koki

Šodien gandrīz netīšām skaņoju Helēnas koncertu. Pēc koncerta viņa tiešā tekstā pateica, ka Ivars B ir ļoti dīvains džeks :D

esmu Feminist Killjoy darbnīcā hahā!

5 dienu laikā auto jau otro reizi servisā
alr,amigos, kādu interesē airbnb cēsu centrā vasarā?

vienu pēc otras izlasīju "Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve" un Ugas Skulmes "Atmiņu grāmatu". abas divas kaut kā ļoti iet kopā. viena ar otru un arī ar manu Grīnbergu kvestu.

man aizvien vairāk kārojas lielu, tukšu telpu, kuras viena siena ir balta magnētiskā tāfele. likt uz tās Grīnbergu labirintu, cerot kaut kad ieraudzīt kaut kādu kopskatu. skaidrs, ka ne viens, ne otrs nav iespējams. kad mācījos 2. kursā, Briedis teica, ka tie Grīnbergi noteikti vēl kaut kur parādīsies. jā. viņi īstenībā ir visur.

visu nesaprasto vārdu diena

šī bija blīva nedēļa:

par pirmdienu jau minēju. biju LKA. bija forši
otrdien nebija nekas tāds baigi ievērības cienīgs. sapulces un zoomi.
trešdiena bija ļoti gara un forša. pārrunas (pozitīvas) ar Sabīni. Līgu kopmēģis, kurā beidzot dzīvajā iepazinos ar Uguns Gunti. joprojām liekas tikpat foršs, kādu biju viņu iztēlojusies. pie Rozes grāmatnīcas bija grāmatu maiņas plauktiņš. pašā virspusē stāvēja Ugas Skulmes "Atmiņu grāmata" - paņēmu rokās, atvēru un tieši bija lappuse par Austru Ozoliņu Krauzi. kaut kur zemāk bija arī Laicena krājums. paņēmu abus. uz ielas satiku Paulu. pie Kozy eats - Luīzi. ēdām pusdienas jocīgā indiešu ēstuvē Bruņinieku ielā. bija garšīgi.
ceturtdien vedu kopienas teātra projektā iepazīto Mudīti (80+) uz Valmieru pie ārsta. gāja so so - būs jātaisa operācija. vakarā dzirdēju pirmās svīres. ar Vronski un viņa piekto sievu atbrauca māte, aizgāja pie sava brāļa, pārradās pilnīgā pālī un nokrita uz sejas. mammas brālis jau kādu laiku ir visai švaks. ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un, ka jāmirst. pie ārsta kategoriski atsakās iet. mēģināju drusku patīrīt un izvākt remontlietas no dzīvokļa.
piektdien gājām ar kolēģēm nelielā pārgājienā gar Loju no Rāmkalniem. izgājām 7km lociņu un pēc tam piknikojām Ziedoņa muzejā.
sestdien jutos vientuļi un bēdīgi. lielāko dienas daļu lasīju Ugas grāmatu. iznesu lievenī vairumu istabas puķu. K steidza pabeigt vismaz virtuves virsmu dzīvoklī, kurā joprojām nav īsti pabeigts remonts, bet bija apsolīts, ka līdz 20. maijam būs. vakarpusē tur jau sāka ievākties Natālija no Harkivas ar meitu. bijām peldēt Niedrājā un var teikt, ka pirmo reizi šogad tiešām peldēju. nevis tikai pabiju ūdenī. iestādīju atlikušos tomātus un paprikas. sāku drūmi staigāt pa dārzu ar lejkannu, dzīvās atmiņās par pagājšgada sausumšausmām.
svētdien K nopļāva zāli, es iestādīju gurķus, kabačus, sabāzu zemē pupas. turpināju lasīt Ugas grāmatu. bijām peldēt Klievī, tur ir siltāks ūdens nekā Niedrājā. papeldēju vairāk nekā sestdien. piezvanīja tēvs. pēcpusdienā uznāca neliels pērkons. tas bija ļoti jauki. apzināti saliju. dārzs mazliet uzelpoja. lai gan reāli slapjumu dabūja tikai pati zemes virskārta. ir sākusies kaut kāda pilnīga odu elle.

ēdienkartē "maijs" - kaut kas, ko varētu nosaukt par sparģeļu plātsmaizi. sablendē biezpienu, drusku bezpiedevu jogurta, 2 olas un sauju gurķenes + sāli, uzgāž uz plātī saliktas kārtainās mīklas (uzloca maliņas), sagulda masā iekšā sparģeļus, pārkaisa ar rīvētu sieru (nepārspīlē) un cep gatavu. ļoti garšīgi.

galīgi nejūtos gatava atkal jaunai pirmdienai.

Neoliberålais “jaudīgo sieviešu” feminisms ir såpīga ilūzija no kā pamosties

“For a lot of people their comfort zone ends where they have to stop doing and start being”

kā arī - dūmskrollojot uzzināju, ka viens no key apmācības momentiem trenējot dienesta suņus ir mācīt sunim neko nedarīt

maija lietiņš uz koncertu steidzas
un pats nepamana, ka beidzas

Vaļējais laiks kā atkusis ezers

Otrā dienā izplatījās baumas, ka Daugavmalā esot nošauts rakstnieks Andrejs Upītis. Kopā ar kādu meiteni aizgājām pārliecināties, vai tas atbilst patiesībai. Patiešām, Andrejam Upītim ļoti līdzīgs cilvēks gulēja asiņu peļķē, lode bija iešauta tieši pierē. Tomēr, spriežot pēc apģērba, nolēmām, ka tas nav rakstnieks Andrejs Upītis*
/Alīna Vilde Grīnberga "Darba pirmajos gados" mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/

Es atceros gadījumu, kad nācu pa Tērbatas ielu pilsētas centra virzienā kopā ar Linardu Laicenu: pretim nāca Andrejs Upīts. Man bija draudzīgas attiecības ar Linardu Laicenu un ar Andreju Upīti: bet tajā brīdī, kad mēs uz ielas pārmainījāmies, Linards Laicens un Andrejs Upīts nogāja viens otram garām kā pilnīgi sveši, kā ļoti dusmīgi cilvēki. Es ar Linardu Laicenu aizgājām vienā virzienā: mana situācija tajā brīdī bija ļoti neērta, un tas man vēl tagad acu priekšā, kas bija viņu vārdos, viņu sejas vaibstos vai soļos.
/b. Līdaces* un b. Ziemeļa intervija ar Otto Grīnbergu. Mašīnraksts. 36. lappuse. Otto Grīnberga arhīvs. 18.02.1961./

*atainotais notikums noticis 1919. gada maijā. tās baumas bijušas visai plašas, jo presē paspēts publicēt pat nekrologs Upītim.
*visdrīzāk Emma Līdace

man ļoti nepatīk balss ziņas. es tās akceptēju tikai no tuviem cilvēkiem un tikai ja nav citu variantu, piem. ziņa nepieciešama uz sitiena, bet ziņotājs ir pie stūres, teiksim

piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.

Nezinu, kā tas iespējams, bet kāds uz Klēras vārda paņēmis sms kredītu. Man tiešām žēl, bet lasītāji saka, ka jāsagādā Klērai problēmas.

Kur lai "izmet" vai utilizē lietotas mēbeles (atskaitot "atbrīvojies no lietām" utt) – vecas gultas, galdu u.tml.? Rīgā.

Paldies!

ka dzejnieks dzīvo valodā, nevis pasē

vakar neaizgāju uz atklāšanas ballīti, toties šodien dabūju biļeti no tiem, kas pēc vakardienas ballītes šodien nespēj atnākt uz "Elias Sanbar (°1947, Haifa), one of the most distinguished contemporary Arab writers and historians" publisko lasījumu.

atnācu stundu par agru un tagad sēžu ar viņu pie bāra, dzeru labu kafiju un pļāpāju ar šo Eliasu.

“Allistics preferring smoothness over clarity”

Tur ārā, aukstumā, ir pavisam īsta, ar aci redzama ziemeļblāzma. Pat pilsētas gaismās var redzēt. Tekat ļaudis skatīties.

TAs ir psc cik Heidegera idejas ir tuvas somatiskajam feminismam. Apsveru iespēju izveidot esamības stāvokļu oracle kārtis. Daseinserinnerung meets experiential anatomy