Sadzīve: "Ja tu nenāc gulēt, tad iespied zeķi durvīs".

Tā kā (mans mērķis šodien ir pispamot cibu) trīs lietas labas lietas:

Vajag īrnieku nelielai nemēbelētai istbai Rīgas centrā (Upīša pasāžā). Pirmskara māja, sestais stāvs, ir saimniecības telpa, kur gabāt riteni (ja ir spēks stiept uz sesto stāvu) un sadzīvē bieži neizmantojamas lietas (visāds tūrisma inventārs etc.), ja vajag ir arī Lattelecom optiskais internets. Šobrīd nav ledusskapja, bet tuvākajā laikā tiks iegādāts.

Īre apmēram 75 eiro mēnesī (sākot dzīvot jāsamaksā par pirmo un pēdējo mēsnesi) + komunālie.

Rakstīt uz amlungiell [iekš] inbox.lv.

Šorīt rīta duša beidzās ar to, ka es matus mazgājot zaudēju līdzsvaru, iepinos dušas aizkariņos, izkritu no vannas un dabūju pa pieri ar krītošu aizkarštangu.

Guļot uz grīdas ~desmit minūtes skaļi smējos. Labi, ka mājās biju viena.

Šodien neviens ar mani negribēja braukt peldēties. Skumji.

Bet ja Ūpīšiem būtu backyard

Tagad man ir izskaidrojums tam kāpēc vilkate vakar bujānīja, ka grib šodien uz steak house vai burgeriem, vai picām - jo šodien ir vegānu diena!

Bet man tieši šodien gribas visa veida zaļumus (zrja, leduskapī vēl jo projām gaudo cepta vista).

Tā kā youtube ir populāri visādi reakcijas videō, bet man nav ne kameras ne youtubes, tad cibā:

Ūpīši reaģē uz apkures pieslēgšanu:
- Wīīī apkurēēē!
- Huļi apkuri pieslēdza?!!!*

Sapņos redzēju ūpīšu pikniku pie dīķa, kas atrodas manos laukos, metām akmeņus dīķī, kamēr kādam ienāca prātā, ka tā jau nav nekāda aršana - mazi akmentiņi, un dīķī tika iesviesta paliela pagale, kas tur pat krastā mētājās. Kad ūdens beidza viļņoties uzpeldēja milzīga karpa, kas ar to pagali bija nosista. Lūk tā vajag ķert zivis ūpīšistyle.
Atlikušo sapni skraidīju apkārt ar gloku un mēģināju to noslēpt visādās vietās, bet neviena nebija gana slepena. Kāpēc slēpu īsti nezinu, varbūt kāds ar to bija nošauts, varbūt vienkārši nereģistrēts.

Senie latvieši saka:

( ... )

Ja rēķina vidējo atitmētisko nozīmi - tad tomēr labi, ka apkuri pieslēdza.

upd.-26.10.2012. hmmm tiešām palika aukstāks + sniegs / lietus

-------
* jo vēl taču silts. Kad ūdens tējkannā sasalst, tad arī jāpieslēdz.

Jā, es biju pareizi izfiškojusi troļļu atrašanās vietu. Pēdējā laikā bija tik kluss, ka es jau naivi cerēju, ka būs pratušies, ņifiga. Tagad jāgaida kādas jaunas šausmas.

Ūpīšu projekts ziemas saulgriežiem - uzadīt melnus dūraiņus ar izšūtām, sarkanām, degošām baznīcām un aizsūtīt Burzumam.

To be continued

Vakar līdz pusdivpadsmitiem lasīju Dostojevski, tad ar ^_^ izteiksmi saritinājos un domāju, ka nu tagad es tā gulēšu par svētajiem salasījusies... FIGVAM! Apmēram pēc piecām minūtēm kaimiņi sāka savu kārtējo bujānu. Es esmu ļoti iecietīga un paciešu visus viņu bujānus, ja tie ir piektdienās / sestdienās, bet ceturtdienā! CETURTDIENĀ! Visiem taču ir zināms, ka piektdienās ir visgrūtāk piecelties, pat tad, ja gulēt aiziets astoņos vakarā! Sagaidīju brīdi, kad gribējās rāpot pa sienu (Pixies "Where is my mind" pēc sievišķīgiem kviecieniem tika nomainīts uz Tumsu un Mārtiņa Freimaņa kaukšanu), apbruņojos ar mabilku, prokuratūras caurlaidi, piparu gāzi un gāju meklēt kā līdz viņiem tikt.
Fancy pirmskara mājās nav kā parastās daudzstāvenēs - aizej uz kaimiņu poģīti, ar liftu uzbrauc uz attiecīgo stāvu un sadod kaimiņiem pa bumbieri. Nē, šeit vēl vajag izfiškot kurā poģītī ir jāiet, jo plānojumi ir vienkārši murgaini, to būtu grūti izdarīt gaišā dienas laikā kur nu vel divos naktī ar miega badā esošu un piedevām vēl sāpošu smadzeni. Kaut kā tomēr attapos kāda no kaimiņu poģīšu augšējiem stāviem pie durvīm, aiz kurām varēja dzirdēt skaidras bujāna skaņas. Bet pats kāpņutelpas setings bija vienkārši episks! Jau pus stāvu zemāk uz palodzes bija sarindotas ar benčikiem pārbāztas burkas, kāpņu laukumiņā pie durvīm benčiku kolekcija bija izvērsta vēl plašāk, tieši blakus durvīm bija atplēsta ventilācijas šahta, turklāt izskatījās, ka kāds to ir izdarījis ar nagiem un / vai zobiem. Kādu brīdi blenzu tajā caurumā (ļoti Lavkraftiska aina - izplēsts tumš caurums no kura pūš pazemes dvaka un gaudo vējš) un tad pievērsos durvīm, labi, ka bija zvana poga, jo klauvēšanu tās pavisam noteikti neizturētu (izskatījās, ka kāds tās ir mēģinājis saskaldīt ar cirvi or smth). Viss mans trips tikai tāpēc, lai pateiktu "beidziet bujānīt, bļe!"
Tagad sāku domāt vai tas bija īstais dzīvoklis. Laikam vajadzēs aiziet pie pārvaldnieka paskatīties plānus, un lai tikai pamēģina nerādīt. Viņu rūpes beidzas ar dzīvokļu izīrēšanu zelta daunatnei, kas nemaksā rēķinus, bet mums jādzīvo ar viņiem kaimiņos, un cilvēki, kas traucē manu miegu ir pelnījuši nāvi. Labākajā gadījumā. Bet tā kā tas ir kriminālsodāmi, tad Helovīnā visi laipni aicināti novietot degošas paciņas ar suņa sūdiem uz Ūpīšu pasāžas 41. dzīvokļa sliekšņa.

Slīķu skrējiens pa Ūpīšiem - Čakmarijas ielu - Vērmaņdārzu! Ielīdām Vērmaņdārza strūklakā, tur ir dikti glumš pamats, viena strūklakas statuja ir sieviete ieģērbusies lauvas (?) ādā un amors ar nolauztu loku. Nez vai šo var nosaukt par otro reizi, kad šovasar esmu peldējusies.

Bet vispār šodien pie maniakfilmām sieviešu sarunas:

- Tu labāk gribētu dzemdēt Jēzu vai Antikristu?
- Antikristu!

Mums ir ūberkomūna!

Nē, laikam atkal alojos, Jaunais gads ir briesmīgāks par Jāņiem. Šamos šķir labs pusgads, tāpēc var paspēt aizmirst visas nelabās sajūtas, it sevišķi ja pa vidu ir krutākie svētki pasaulē (Lieldienas!!!).

Un jauno dzīvesvietu varētu nosaukt par tūkstoš saulrietiem (īstenībā 365, bet tūkstotis izklausās krutāk). Uz Kr.Barona ielas ir dīvaina māja, kurai ir caurspīdīgs jumts.

Tā kā tik daudz laika pavadu horizontālā stāvoklī izdomāju, ka varbūt vajadzētu nopirkt gultu. Metāla, protams, jo koks ir lame, bet tad atcerējos savu seno sapni par koku (nevis koka) gultu!

Un izrādās, ka es neesmu vienīgā, kam ir bijusi tāda iedeja (kā parasti)

( citas )

Bet no otras puses - vai vispār vajag, jo naktī izstūmu matraci istabas vidū - krācošais blakusdzīvokļa kaimiņš bija saaicinājis pie sevis ciemos baru kaitinoši zviedzošu* "party animals". Mūsu guļvietas šķir tikai siena (un arīdzan ne nesošā).

----------
* šitas man liekas ir kaut kāds pirmatnējais instinkts, vīrieši parasti smejās dikti jauki, bet ir lūk šie indivīdi, kurus var atpazīt pa gabalu (parasti tādi tusē pie poģīšiem uz soliņiem), un ir skaidrs, ka šādiem jāiet ar līkumu, jo vienīgais, ko var sagaidīt ir stāsti iz sērijas "lol kā vakar aizliku mūli".

- Viens, divi...
- Dibens!

Pārvākšanās gandrīz izveikta, vēl tikai viens skapītis un dažas kastes. Pārvākšanās damage: vienas izlauztas skapja durvis, no ietvara izņemts un ne visai labi atpakaļ iebāzts ledusskapis (bet pagaidām liekas, ka vismaz strādā), izjaukts (izvarots) edvardiāņu pūču skapis, tā, ka nezinu kā tagad kopā saliksim (bet vismaz skrūves atradās).


Vakar izdomāju kā utilizēt savus rimbuļus kvadrātos - skaidri redzams, ka tur pietrūka viena liela trijstūra. Vienīgais - orģinālais divpusīgais skočs neturās uz tām pretīgajām tapetēm un / vai viļņainās sienas, tāpēc lielākā daļa pa nakti uzbira man virsū.

Tā kā Ūpīšos ir piespiedu kārtas jurģi uz citu kāpņu telpu, visi ir laipni aicināti palīdzēt pārstiept kādu ne pārāk smagu mantu (smagās stibī pasāžas čuvaki) piektdienas vakarā vai sestdien (kaut kad dienas pirmajā pusē).

Basteta vs. Eostre

p.s. atgādinājums sev - jādabū brālis ciemos, skaņas kaste vairs nevelk Haralda Sīmaņa augsto galu.

Šitā varētu katru dienu.

Nefolka māja mani klausa.
To pašu gan nevar teikt par manu māju, vakar naktī peles sienā tā grauzās, ka cēlos augšā un ieklapēju sienu ar vilnas zeķi (nē, neguļu ar vilnas zeķēm vnk patrāpījās pa rokai), pēc tam cēlos atkal un gāju trenkāt kaķus, kas durvju otrā pusē pārāk skaļi bujānīja. Bet vistrakāk bija skatīties kā vairākas dienas neaiztikts un mierā stāvējis fēns, pats no sevis sāk ļoti lēnām šļūkt nost no skapja. Paspēju noķert aiz vada. Vēl trauki plīst un nedēļas sākumā spogulis nogāzas no sienas (palika vesels, un cilvēki saka, ka jysk tirgo sūdus!).

Ā jā - mežā atradām milzīgu apsi, jaunu, bet mīīīlzīgu.

Viss! Basta! Man ir apriebies dzīvot pizģec noskaņās! Rīt vedīšu mājās savu riteni un kalšu no galvas Saeimas kārtības rulli (jau trešo reizi bļe, drīz zināšu kā tālavas taurētāju)!

Pārvaldniekam es droši vien jau murgos rādos. Šamie bija nolīguši kaut kādu tīrīšanas dienestu, lai eksorcizētu to smaku, jo es pateicu, ka ņifiga tur nebūs - vienā vietā tur javno viss ir iesūcies līdz devītajam elles lokam. Tagad smird mazāk, bet vēl jo projām Smird (ar lielo burtu), tā jau viņi tur kruta visu remontē un tā. Teica, ka tīrīšot vēlreiz, viņi pat sāk izskatīties pēc "krietniem un rūpīgiem saimniekiem" Civillikuma izpratnē. Teicās vēl piedāvāt četristabu dzīvokli, kurā gan vēl dzīvojot pašreizējie īrnieki. Tas esot liels, droši vien "Ūpīšpasāžas liels", kas nozīmē, ka mazākajā istabā varēsim rīkot Gāgas koncertu. Vēl teica, ka esot viens sestajā stāvā, bet tas izskatoties briesmīgi (aha varu derēt, ka tas pats, kas ss.lv, kur tapetes lec no sienas nost un dod high-five) un tādu nemaz nepiedāvās - AWWWW!

Un jautrība "nebeidz beigties"!

Citi jaunumi:

Visiem, kas nepaspēja / nevarēja palīdzēt mums pārvākšanās procesā drīzumā būs vēl viena neatkārtojama iespēja palīdzēt pārnest mantas (laikam) Ūpīšpasāžas pagalma ietvaros.

Piedāvājums samainīt dzīvokli nav nekas neparasts, vismaz ne ar šiem gavrikiem. Pirmo saņēmu dažas dienas pēc līguma noslēgšanas, sak mēs domājam nepieslēgt apkuri jūsu mājai, pēc mana "čozabļēēēē?" skatiena ātri pārdomāja, i apkuri pieslēdza. Tā pieslēdza, ka visu ziemu plānajā naktskreklā gulēju.

Tagad viņi taisīs kapitālo remontu mūsu kāpņu telpai, tā kā palikšana bez apkures vairs nešķiet tik baisa, ja ir iespēja palikt bez ūdens, elektrības un kanalizācijas.