koki

nedēļa sākās ar mitru, sarmainu aukstumu. pie barotavas/dārzā saradās interesantāki putni, nekā ikdienā. piemēram, dižknābji un svilpji un dadzīši. viendien bija arī pilna goba ar zīdastēm. ļoti labi, ka vismaz manā pilsētā visu laiku bija sniedziņš un nebija kailsals.
2d bija mana 14. kopābūšanas ar zirgu gadadiena. šogad gan netaisīju nekādu zirgdraudzeņu ballīti. zajebal šitais laiks. izdomāšu kko uz zirga dzimšansdienu marta beigās. zirdziņš toties dabūja Ances Polānes masāžu. atkal slavēja cik labā formā un, ka žēl, ka tik laba (nesapista) mugura nav par viņu daudz jaunākiem sporta zirgiem, ar kuriem viņai nākas strādāt.
3d biju uz Jurģa izrādi ĢIT. likās par garu un piepisos vēl šim tam, bet tā bija tikai trešā izrāde un starp šo un iepriekšējo bija bijusi 12 dienu pauze. tas kopumā nav veselīgi jaunām izrādēm. tā visumā man patika. pēc tam ar Jurģi paņēmām pa dzērienam un parunājam par izrādi. un attiecībām.
5d saņēmos un aizbraucu uz VM treniņu ar Martas Leo. nebiju nekad baigi jājusi ar viņu. ērts un viegls, bet drusku stumjams uz priekšu. gāja grūti ar to, ka brīžiem jādara pilnīgi pretējais nekā ar manu zirdziņu. piemēram, manēžā ir viens stūris, kurā mans zirgs ļoti mīl ieskrieties. es gandrīz katru reizi domāju - vai šī būs tā reize, kad es iesmērēšos manēžas sienā. attiecīgi man jau muskuļu atmiņā ir automātiski pirms tā stūra mēģināt ieturēt un neļaut izstiepties un diebt. ar Leo tieši pretējais - viņš izrādās tajā pašā stūrī parasti palēninās un ir savlaicīgi jāsūta uz priekšu (parasti uz taisnes pēc šī stūra ir salikti visādi vingrinājumi, tāpēc ir svarīgi ar kādu ātrumu un kustības kvalitāti šis stūris tiek iziets). un vēl vairākas šādas - diametrāli pretējas lietas, kas radīja īssavienojumus galvā. bet vispār jau gāja labi.
beidzot tika salabotas manis noskrāpētās Škodas duris - 525.49 eur pa dirsu. uzzināju, ka kolēģe arī sapisusi savai mašīnai durvis tieši tajā pašā Raganas Circle K.
6d darbiņā bija danču vakars. nav mans, bet tā jau prieks skatīties, ka citiem prieks - un bija pilns.
7d - ļoti skaista ziemas diena. aizbraucu uz stalli, uzkāpu uz sava zirdziņa. sajūta kā uz pilnīgas pulvermucas. likās diezgan suicidāli, bet arī debešķīgi - pazīt katru sīkāko viņa kustību un zināt, ko viņš domā. pusstundiņu pavizinājos, klibs nelikās nevienā acī, lēkšot neuzdrošinājos - gribu vēl dzīvot.
~trīs pēdējās nedēļas dienas cietu no subjektīva/iekšēja aukstuma (objektīvi telpās bija silts un man nebija paaugstināta temperatūra), kā arī ļoti ilgojos. gandrīz kā vasarā. tas it kā nebija fun, bet kaut kādā ziņā arī patīkami - ir labi justies dzīvai. man patīk būt dzīvai.
uzzināju, ka izšķīrušies divi labi draugi.
tā kopumā pavadīju daudz laika vienatnē ar kaķi un krāsni, jo K visu nedēļu bija devies sen pelnītā atvaļinājumā uz Romu.

jumis ir tāds bloototh logo bez līnijas vidū

Poll #21709 poke
Open to: All, results viewable to: All

Kurš ir tavs mīļākais pokemons?

Mirklī starp pāreju no sapņu (miega) valstības uz nomodu redzēju, ka skatos pa logu un snieg sniegs. Tik mierīga pamošanās ļoti iepriecināja. Taču tad atvēru aizkarus un... tiešām snieg!

esmu ļoti daudz skuļījusi par pērno gadu. bet tā vispār es esmu nenormāli pateicīga, ka manā dzīvē tagad ir divi ļoti brīnišķīgi cilvēki un, lai tiktu pie viena man nebija jāzaudē otrs, tikai mazliet jātransformē mūsu attiecības. esmu arī nenormāli pateicīga jaunpienācējam par sapratni un spēju uzticēties šajā diezgan neordinārajā situācijā. man tas viss liekas baigi, baigi daudz. un skaisti. paldies.

jauns.lv: Sieviete, iespējams, bija saspaidījusi četrus iepakojumus ar melnā sezama un krējuma siera bulciņām. Lai gan maisa iepakojumi bija neskarti, policija teica, ka vienu maisu nevarēs pārdot, jo uz bulciņas ir palicis nospiedums, ko atstājis sievietes labais īkšķis.

Vai ir kāda atšķirība kraukšķī garšā, kad žagariņus cep taukos un kad eļļā?

Vnk mīlu splenic projectorus

Jūtos atjaunojusi savu micēliju Somijā
Šeit viss škiet tik viegli

Gaidot vilcienu, ieklīdu grāmatnīcā un bērnu nodaļā sirdī iekrita šveiciešu ilustratores Johannas Šaibles bilžu grāmata "Reiz bija un reiz būs". Katrā lapā ir tikai viens teikums, taču ļoti iepatikās dizains, ideja un izpildījums, kas ir nedaudz kā ceļojums laikā, no pagātnes lielās pasaules uz sevi un no sevis atpakaļ uz nākotnes milzu pasauli, tā radot iespaidu, ka visi laiki norit vienlaicīgi vai paralēli. Grāmata sākas ar teikumu: Pirms miljardiem gadu veidojās zemes virsa. Un tā līdz pat grāmatas vidum sarūk ne tikai laika nogrieznis, bet arī lapas izmērs. Katrs teikums sākas ar vārdu pirms. Un tad jau pamazām esi nokļuvusi brīnumainajā mirklī pirms aizmigšanas starp sapni un nomodu. Pirms stundas norietēja saule. Pirms mirkļa tika izslēgta lampa. Un tā nonākam grāmatas vidū, kur sagaida mūžīgais tagad. Tagad! Vēlies kaut ko! Vienīgais izsaukuma teikums visā grāmatā! Grāmatas otrajā daļā seko tikai jautājumi. Kā jau noprotat, tie ir par nākotni. No pavisam tuvas uz aizvien tālāku. Cikos tu celsies rīt no rīta? Kas notiks brīvdienās? Ar ko tu sastapsies pēc mēneša? Kad lapas izmērs atgtuvis sākotnējo, grāmata noslēdzas ar jautājumu: Kādu nākotni tu vēlies? Tādas domas laikam vienmēr bijušas nozīmīgas cilvēkiem visos laikos. Kopumā skaists un neparasts Šveices pulkstenis.

pasaule ir siltuma izslāpusi

> Cits slavens ķīniešu klasiķis Tao Te Čings saka, ka "Debesu ceļš ir
dot labumu citiem, nevis ievainot. Gudrs veids ir rīkoties, bet ne cīnīties".

// https://nra.lv/neatkariga/lasamgabali/482455-kinas-vestnieks-latvija-sajusma-par-zilbaloza-straumi.htm

Āaāāāāāāāaā.... manas acis!

Kas ir īpaši nesaprotami, ir tas, ka Andras Ozolas perversais tulkojums(??) ir NRA "Lasāmgabalos".

Savukārt (acīmredzot) ĶTR preses relīze par "Straumi" ir turpat blakus, bet "Viedokļos":

https://nra.lv/viedokli/kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-tangs-songgens/482456-straume-atklaj-kopigu-nakotnes-redzejumu.htm

Dabiski, ka tur tādas jēlības nav sastopamas.


(Uzdūros nejauši saitei #1 inernātos un pašķetināju nelaikā)

spiediena rezultātā vīratēvs beidzot pasūtīja archīvā savu stasi lietu. mana cerība bija iegūt rakstisku apstiprinājumu tam, ka viņa ziņotājs bija Herr S., kurš pārvietojas pa dzīvi, izskatīdamies pēc aizdomīga stasi paraugdarbinieka. diemžēl cerības nepiepildījās un izrādījās, ka pie Herr S. kliedzošā izskata vainojama tikai viņa stila nevis politiskā pārliecība.
tikmēr aizraujošas lietas notikušas arī vīramātes dzīvē: kādu vakaru viņai piezvanīja N. princis un paziņoja, ka viņa saņemšot mantojumu. (to par princi izperējām mēs, jo vienkārši nevarējām palaist garām šādu izdevību.) pēc kādas nedēļas prinča uzdevumā viņa saņēma vēstuli no reāla vācu adv.biroja ar leģitīmiem dokumentiem: viņa patiešām mantoja kāda ļoti attāla radinieka rauga fabrikas daļas.

Jāpajautā cibiņiem kadā īsti ir pieredze ar savu iepriekšējo auto pārdošanu, kā veicies pašiem, varbūt varat ieteikt kādu servisu, kas nesāpīgi un jauki to nokārto?

nedēļas hailaiti:
pagājušā nedēļa beidzās un šī nedēļa sākās ar nevarēšanu aizmigt un miega miglu, kuras rezultātā a) 7d pusnaktī gāju uz mežu staigāt un piedzīvoju savādu tikšanos ar milzīgu melnu suni; b) kādas 3 dienas īsti nedarīju neko citu, kā vien spēlēju Heroes. nu centos darīt arī kko citu, bet ne visai sanāca.
bet, 2d aizbraucu uz Rīgu, ielīdu azotē un izgulējos. pārējā nedēļā bija kopumā vienkārši cozy. 5d atbraucām uz Smilču, 6d apēdām sēnes (1 porciju uz diviem), 7d kādus 10 km baudījām sauli. biju arī stallī, bet nevarēju nočekot vai zirgs joprojām klibo, jo viss sasalis kankāļos. pamanīju, ka zirgs drusku sācis sirmot. ap acīm vēl nē, bet ap pieres zvaigzni ir redzami vairāk balto spalvu. marta beigās viņam būs 23.
mēģinājām skatīties 100 vientulības gadu seriku - man likās ļoti slikti. ļoti slikti.
kad pārtraucām mēģināt skatīties to, tad pārgājām uz Two and a Half Men, jo why not. katrā ziņā tas, kā tur tiek attēlotas sievietes, tomēr rada ticību tam, ka pasaule mainās un reizēm arī uz labu - mūsdienās tā vairs nedara.
ja neskaita bezmiegaino nedēļas sākumu, bija ļoti forši, mīļi un mājīgi.

nesu zobos vīnogas uz izlietni

Mazliet ieskicēju, kādas drēbes man bērnībā gādāja miesīgais tēvs, J novērtēja, ka 90. esmu bijusi stilīgs džeks.

Atvēru šodien internetā rakstu spāniski un sāku lasīt. Saprotu vairāk par trešdaļu, kas nepietiekami, bet interesanti, kā šāda spēja varēja pasīvi attīstīties? Saskaros ar spāņu valodu gandrīz tikai mūzikā, dziesmu vārdos, ko nesaprotu, bet dziedu līdz. Raksts bija par mūziku, varbūt tāpēc.

Pamanīju nesen, ka vairs nevaru iestampāt puskilo gaļas vienā ēdienreizē. Dārzeņiem vietas nepietiek. Nez, tas ar vecumu saistīts? Kā arī dažreiz ar vienu ēdienreizi visai dienai pietiek.

- Mammu, es atradu visus lācīšus, kas lido pa labi un pa kreisi.
- Mammu, kāpēc tu man apgriezi nagus? Es vairs nevaru izurbināt degunu!!
- Mammu, vai tu piedalīsies konkursā, kur tas, kuram ir skaistākās lietas un mazāk netīrumu, uzvar?