Un tagad ātri jāizrediģē From Hell (un cits spekulatīvais fikšens).

Jack the Ripper unmasked: How amateur sleuth used DNA breakthrough to identify Britain's most notorious criminal 126 years after string of terrible murders

Vecākiem mājās ir kaut kāds satelīts ar daudz kanāliem, no kuriem viens ir tāds, kur visu dienu rāda dokumentālās filmas un raidījumus par noziedzību (šobrīd par Ianu Breidiju un Mairu Hindliju). Bet vecāki praktiski skatās tikai LV kanālus.

Vai tāpēc es viņus audzināju, skoloju?!

Upd. Saucās Crime and Investigation un viņiem ir raidījums Wives with Knives!

Es pat nevaru izstāstīt, cik mierinoši normālai man liek justies sadzīves lietu pirkšana.

Tā kā vakar pabeidzu lasīt Čī iedoto "Septiņi" esmu gatava kārtējam veca cilvēka rantam par mūsdienu literatūru.

Dārgā Nemieras kundze / jaunkundze, ja jūs aprakstītu cilvēku izjūtas kaut uz pusi tik detalizēti, kā jūs aprakstat lupatas, kas viņiem ir mugurā, varbūt jūs būtu labāka rakstniece.

( ... )

Strauji pielienošo rudens nomāktību mēģināju padzīt tālāk ar Naktsmaiņas apmeklējumu. Nebūtu gan gājusi, ja neizdotos Solmeiti līdzi izdīkt, aizsūtot visnekaitīgāko no repertuāra paraugam.

Aon patika. Oyaarss dzīvajā ļoti npatika. Apmēram 3% no tā labuma, kas ir dzirdēts nedzīvajā, nezinu vai tā ir vienmēr vai vnk ar kreiso kāju no gultas bija izkāpis, bet bija briesmīgi un garlaicīgi. Hezzel kā parasti patika. Man patīk viņa attieksme uz skatuves, ja lielākā daļa ambientistu/ elektronistu/ industriāļu (aka cilvēki ar laptopiem) uz skatuves stingi veras savu laptopu zilajā gaismā, un ar visu būtību pauž, cik ļoti grūti ir būt cilvēkam ar laptopu, tad Hezzel ir atsvaidzinoši dzīvīgs (lai gan man nemaz nelieks, ka viņam bija viegli visās tajās uz sevi, nevis publiku, vērstajās zibi-zibi gaismās, kas pat neepileptiķim izraisītu epilepsijas lēkmi). Turklāt vēl ritms! MJR klausoties Ô Paradis saprau, ka lai kādās skaņās fona ritms būtu ietērpts, tas tomēr ir un paliek viens un tas pats ritms, un vismaz mani vienveidība mūzikā nogurdina tā, kā nekas cits. Hezzel savukārt ar viena skanējuma industriālo šņiru-šņeru izveidoja tik daudzus ritmus, turklāt vienu uz otra saslāņotus, ka nevienā brīdī nebija garlaicīgi. Ok sistēma vairāk vai mazāk visu laiku bija viena un tā pati viens ritms, otrs ritms pa virsu un vēl kaut kas pa virsu, bet tur bija tik daudz un dažādu kombināciju, ka sistēmas atkārtošanos var mierīgi piedot.

Pārējo dzirdēju visai pastarpināi, jo ar Solmeiti pārrunājām dzīvi un to, ka vispār jau nekad nav labi. Atpakaļceļu no Andrejsalas līdz Ūpīšiem Solmaite mēroja bez kurpēm (jo noberzta kāja), un es domāju, ka viņa saķers kaut kādu diloni, un tāpēc es dabūšu pa kaklu no viņas vīra, bet viss ir ok un tas nozīmē, ka man tagad būs jāiet uz ČBK, jo dots devējam atdodas divkārt (vai kā nu tur bija) :(.

Sāku domāt, ka traki tas mans gads iekārtots. Parasti cilvēki pirmajā janvārī pamostas (paģraini, bet) tomēr mundri, ar skatu saulainā nākonē, jo priekšā ir vesels gads, ko neatgriezeniski sadirst. Man savukārt gada beigas - MJR, lielākoties ir arī augstākais punkts gadā*, kas liek pirmās gada dienas (vai atsevišķos gados nedēļas), kaukt, ka nekas labs vairs nenotiks (un kā minēts zemsvītras piezīmē, tas parasti ir diezgan adekvāts pareģojums).

Varētu jau, protams, sevi mānīt un teikt, ka nākamais toč būs labāks, jo drausmīgāku gadu par šo ir grūti iedomāties, bet man ir pārāk slikta priekšnojauta, ka nākamais pavisam noteikti pārsitīs šo sliktuma ziņā, un būs tas gads, kas izdzīs mani trimdā uz kādu citu valsti, kur varēšu sūdzēties par kādu citu sliktumu.

LCD, kā ievērojms spēks, gan ir aicināts apgāzts manus pieņēmumus.


---------
*Precīzi tie varētu būt kādi 97%, 2% tas ir bijis kāds cits festivals, 1% ir ideālās lasāmās grāmatas uziešana. Jā, tieši tik sekla ir mana dzīve.

Biju MJR

( pierādījumi )

Vieta bija jauka, bet ātri kļuva ļoti dubļaina, un šoreiz biežāk dzirdētā skaņa nebij viss sērīgas dūdas, bet skaļš čtopts-čtopts visur, kur vien ej.
Visvairāk patika Obšrr – OOO – OOrchach. Obšrr visvairāk, jo viņš ir gandrīz vai kā lietuviešu variācija par Dernière Volonté, ne gan popsas ziņā, bet nez kaut kādā sajūtu ziņā, bet OOrchach savukārt skan tieši tā pat, kā pa galvu pārvietojas manas domas. Vēl ļoti patika DRIEZHAS un McKaras no pirmā vakara un MANO JUODOJI SESUO (popsāāā), AND ALSO THE TREES ar visām tehniskajām ķibelēm, nepārtraukti pīpējošais Ô PARADIS un destruktīvais, pa zemi rāpojošais BUDRŪS no otrā vakara. Daina Dieva ≈ SKELDOS bija labs sākums un labas beigas, bet viss pa vidu bija fui. Vispār patika viss izņemot briesmīgo grupu, kas spēlēja divas stundas (MEROPE), pilnīgi sāku ilgoties pēc Mamontova.

Viena no lietām, kas mani besī mūsdienu tehnoloģijās ir nepārtrauktā sinhronizēšana. Visu laiku tiek piedāvāts kaut kādus sūdus sinhronizēt ar citiem sūdiem, un ja man nav tāda sūda, tad man noteikti tādu vajadzētu iegādāties tikai tāpēc, lai varētu sinhronizēt. Kurš ir izdomājis, ka kaut kas tāds atvieglo dzīvi? Hipsteri, kas vienu un to pašu informāciju grib publicēt 90 dažādās vietās? Parastiem cilvēkiem tas nozīmē vienkārša rezultāta sasniegšanai veikt 100 liekas darbības un atkauties no piedāvājumiem reģistrēties kaut kur. Gaidu brīdi, kad ledusskapis gribēs sinhronizēties ar miskasti.

Grāmatnīcas pārdevēja noounoja mani par "Лукьяненко" izrunu. Tas laikam par to, ka bērnudārzā izklaidējos liekot slāvu izcelsmes grupasbiedrenei teikt "kaķis" apmēram deviņdesmit reizes dienā.

Bet Jāņa Rozes grāmatnīcā:

Tā kā (mans mērķis šodien ir pispamot cibu) trīs lietas labas lietas:

Vajag īrnieku nelielai nemēbelētai istbai Rīgas centrā (Upīša pasāžā). Pirmskara māja, sestais stāvs, ir saimniecības telpa, kur gabāt riteni (ja ir spēks stiept uz sesto stāvu) un sadzīvē bieži neizmantojamas lietas (visāds tūrisma inventārs etc.), ja vajag ir arī Lattelecom optiskais internets. Šobrīd nav ledusskapja, bet tuvākajā laikā tiks iegādāts.

Īre apmēram 75 eiro mēnesī (sākot dzīvot jāsamaksā par pirmo un pēdējo mēsnesi) + komunālie.

Rakstīt uz amlungiell [iekš] inbox.lv.

Vispār dīvaini, ka no pēdējā laikā kaut kā gribas būt ārpus mājas, kas rezultējas tajā, ka es atrodu, kur svi nodarbināt līdz kādiem 8-9 vakarā. Dīvaini tas ir tāpēc, ka agrāk biju cilvēks, kas konstanti čīkstēja par to, ka gribas ilgāk padzīvot mājās un bieži vien tas rezultējās visādu brīvdienu plānu atcelšanai, lai tikai pabūtu mājās. Sonedēļ agrāk par astoņiem mājās neesmu bijusi nevienu dienu (ienākt apmainīt somas neskaitās) un rīt uz Labudabu.

Bet vispār te jau īsti nav ko darīt. Īstā dzīve tā pat ir tur ārā.

Breaking the silence

Turpinu dzīvot reālistes vadībā (kas ir vienīgais veids kā nodrošināt manu funkcionēšanu).

Izgāju teknisko apskati pie visādiem ārstiem, vissi manu veselību atzina par labu esam. Viens domāja, ka esmu hipohondriķe - īpašība, kas man ārstos riebst - liekulība. Viņi aizgūtnēm stāstīs, ka jānāk laicīgi pārbaudīties bla... bla, visiem, kas pietiekami ātri neizskries no viņu kabineta, bet kad tu reiz atnāc laicīgi pārbaudīties - tu acīmredzot sirgsti ar Munchausen by Proxy. Viens, kam sūdzējos, ka nu pilnīgi vairs nevaru sadzīvot ar sava ķermeņa fizioloģiju un lai tak izraksta man kādas brīnumzāles, ko sludina visi mēdiji, pateica, ka nerakstīs, bet iedeva citas, kas dīvainā kārtā neizdarīja neko ar manu fizisko sliktumu, bet izslēdza smadzeņu "vis-slikti" režību, kas laikam jau pirmām kārtām bija vainīgs pie nespējas panest sava ķermeņa uzvedību. Un šīs nav nekādas fancy dvēselei domātas zāles, parastas meat suit domātās zāles, kas liek man savādāk paskatīties uz to, kā es uztveru savu bioloģisko formu (varbūt jāpārlasa Nīče).

Savādāk - eju uz sporta zāli, braucu uz treniņiem, lasu un pamazām iedzīvojos carpal tunnel syndrome adot Ēnu Kaleidoskopa Merčandaisu priekš MJR.

( dzīve otrā pusē )

Īstenībā man vienalga, bet viss tas nogurdinošais starptautiskais balagāns atgādina cik ļoti man nepatīk starptautiskās tiesības.

Ja ir pie līķa stāvošs subjekts, ar asiņainu nazi rokā, viss notašķīts ar asinīm, uz viņu ar pirkstu rāda liecinieki un arī svaigais līķis, 5 min. pirms tapšanas par tādu, ir norādījis uz viņu kā vainīgo - tādu cilvēku ieliek cietumā.

Starptautiskā plānā - Krievija var darīt ko viņa grib, visi zina, ka tā ir Krievija, bet vai starptautiskās tiesības kaut ko var izdarīt?

Skuju!

Un vēl tīri teorētiski - vai kāds var iedomāties cik efektīva būtu penitenciārā sistēma, ja visiem burlakiem būtu jāatzīst Krimināllikuma jurisdikcija? Jā - tieši tik pat efektīva kā ICC.

Eh suņi rej, bet karavāna turpina iet tālāk Bojārs turpina rakstīt starptautisko tiesību grāmatas.

Laime 2014 (tieši 14)

Šorīt rīta duša beidzās ar to, ka es matus mazgājot zaudēju līdzsvaru, iepinos dušas aizkariņos, izkritu no vannas un dabūju pa pieri ar krītošu aizkarštangu.

Guļot uz grīdas ~desmit minūtes skaļi smējos. Labi, ka mājās biju viena.

Tas brīdis, kad pasūti grāmatas bookdepository un pēc dienas atceries, ka Kastaņedu taču arī gribēji!

Achtung, Achtung!
Laibach ir jauns albums Spectre.

Tas pats par sevi nav pārsteidzošs fakts, jo Laibach ir grupa, kas albumus izdod ar teju apskaužamu regularitāti, bet tas, ka dziesmas The Whistleblowers klips ir uzņemts 41. videnē gan ir ievērības cienīgs fakts. Uz kādu brīdi varēšu pārstāt gausties par to, ka Latvijā taču neko nefilmē.

Kurš izslēdza pavasari?!

Šodien gadījās vēl kaut kas nebijis - zirgam veiksmīgi izdevās iekost man "muguras lejasdaļā", kas rezultējas tajā, ka es pa visu stalli bļāvu: "Slikta Aura!"*
Zilums būs laba mācība nestāvēt ar atšautu dibenu, ja briesmas, tīri teorētiski, draud no visām pusēm.


---------
* jo zirgs Aura

Nevaru izturēt, ka visās malās tagad rakstīts "Crimea, Crimea, Crimea", un tam nav nekāda sakara ar politiku! Es vienkārši visu laiku tos nolāpītos uzrakstus izlasu kā "chimera"! :)