slimības · vēsture

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
radio raidījums par korporatīvajām ballītēm.
un dzeršanu.
viena runātāja: mēs protams esam visi cilvēki un varam saprast arī citu vājības. tomēr jāskatās, lai tava uzvedība nenodara otram pāri, ka rezultātā kāds pēc tam aiziet no darba
otra runātāja: jā, bet tad nebūs arī ieguvumu - kad kolēģi apprecas!
Mūzika:
lustīgais blūmīzers
* * *
Kapi man ir svarīgi tādēļ, ka apstādina manā skrējienā. Tieša norāde: te vienmēr beidzas katra ceļš, neatkarīgi no seguma, par kuru gādāts tad, kad vēl bija iespēja.
Mans ikdienas skrējiens gan ir daudz lēnāks un izsvērtāks un ir pa epizodei, kad no tā gūstu pat gandarījumu. Tas ir tikai un vienīgi skaidrības nopelns.
Bet ar visu lēmumu un izsvērtību neesmu kļuvis mazāk cilvēks - man ir savas nepiepildītās ambīcijas un ikdienas vajadzības, par kurām nav drosmes runāt ar tiem, kuri var līdzēt to izpildē. Ir nedrošība par vispārējo nākotni un reizēm pat par nākošo mēnesi.
Bet atliek uzlūkot pieminekli kādam vai kādai, kura mūžs aprāvies daudz agrāk kā manējais, kad tūdaļ skaidrs - rokas tev ir, galva tev ir, strādā. Lai, Raiņa vārdiem, ne tikai kaut ko izdarītu, bet "veiktu".
Agrāk, kad šī atskārta piemeklēja, ņēmu talkā kādu dzērienu un tas man palīdzēja atslābt no pašuzliktajiem smagumiem. Nomierinot un "apstiprinot", ka viss šobrīd ir tieši pašā labākajā statusā, kāds vien iespējams. Taču vienmēr nākamais rīts (līdz pirmajam ielāpam) skaudri iegrieza, ka ar šo atslābināšanās brīdi esmu nokļuvis vēl tālāk pretējā virzienā, nekā biju pirms tam.
Nu un tagad... Tagad palīdz filozofija, īstenībā. Uzmanīga taustīšanās pa izziņas okeāna krastu, kurā atrodami daži vērtīgi, spoži akmentiņi. Citkārt arī kas no Jaunās Derības, bet tas, protams, daudz savādāk iekārtotā plauktā, ne tajā pašā līmenī un dziļumā. Galu galā, arī aktualitātē.
* * *
Kā jūs latviski tulkotu "tokenism"?
* * *
ceturtdien biju uz draudzenes dzimšanas dienu. visas lietas, muiža, naktsmītnes un dejas.
skatījāmies bildes no iepazīšanās laika, tas bija pirms cik - 16? - gadiem.
un mēs visas ar gadiem izskatāmies labāk.

nodejojos līka kādas piecas stundas no vietas, nākamajā rītā dzērām īstu šampanieti un ar vīru aizskrējām uz dīķi pa pliko peldēties.

ar gadiem tiešām ir tikai tikai labāk.

* * *
mīļie bērniņi.. uztaisa man tēju, atnes cepumus, aiziet praidā par mani.
* * *
nu kāpēc tam Praida gājienam jāsākas tik AGRI............... :<(
* * *
labi ka bērēs izskatīties noraudājušamies ir sociāli pieņemami
* * *
"kā vispār dievs uztaisīja caurspīdīgas lietas?"
* * *
---
Svaigākās ziņas par grāmatām.

Grizlijs paņēma visu, uz ko bija pieteicies, un arī Zaratustru ar "kurš pirmais maļ" tiesībām.

Tas nozīmē, ka ir tās, kas atliktas Muhai, un tur mums vienkārši jāsaprot, kur atstāšu centrā.

Ernai Rokvels Kents, Asīzei Kikone.

Gruntmanes "Narkozes", Odiseja un otrais "Stikla pērlīšu spēles" eksemplārs joprojām ir pieejami.

* * *
---
Atceraties melnās kokvilnas apakšbiksītes, ko padomju laikā arī vingrošanas stundās vajadzēja vilkt?

Pagājušajā nedēļā man tādas mācās virsū no visām pusēm. Sākumā Jangblads parādīja dibenu publikai, zem skotu svārciņiem tādas bija. Tad "Young Boy Dancing Group" bāza viens otram pirkstus dibenos gar šādām biksītēm, un beigās vēl visas vietējās ērces Kukaiņu operā bija šādās biksēs pāri zeķbiksēm.

* * *
man liekas, ka sestdienas ballīte bija tāda dzīves esence, kad Tu gribi piedzīvot visas dzīves reizē,
šmorēt no rīta, uzklāt galdu laukā, sagaidīt lietu, ievākties siltumnīcā, sagaidīt gāzienu, ievākties salonā, saņemt puķes, kopā ir 12 bērni, kas ir skaļi, bet pieaugušie arī ir skaļi, jo daudz, un tad pārvākties uz āru, jo saule, tad skraidīt turpu un šurpu, sarunas, atklāsmes, jaunumi, līdz ar tumsiņu uzkabināt diskotēku, pusvienos sagaidīt policiju un nodancoties vēl līdz pus3.

tādas 12 stundas, kurās notiek viss.

* * *