt no pašuzliktajiem smagumiem. Nomierinot un "apstiprinot", ka viss šobrīd ir tieši pašā labākajā statusā, kāds vien iespējams. Taču vienmēr nākamais rīts (līdz pirmajam ielāpam) skaudri iegrieza, ka ar šo atslābināšanās brīdi esmu nokļuvis vēl tālāk pretējā virzienā, nekā biju pirms tam.
Nu un tagad... Tagad palīdz filozofija, īstenībā. Uzmanīga taustīšanās pa izziņas okeāna krastu, kurā atrodami daži vērtīgi, spoži akmentiņi. Citkārt arī kas no Jaunās Derības, bet tas, protams, daudz savādāk iekārtotā plauktā, ne tajā pašā līmenī un dziļumā. Galu galā, arī aktualitātē.

Kā jūs latviski tulkotu "tokenism"?

ceturtdien biju uz draudzenes dzimšanas dienu. visas lietas, muiža, naktsmītnes un dejas.
skatījāmies bildes no iepazīšanās laika, tas bija pirms cik - 16? - gadiem.
un mēs visas ar gadiem izskatāmies labāk.

nodejojos līka kādas piecas stundas no vietas, nākamajā rītā dzērām īstu šampanieti un ar vīru aizskrējām uz dīķi pa pliko peldēties.

ar gadiem tiešām ir tikai tikai labāk.

mīļie bērniņi.. uztaisa man tēju, atnes cepumus, aiziet praidā par mani.

nu kāpēc tam Praida gājienam jāsākas tik AGRI............... :<(

labi ka bērēs izskatīties noraudājušamies ir sociāli pieņemami

"kā vispār dievs uztaisīja caurspīdīgas lietas?"