tradicionāli līdz šim tēls vienmēr ir bijis autora rokās (ja izņem dažus indivīdus- rakstniekus ar pseidonīmiem un pāris precedentus (anonīmas vēstules) asv likumu pieņemšanas procesos), kas ar to dara ko vēlas. autors ir primārs, tēls- atvasināts.

šī ir vide, kur masveida anonimitāte par primāro izvirza tēlu, nevis autoru. autors ir sekundārs un daudzos gadījumos pat nav interesants. tēls ir dinamisks, tas var adaptēties, mainīties, atbildēt. tēls dzīvo šajā telpā. tēls ir dzīvs. dažkārt pat dzīvāks par autoru. tēla un autora attiecības vairs nav tik viennozīmīgas kā "ja ķebja poroģil, ja ķebja i ubju". ja nogalina tēlu, nekas jau pāri (no vērotāja viedokļa) nepaliek.

empīrisks novērojums: vairāki īsi puksti par dažādām tēmām dod lielāku efektu (+/- draugu izpratnē) nekā viens, garš, pamatīgs un izsmeļošs apcerējums. gribat vairāk frendus- kļūstiet seklāki, ibio.

labākā aizsardzība cibā nav uzbrukums. te vairāk kā dzīvnieku pasaulē- ja tev uzbrūk, neaizsargājies, bet gan atveries vēl vienam spērienam pa kājstarpi (vislabāk iezvel pa olām sev pats). labākie aizsardzības mehānismi nav vis cibas iebūvētie banošanas, dzēšanas un skrīnošanas instrumenti bet gan pašpazemojumi. got da point?

scibologs: frendof skaits tomēr nav [vienīgais] ietekmes rādītājs. svarīgi arī, kas ir tie, kas ir frendlistē- jo vairāk tajā ir komunikācijas mezglu (cibiņu, kas kontrolē un satur komūnas, kaut kad smejmoonam piedāvāju tās [komūnas] izskaitļot) jo lielāka tava ietekme. un tas, par laimi ir atkarīgs no tā, ko tu raksti. ja tev tādu nav, tu neesi ietekmīgs cibā bet tikai savā (kaut arī, iespējams, daudzskaitlīgajā) komūnā.

maya: nezinkāpēc man likās, ka šī ir vieta par kuru beidzot iespējams runāt valodā, kas nelieto politikas jēdzienus. Un še Tev...pasūtīti socioloģiskie pētījumi par reitingiem un procesu analīze, kas jau sākotnēji valodas lietojumā paredz ietekmes sfēru dalīšanu.

skuka: ietekmīgs Cibā!!!!:)))))))))

teeja: viņš jau vairāk tā kā ar klucīšiem spēlējas, runājot par varu, ietekmi utt, tomēr tas viss šeit nenoliedzami eksistē. tāda classroom jeb armijas vide - ar visiem krutajiem un nekrutajiem, favorītiem un nefavorītiem, intelektuāļiem un ne-. ja arī tam visam tikpat mazs svars kā klucīšiem piramīdā, kādēļ teiksim man ir divas dienas sūdīgi ja mani kāds demonstratīvi izmet no frendiem un divas dienas labi ja kāds paslavē manu aprakstnieka prasmi.

evergreen: ejiet dirst, juus visi ieksvadiibai nolemtie, paldies par lielisko ieraxtu, tagad vareeshu mieriigi guleet, zinot, ka arii sheit man saak vardarbiigi uzspiest kaadus meerkjus, sisteema, shii ir veel kruchaaka sisteema nekaa tur aaraa, bljeee... buutu vismaz raxtiijis, ka te mees visi cibieshi, taadu un shitaadi - nevienam dirsaa nelienam, un vieniigais censhamies buut atklaati, galvenokaart pret sevi un sheit mees varam izteikt visu ko domaajam par citiem virtuaaliem teeliem un visu to cito sviestu, kuru ir radiijusi taada pati sisteema kaa shii tikai ar n reizes vairaak un sarezgjiitaakiem mehaanismiem, bljadj es juus visus miilu it seviskji klukuci, kad vinjsh sho savu statistiku runaa par vidi, kuru mees katrs prieks sevis censhamies uztvert kaa visatbiltoshaako, vinjsh mums atnjem iespeeju justies briivi nosaucot vaardos sheit valdoshos spiedienaparaatus, bljadj, vai lietas tieshaam vienmeer ir jaanosauc iistajos vaardos, atstaajiet man manas interpretaacijas iespeejas - naac un piedalies masu sviestaa, jo lielaaka masa, jo ikdieniskjaax pasaakums, tev vairs nav jaauztraucas par to, ko un kaa tu uzraxtiisi, jo starp intelektuaaljiem, atradiisies, kaads barinjs visticamaak veel ppraavaax, kursh pie taviem ieraxtiem savaax vajadziigo komentu skaitu, kaa punkti tiek kraati naakoshajam liimenim, jo jeelaak kaut ko pasaki, jo lielaaka masa tevi atbalsta, lai dziivo ciba!

cibu iespējams aplūkot kā sociālu sistēmu- cilvēku kopu, kas pakļauta noteiktiem principiem un pašregulācijai. parasti šādās cilvēku sistēmās (ģimene, uzņēmums, politiskā partija utt.) darbojas ilgā laika posmā iedibināti principi, kas nosaka sistēmas dzīvotspēju:
1) sistēmas eksistences princips- balstīts uz piederības sajūtu.
2) sistēmas augšana un vairošanās
3) sistēmas aizsargspējas
4) sistēmas individuācija

vairumā sistēmu piederību nosaka visu sastāvdaļu vienlīdzības princips, kas rada interesi piederēt sistēmai. cibas eksistence arī balstās uz piederību (ja nebūtu cibiņu, nebūtu arī cibas), spēkā ir vienlīdzības princips (visiem cibiņiem ir tiesības pukstēt un nopūsties). ņemot vērā apstākli, ka cibā vienīgais mijiedarbības mehānisms ir saruna, tā eksistē tikai tad, kad notiek saruna. vienlīdzīgas iespējas (un pienākums) piedalīties sarunā ir cibas eksistences pamats. šaubos, vai watt būtu gatavs uzturēt cibu, ja visi cibiņi būtu kā neputns (35 privāti ieraksti, kurus neviens nevar lasīt un komentēt).

cibas augšana, līdzīgi citām sistēmām, balstās uz ilglaicīgo cibiņu vērtības atzīšanu. watt izveidotais cibiņu akkountu dalījums (permament user) ir spilgts piemērs tam, ka labs cibiņš ir ilglaicīgs cibiņš. vecajie cibiņi ir vislasītākie, uz tiem biežāk atsaucas, to teikto respektē, stilu un manieres imitē. vienlaikus cibas vairošanās ļoti veiksmīgi atrisināta, vecajiem tās locekļiem dodot lielākas iespējas ieaicināt jaunus cibiņus, tādējādi liekot arī tiem uzņemties šefību pār sistēmas jaunajām sastāvdaļām. konflikts starp vecajo cildināšanu un nepieciešamību pievērst uzmanību jauno dalībnieku piesaistīšanai un integrēšanai, ir viena no lielākajām problēmām vairumā sistēmu, kas traucē to vairošanās procesam.

lai arī cibai nav skaidri identificējamu ārējo ienaidnieku, kas ļautu skaidri atklāt sistēmas aizsargspējas, vismaz iekšējo konfliktu risināšana ir pieejama pašiem cibiņiem- pukstu un nopūtu dzēšana, nevēlamo cibiņu banošana. no ārējā viedokļa cibas eksistenci apdraud vien watt intereses zudums un dažāda rakstura tehniskās problēmas. tāpēc mēs visi mīlam un respektējam watt. un ne tikai- sistēma jau šobrīd cīnās ar to, cibiņiem brīvprātīgi ziedojot reālu, lai arī ne pārāk lielu naudu, kas watt rada vismaz morālu :)) pienākumu uzturēt sistēmu pie labas veselības.

un visbeidzot- individuācijas princips, kas nosaka individuālo sasniegumu un spēju atzīšanu. šeit viss ir pilnīgi skaidrs. esiet interesanti citiem, un tiksiet iekļauti frendlistēs, iesakiet labus priekšlikumus un ciba tos absorbēs, apstrādās un pilnveidosies. individuāciju šobrīd var pamanīt gan cibas tulkojumā, gan cibiņu izmantotajos žurnālu stilos. esiet vislabākie un tiksiet mako vietā cibas pirmajā lapā :))

šajā laikaposmā sviesta cibā tika veikts eksperiments ar šizoidāli sociopātiskiem elementiem- cibiņš scibologs un cibiņš teeja apmainījās ar savām virtuālajām personībām. teorētiski katram no mums tika dota pilna rīcības brīvība otra virtuālās personības ekspluatācijā (puksti, nopūtas, draugu saraksts, žurnāla izkropļošana :)).

nezinu kā teejai, taču mana motivācija bija pārliecināties vai un cik viegli ir simulēt citu cibiņu ar nostabilizētu pukstēšanas formātu, savstarpējām attiecībām ar citiem cibiņiem, pārliecināties cik ilgs laiks paies, kamēr kāds sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā.

pirmais secinājums- izlikties par citu ir vieglāk pukstos nekā nopūtās (komentos). tas acīmredzot tādēļ, ka ar katru no saviem drauģeļiem mēs tomēr komunicējam mazliet savādāk, ņemot vērā iepriekšējās komunikācijas un pukstu-nopūtu kontekstu. tā kā ciba nepiedāvā ērti pārskatāmu savstarpējo komentāru vēsturi, šo kontekstu nevar arī iemācīties vai nokopēt. rezultāts bija tāds, ka mana teeja pie saviem drauģeļiem komentējās maz (un neparasti sievišķi iejūtīgi) vai nemaz. baidījos iekrist :))

otrais secinājums- simulējot uzvedību nevilšus nākas pārspīlēt un izcelt atsevišķus otra cibiņa uzvedības aspektus. nezinu vai kāds pamanīja, ka šajā laikaposmā scibologs ar saviem frendiem bija krietni raupjāks (lamuvārdu vairāk, smalku uzbraucienu mazāk) nekā parasti. vismaz es pamanīju :)) teeja savukārt gribot negribot safokusējās uz prozaiski tēlainiem (un ne pārāk pārliecinošiem, kā teica ronis) izlēcieniem, jo atkārtot viņas stilu bija nu ļoti jau sarežģīti. ar kādu pokemonu noteikti būtu vieglāk :)) mans priekštats par teeju izrādījās varen spēcīgs un krietni vien savādāks nekā pati teeja.

trešais secinājums- ir ļoti grūti noturēties otra rāmjos. teeja norāvās vairāk reižu nekā es, taču arī es nevarēju noturēties nenokomentējot (savā ierastajā kapacitātē) vienu gardumi un vienu savas slepenās kaislības krii pukstu par vīreļu tipiem. :)) reizēm ir tā, ka nu vienkārši nav iespējams palaist garām pukstu nenokomentētu- acīmredzama nepārvarama atkarība (pieradums pie) no sava virtuālā kažociņa un cibas kopumā :))

polls: kāds bija scibologs, kamēr viņa tēlu ekspluatēja teeja?

janvāris, kā manāms masu mediju izklaides sadaļās, ir dažādu balvu pasniegšanas un saņemšanas periods. šīm balvām kopīgs ir tas, ka tās nedod nekādu objektīvu vērtējumu, drīzāk gan kādas noteiktas sabiedrības grupas atzinību šīs pašas grupas dalībniekiem, pārsvarā - vienkārši par piedalīšanos grupņikā.

vai nebūtu tā kā laiks arī piešķirt kādu SC gada balvu?

tad nu laipni lūgti izteikties pollā par to, vai šāda ceremonija būtu nepieciešama; (ievērojiet, variants "ej dirst, klukuc: netiek piedāvāts) un komentāros iepostīt iespējamās nominācijas, to aprakstus, kā arī to, kā šādu ordeni nodēvēt un kā apbalvot balvu ieguvējus, varbūt piekārt pie goda dēļa?

idejām: gada seksīgākais cibiņš, gada kaku ēdājs, gada garlaicīgākais pukšķinātājs, mūža balva par ieguldījumu ciboloģijas attīstībā (hehe)


Poll #1520 gada cibiņš
Open to: All, results viewable to: All

vai vajaga Gada Cibiņa balvas pasniegšanu?

nenoliedzams un sen konstatēts fakts ir dažnedažādu emociju un favorītisma izpausmju klātesamība cibiņu izmisīgajos pukstos, bet kas gan ir tas, ko tu, cibiņ, uztver kā tuvāko savai virtuālajai sirdij?
( Polls )

vai jums nešķiet, ka arī tādā vidē kā ciba nav iespējams izvairīties no dabiskās atlases, no evolūcijas? ir noslēgta apkārtējā vide un citi sugas pārstāvji, kas cīnas par noteikta apjoma uzmanību un popularitāti. tas viss rada pietiekami agresīvus apkārtējos apstākļus un savstarpējo konkurenci. nepiemērotie īpatņi mirst, aiziet, izdzēšas. daži atgriežas, taču vairs nav tādi pat. labāk pielāgojušies, norūdītāki, rīkojas savādāk. evolucionējuši.
veidojas grupas, kurās īpatņi balsta viens otru. grupas savā starpā ja ne cīnas (lai gan ir arī tādas), tad bieži vien vienkārši ignorē viena otru. grupās izdzīvot ir vieglāk. evolūcija.

rakstot kārtējo pukstu, reizēm pieķeru sevi pie vēlmes izmest arā dažus vārdus, vai teikumus, kuri neiederas manā komunikāciju modelī ar maniem frendiem.

draudzība- reāla vai virtuāla, balstās uz savstarpēju interesi un prognozējamību. tavs draugs var būt pilnīgi neprognozējams, taču šādā gadījumā prognozējama ir viņa neprognozējamība, tu ar to rēķinies, līdz ar to esi pasargāts no diskomforta, kas rodas, ja kāds neuzvedas tā, kā esi iztēlojies.

cibā, kļūt par kāda frendu (te runāju par abpusēju frend/frendof statusu), nozīmē akceptēt cita cibiņa izvēlēto žournāla formātu, rakstu tēmas un formātu kā arī interakcijas līmeni. akceptēt un spēt gūt no tā gandarījumu.

taču vienlaikus šādas attiecības savā ziņā liek cibiņam (apzināti vai nepazināti) izjust zināmus ierobežojumus savos pukstos, jo operēt nākas ar draugeļu izsniegto akceptances kredītu. iespējams, tieši tādēļ cibiņi pieturas pie noteikta formāta pukstiem savā žournālā un veido vairākas virtuālās personības gadījumiem, kad vēlme izteikties konfliktē ar jau izveidotā žournāla formātu.

acīmredzot, draugu būšana ietekmē to, kādi mēs parādāmies (pareizāk sakot- kādi izturamies) cibā.

no šāda viedokļa, neatkarīgs savos pukstos tu vari būt, kad tev nav frendu vai arī tavs frends ir ikviens. pretējā gadījumā, apzināti vai neapzināti nākas pielāgoties savu drauģeļu kontigentam, emocionāli verbālajām saitēm, kas tevi saista ar tiem.

šodien uzdūros kārtējam "apnika- turpmāk friends only" paziņojumam- cibiņš izdzēš vai saprotektē savus iepriekšējos pukstus un paziņo, ka lasīt tos un nopūsties pie cibiņa pukstiem varēs tikai drauģeļi (cibiņi kas ieguvuši frenda statusu). sauksim šādus cibiņus par izolētajiem cibiņiem.

liela daļa ārišķības un krietna deva nekonsekvences jau ir pašā paziņojumā (kas vairumā gadījumu ir redzams ikvienam cibiņam vai pat anonīmam apmeklētājam)- kādēļ gan reklamēt savu izolētā cibiņa statusu saviem ne-frendiem? loģiski būtu, ja šāds paziņojums tiktu paslēpts no lieko apmeklētāju acīm, tāpat kā visi pārējie izolētā cibiņa puksti. pie tam, bieži nākas novērot, ka par izolētā cibiņa drauģeli pavisam vienkārši var kļūt, nopūšoties pie friends only paziņojuma (ko daži, intereses dzīti, arī izdara)- "ai kā es gribu tevi lasīt".

tas viss vedina uz domu, ka šādi izolētais cibiņš cenšas celt savu un savu pukstu vērtību- iegūstot dažus liekus frendus, ļaujot uz mirkli saviem drauģeļiem sajusties mazliet pārākiem par citiem (kuriem nebūs tas prieks izbaudīt izolētā cibiņa briljantos pukstus) un radot īslaicīgu intrigu pārlieku zinātkāram apmeklētājam- kas gan ir aiz šīm slēgtajām durvīm?

fakts, ka šādi rīkojoties, cibiņš nekļūst vērtīgāks vai populārāks.
izolēts cibiņš ir pretdabisks.

mīlīši- jūsu vilšanās cibā ir smieklīga. viens sūdzas par to, ka viņa pukstus nelasa, otrs- ka lasa visādi stulbeņi un raksta tizlus komentus, trešais- ka nav par ko rakstīt, ceturtais- ka nav ko lasīt, piektais- ka par daudz ko lasīt. un tā tālāk. un ka tāpēc vajag izdzēsties. uz priekšu!

jūsu cerības attiecībā uz cibu radat jūs paši. paši arī protaties ar tām tikt galā. cibā, vairāk nekā jebkur citur dzīvē, viss ir atkarīgs tikai no jums.

visspēcīgāk cibā atzinību esmu izjutis tajās retajās reizes, kad kāds man pavisam nezināms cibiņš pie kāda mana kārtējā puksta tiešā tekstā atzīstas, ka es šim patīkot (gada garumā savā žournālā esmu uzklausījis divas šādas atzīšanās (sveiciens skukai un krii), kuras man ir ļoti dārgas). tāpat par nozīmīgas atzinības paušanu uzskatu faktu, kad kāds cibiņš kādu no maniem pukstiem ir pievienojis savām memorijām (starp citu, ļoti maz cibiņu šo lielisko iespēju izmanto). zemāk par memorijām atzinības hierarhijā ierindojams fakts, ka cibiņš pievienojis mani savam drauģeļu sarakstam. tad nāk atzinība, kas izpaužas tā, ka cibiņi, savos pukstos atsaucas uz mani un maniem pukstiem un viszemāk atzinības hierarhijā ir cibiņu nopūtas pie maniem pukstiem.

tādējādi (mana) cibas atzinības izpausmju hierahija (virzienā no augstākā uz zemāko) ir:
- atklāta atzīšanās simpātijās
- pukstu saglabāšana memorijās
- drauģeļa statuss
- citēšana un atsaukšanās
- nopūtas pie pukstiem

protams, jāņem vērā fakts, ka šāda atzinības hierarhija par pareizu uzskatāma tikai tad, ka starp cibiņiem pastāv 100% anonimitāte. ja cibiņi ir savstarpēji pazīstami reālajā dzīvē, šāda atzinības paušana bieži vien ir tikai pienākums, izdevīgums, pieradums vai pieklājība.

jaunākā tendence- marķēt pukstus kā "pokemonu" vai "digimonu" pukstus. tā teikt- priekš tiem, kas tankā. priekš tiem, kas tāpat vien nespēj iebraukt cibiņa ironijā. vai arī pats cibiņš baidās tapt pārprasts. kā tādos stulbos sitkomos- sižeta fonā smiekli. lai var saprast, kurā vietā jāsmejas.

tomēr nevaru neaizdomāties par to, ka "pokemons" nu vairs nav tikai noteikta formāta žournāla raksturojums. tagad pokemons ir kas vairāk. tas, ko katrs no mums tajā ir ielicis. līdzīgi zinātniskajām publikācijām un patentu reģistrēšanai tam, kurš šo jēdzienu leģitimizēs, būs vislielākā ietekme tā definēšanā. ceru drīz izlasīt pokemona definīciju kādā no jaunākajiem "rīgas laika" numuriem :))

ciba pamazām pārtop par avīzi. uz to norāda gan pakāpeniskā tēmu (un autoru) nostabilizēšanās (tā teikt- ciba ir atradusi savu nišu), gan tās lietošanas paradumi.

cibiņiem ar daudzmaz nostabilizētu drauģeļu sarakstu, nekādi pārsteigumi netiek solīti- vien ikdienišķā dzejas un sapņu deva, refleksiju un skumju porcija, jautri un mazāk dzīves vērojumi, ik pa laikam kāds pašanalītisks ieskats cibas misijas un zarnu konfigurācijā. un tādā garā.

vēl jo vairāk avīzes efektu sniedz cibas lietošanas paradumi. nu kurš tad lasa avīzi vakarā? tādēļ arī lielākā pukstu un nopūtu daļa pienākas rīta cēlienam. nu gadās jau protams gadījumi, kad neesi paguvis avīzi izšķirstīt no rīta, tomēr jāapzinās ka vakara puksti un nopūtas nekādu dižo rezonansi nesasniegs. jo jau pavisam drīz būs pieejams svaigākais cibas avīzes numurs.

un galu galā- vai tad rezonanse kā reizi nav tas, ko šeit meklējam?

mēs paši savās acīs izskatāmies (redzot sevi tv vai mājas video) sliktāk nekā tas liekas citiem. mēs savās ausīs izklausāmies (dzirdot sevi pa radio, vai diktafona atskaņojumā) sliktāk nekā tas liekas citiem.

šīs savas dimensijas mēs nevaram kontrolēt. kādu nu izskatu un balsi māmuļa daba dāvājusi, ar tādu jāiztiek (ja vien ķirurģijas mīļotājs).

viena no jomām, kuru varam kontrolēt, ir rakstītais texts. tāpēc nav brīnums, ka virtuālā telpa aizrauj. kontrole aizrauj.

p.s. insipred by ringlii

ja tevis nav pirmajā lapā vai kāda frendlistē, tad tevis nav vispār.

ja vīrietis kaut ko dāvina- svarīgs ir pats fakts, ka viņš to dara. sievietei nevajadzētu pārāk daudz uzmanības veltīt pašai dāvanai bet gan novērtēt tās pasniegšanas faktu kā tādu. pretējā gadījumā vīrietis sajutīsies neērti, konstatējot, ka dažas puķes ir mazliet savītušas, smaržu kastītei stūris ieliekts, iepakojums nosmērēts vai dāvanu maisiņš ieplīsis. un ja viņš sajutīsies neērti- kad gan būs nākamā reize, kad viņš kaut ko dāvinās?

lūk- viens no bežāk izmantotajiem pukstiem. galu galā katrs cibiņš agrāk vai vēlāk kaut ko līdzīgu pasaka. lai atkratītos no kāda nīgra komentētāja, lai aizstāvētu sava puksta cēlumu vai sava žournāla tiesības izskatīties tieši tādam kāds tas ir.

tikai "nepatīk, nelasi" savā ziņā ir absurds teiciens. un ne jau tikai tādēļ, ka nelasot jau nevar uzzināt vai patīk vai nē.

īpaši aplami šis teiciens skan tad, kad to saka cibiņš citam cibiņam, kurus vieno savstarpējs drauģeļa (jeb kā tas te cibā definēts- frend/frendof) statuss. jo ja ir kaut kas, kas materializē drauģeļu būšanu, tad tā ir drauģeļa žournāla rūpīga lasīšana un komentēšana. un pievienojot kādu savam drauģeļu sarakstam- tu jau esi pateicis "tu man patīc" jeb precīzāk "to, ko tu raksti, man patīk lasīt".

kāds tur vairs "nepatīk, nelasi".

jaunie cibiņi savos pirmajos pukstos nereti izsaka spriedumus par cibā valdošajām noskaņām, kas bieži vien tiek novērtētas kā depresīvu, nelaimīgu un nomāktu cibiņu gaušanās par dzīves sūrumu (lūk piemērs).

nezinu, varbūt tāds iespaids patiešām var rasties, ja ieskatās pokemonu lentā nepareizajā mēness fāzē vai ietrāpa cibā tieši tajā mirklī, kad cibiņi pilnā sparā reflektē par kādu īpaši veiksmīgi noformulētu dzīves (ne)jēgas apcerēšanas pukstu.

tādā vietā kā šī, jārēķinās ar to, ja jebkurš jebkurā mirklī teitan var iedirst jebkādu pukstu. un vairumā gadījumu šie puksti netiek pēcāk uzsmucināti, izrediģēti vai iztīrīti. šī ir tāda kā virtuālā izgāztuve. man izgāztuves vienmēr ir patikušas. tur varēja atrast daudz kā intersanta. un ja nebija nekā ņemama un netīkojās apcerēt to, ko ļauži izmet miskastē, varēja salasīt tukšās pudeles un uzrīkot kādu ekšn ar mērķī mešanu, vai vienkārši izšķaidīt tās pret tuvāko akmeni.

traki ir tad, kad kārtējais jaunais cibiņš pieņem savu sākotnējo sajūtu par formāta uzstādījumu un sāk pukstēt saskaņā ar to. kam tad tādi virtuālās sabiedrības drūmiķi ir vajadzīgi? tāpēc svarīgi jau laicīgi sulīgi uzdirst kārtējam lūzerim un paskaidrot kas un kā.

patiesībā jautājums ir par to vai konkrētai virtuālās sabiedrības grupai (cibai par piemēru) ir tiesības kaut ko (bez tradicionālajiem netiquette likumiem) prasīt un sagaidīt no kārtējā tās locekļa...

1) žournāla lietotājs jeb useris=cibiņš, tas nu tā kā visiem jau ir skaidrs.

2) iesaku poustu saukt par latviski labskanīgo puksts. ja tā padomā, tad aboslūti lielākā daļa cibiņu savos žournālos patiešām pukst. par ko nu kurš. puksts. pukstēt. iepukstēt.

3) meklēju labas alternatīvas jēdzieniem "koments" un "žournāls" un tad jau skat- latviešu valoda būs aprijusi un pārgremojusi globālo parādību vārdā blogs. jūsu puksti un komenti aicināti :))