ausis glauda: Rosewater – Normality
Vakar līdz pusdivpadsmitiem lasīju Dostojevski, tad ar ^_^ izteiksmi saritinājos un domāju, ka nu tagad es tā gulēšu par svētajiem salasījusies... FIGVAM! Apmēram pēc piecām minūtēm kaimiņi sāka savu kārtējo bujānu. Es esmu ļoti iecietīga un paciešu visus viņu bujānus, ja tie ir piektdienās / sestdienās, bet ceturtdienā! CETURTDIENĀ! Visiem taču ir zināms, ka piektdienās ir visgrūtāk piecelties, pat tad, ja gulēt aiziets astoņos vakarā! Sagaidīju brīdi, kad gribējās rāpot pa sienu (Pixies "Where is my mind" pēc sievišķīgiem kviecieniem tika nomainīts uz Tumsu un Mārtiņa Freimaņa kaukšanu), apbruņojos ar mabilku, prokuratūras caurlaidi, piparu gāzi un gāju meklēt kā līdz viņiem tikt.
Fancy pirmskara mājās nav kā parastās daudzstāvenēs - aizej uz kaimiņu poģīti, ar liftu uzbrauc uz attiecīgo stāvu un sadod kaimiņiem pa bumbieri. Nē, šeit vēl vajag izfiškot kurā poģītī ir jāiet, jo plānojumi ir vienkārši murgaini, to būtu grūti izdarīt gaišā dienas laikā kur nu vel divos naktī ar miega badā esošu un piedevām vēl sāpošu smadzeni. Kaut kā tomēr attapos kāda no kaimiņu poģīšu augšējiem stāviem pie durvīm, aiz kurām varēja dzirdēt skaidras bujāna skaņas. Bet pats kāpņutelpas setings bija vienkārši episks! Jau pus stāvu zemāk uz palodzes bija sarindotas ar benčikiem pārbāztas burkas, kāpņu laukumiņā pie durvīm benčiku kolekcija bija izvērsta vēl plašāk, tieši blakus durvīm bija atplēsta ventilācijas šahta, turklāt izskatījās, ka kāds to ir izdarījis ar nagiem un / vai zobiem. Kādu brīdi blenzu tajā caurumā (ļoti Lavkraftiska aina - izplēsts tumš caurums no kura pūš pazemes dvaka un gaudo vējš) un tad pievērsos durvīm, labi, ka bija zvana poga, jo klauvēšanu tās pavisam noteikti neizturētu (izskatījās, ka kāds tās ir mēģinājis saskaldīt ar cirvi or smth). Viss mans trips tikai tāpēc, lai pateiktu "beidziet bujānīt, bļe!"
Tagad sāku domāt vai tas bija īstais dzīvoklis. Laikam vajadzēs aiziet pie pārvaldnieka paskatīties plānus, un lai tikai pamēģina nerādīt. Viņu rūpes beidzas ar dzīvokļu izīrēšanu zelta daunatnei, kas nemaksā rēķinus, bet mums jādzīvo ar viņiem kaimiņos, un cilvēki, kas traucē manu miegu ir pelnījuši nāvi. Labākajā gadījumā. Bet tā kā tas ir kriminālsodāmi, tad Helovīnā visi laipni aicināti novietot degošas paciņas ar suņa sūdiem uz Ūpīšu pasāžas 41. dzīvokļa sliekšņa.
Un kā viņi reaģēja uz tavu apciemojumu?