koki

nedrīkst divus gadus pēc kārtas būt auksts un slapjš jūnijs! nav brīv!!!!!!!!

Brisele kopumā likās forša. relaxed, netīra un smaržoja pēc ziedošām liepām. baigi neko nepaspēju pastaigāt un paskatīt, jo piedalījos Slow Food Terra Madre pasākumā, kurā viss visu laiku ievilkās. uz pirmo dienu nebijām, jo lidojums bija tikai vakarā. otrajā dienā bija apm. 2h brīvā laika, trešajā dienā brīvā laika nebija vispār, bet mēs atļāvāmies uz brīdi aizbēgt un izskriet apli pa centru, bet ceturtajā agri no rīta jau bija jādodas uz lidostu.
kkādi hailaiti:
*svinīgajās vakariņās attapāmies pie A-Eiropas galdiņa - es un priekšniece, pavārs no Līgatnes Pavāru mājas, igaunis no Sāremā, baltkrieviete, kas dzīvo Itālijā un poļu pāris no Zakopones. abas lietuvietes, gan kaut kā bija pamanījušās iesēsties Vakareiropā. bet, jā, šis likās smieklīgi, jo mēs tur bijām 60+ cilvēki. cik ievēroju, mūsu galdiņam arī kopā ar vakariņām pasniegtais free alkohols beidzās visātrāk.
*drausmīgi noguru 3h neskaitāmas reizes skaidrojot cilvēkiem, kas ir lācenes un ķimenes (uz taste&talk Juris bija atvedis Jāņu sieru ar lāceņu ievārījumu).
*ļoti daudz (konkrēti man - pārāk daudz) runājām par agroecology un to, ka cilvēki ēd pārāk maz pākšaugu un neprot tos pagatavot. ja kādam aktuāli, var pievienoties Slow Beans kustībai.
*tā kopumā foršs komjunitijs

https://www.slowfood.com/events/terra-madre-europe-2026/

Šovakar mazs zēns lūdza atļauju paglaudīt suni. Izskatījās, ka suņa apskaušana viņu ļoti nomierina. Kaut kas skaists šādā starpsugu draudzībā.

ATDOTS

ir pieejams ielūgums divām personām uz China Moses | Latvijas Radio bigbends, šovakar 19.00 Kongresu namā.
https://www.latvijaskoncerti.lv/lv/aktualitates/pasakums/china-moses--latvijas-radio-bigbends/3863/

enīvan?

I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people.
One was to cut off and marginalize and demonize sexuality.
And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies.
But the other was to control death, control sex and control death.
And, and you now cut off people from their ancestors.
And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors.
They're there watching over you.
They're there to try to help you.
You have a continuing relationship.
And all of a sudden, no, you don't.
You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually.
You have no direct access.
And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power.
And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America.
And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love.

https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3

Nēnu tā kopumā visu atzūmojot, teikums "..ai man jāgatavo prezentācija par mīlestību no Berlānas, Lakāna un Fromma pozīcijām" neskan slikti. Vispār ikvienam starpcilvēku attiecību lietotājam ļoti iesaku Ēriha Fromma The Art of Loving

sestdien zaļumballi nācās pamest jau otrajā minūtē, jo kādam šķita laba ideja ēst no puķupodiem kūtsmēslus.
(Īsumā par dzīvi)

Ļoti skaista vasaras diena. Marija teica, ka vislabākā metode angļu valodas stundās esot debates. Bērni tā aizraujas ar argumentiem, ka nevar vien beigt runāt. Tātad cilvēkam visvairāk gribas runāt tad, ja vajag pārliecinātu kādu vai iebilst pret kaut ko?
Vēl aizpildīju Latvijas personības aptauju. Rezultāti nepārsteidza, lai gan nedaudz izbrīnīja augstais rezultāts atklātības skalā, savukārt saticība un dzīvesprieks daudz zemāka nekā domāju. Diez vai pildītu, ja tas nebūtu obligāti, bet vismaz uzzināju, ka interesi par kultūru un mākslu ierindo pie atvērtības pieredzei.

Yes, That’s When

I like my body when I’m in the woods
and I forget my body. I forget that arms,
that legs, that nose. I forget that waist,
that nerve, that skin. And I aspen. I mountain.
I river. I stone. I leaf. I path. I flower.
I like when I evergreen, current and berry.
I like when I mushroom, avalanche, cliff.
And everything is yes then, and everything
new: wild iris, duff, waterfall, dew.

/Rosemerry Wahtola Trommer/

es gribu tā. nav laika.
nav laika, nav naudas!

pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.

sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).

turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.

foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.

ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.

dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.

vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!

vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.

nav laika, nav naudas.

rīt jālido uz Briseli

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

"Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti,
pieņemu nelaimi un nelūdzu Dievu, lai laiž
man to garām, jo kādēļ lai viņš man to aiztaupītu, ja
citiem neaiztaupa?"

Česlavs Milošs
Poētiskais stāvoklis

Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?

Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm."

pamodos ar slapju segu
Dzintars pa nakti nav ticis uz tualeti un nolēmis pačurāt uz manis
es saprotu, ka ir nieru mazspēja, tikko mutes nekrozes operācija bez narkozes, bet šis nu ir 100% personīgi un statement čurājums

the temporality of belonging