jā, ir tāds priekšstats, man arī tāds bija – kursabiedri, kolēģi tur un paplašinātā ģimene, tādi spēļu biedri un šitādi, un pat ja nav skaidrs, kas tieši kādu kompāniju konstituē, vienmēr ir acīmredzams, kurš tajā tomēr neiederas. Bet jo vairāk sēžu viens, jo vairāk ir sajūta, ka vienmēr tajās esmu bijis tikai ciemiņš. Bet ciemiņiem agri vai vēlu ir jāiet mājās.