neiroķirurgs nav spiests pa dienu strādāt reklāmas aģentūrā, lai pa naktīm operētu

(Reply to this) (Thread)

Nu, skatoties pēc šī resursa:
Piemēram, ārstu vidējā alga par vienu slodzi 2000.gadā bija 109 lati, 2005.gadā – 254.
Tā ka nez, atkarīgs no tavas vārda "ir spiests" definīcijas (pēc manējās neviens vispār "nav spiests" kaut kur strādāt, mierīgi var dzīvot zem tilta un rakstīt uz vecu avīžu malām), principā arī neiroķirurgam dienu nopašīt reklāmas aģentūrā, lai pa nakti kautko pagraizītu kvalifikācijas uzturēšanai, varētu būt tāds saprātīgs risinājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu runā par rakstīšanu kā hobiju vai seksuālu novirzi, ko cilvēks praktizē tāpēc, ka viņam "tā gribas". protams, profesiju izvēlas katrs pats, taču rakstnieki gluži tāpat kā neiroķirurgi, normālas sabiedrības izdzīvošanai ir nepieciešami. nez kāpēc par neiroķirurgu nevienam neienāk prātā ieteikt dzīvot zem tilta un operēt ar pudeles lauskām, reklāmas kopīraiteram arī neviens neiesaka dzīvot zem tilta un slepus uz savu roku izlīmēt reklāmas devīzes uz māju sienām. runa taču ir par rakstniecību kā profesiju, kurai nepieciešami darba apstākļi un ienākumi. rakstniekiem nav slimnīcu ar valsts iepirktu aparatūru vai biroju ar datoriem. tur ir tā atšķirība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa īstam ne neiroķirurgi, ne rakstnieki nav vajadzīgi normālas sabiedrības izdzīvošanai - izdzīvošanai vajag ūdeni, kartupeļus, nu tādas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

go on

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, sak, paskatīsies kurā brīdī sev bedri izroku:) Nu, izdzīvošana nozīmē, ka populācijas izmērs nesamazinās līdz 0 - tam vajadzīgs pietiekami daudz resursu, lai populācija spētu sevi uzturēt un vairotos. Neiroķirurgi izglābj pārāk maz dzīvību, lai tas nozīmīgi ietekmētu populācijas izmēru (sirds/asinsvadu slimības, vēzis paņem nesalīdzināmi vairāk dzīvību). Rakstnieki, nu, tiem vispār maz sakara ar dzīvības saglabāšanu - varbūt vairošanos stimulē, to varētu papētīt, bet šaubos vai cilvēki nevarētu nopisties arī bez rakstniekiem. Attiecīgi, neiroķirurgi un rakstnieki ir luksusa prece - tie raksturo nācijas bagātību, dzīveslīmeni, ne izdzīvošanas spēju (mēs varam atļauties nopirkt neiroķirurgu, mēs varam atļauties izmest naudu par rakstnieku sagādātajām izklaidēm). (Savukārt, ja domāji izdzīvošanu nevis kā cilvēku izdzīvošanu, bet kā - kultūras unikalitātes saglabāšanu, tad neiroķirurgi tu ņe pri čom, bet rakstnieki nes tikai nelielu kultūras daļu.)

(Reply to this) (Parent)

nerunāju vis, es runāju tieši par pretenziju uz nestresainu dzīvi. tb "saņemu naudu, jo esmu rakstnieks, bet par rezultātu un kvalitāti tev nebūs spriest, kur nu vēl likt man par to satraukties" modeli, kas reizēm rēgojas fonā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc neiroķirurgam nenovelk no algas, ja pacients operācijas laikā nomirst? un tu gribētu rakstīt reklāmas tekstus, par kuriem saņemtu naudu tikai pēc pusgada, gadījumā, ja kampaņa būs izrādījusies veiksmīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un rakstnieki jau nu ne tuvu nav vienīgie, kas saņem naudu par paveikto/rezultātu. Nauda par to, ka esi, ir piemērota tiem, kam nonstopā jābūt uz vietas un ātri jāreağē un tad, ja darba devējam tā vieglāk sabalansēt izmaksas ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent)

un kur tu esi manījusi rakstnieku viedokli, ka nevienam nav brīv spriest par to, ko viņi ir uzrakstījuši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tu esi manījis rakstnieku viedokli par plebejiem, patērniekiem un "ja grāmata ir populāra, tas var nozīmēt gan to, ka tā ir laba, gan tieši pretējo"?



Par neiroķirurgu, kas vispār nestreso, ja pacients nomirst - vot gribētu tad arī redzēt tiesas prāvu par nepamatoti draņķīgu grāmatu vai tulkojumu :)

Abet sistēma "reklāmistam maksā pēc rezultāta" kāreiz tiek propagandēta kā dikti kruta, un jau tagad klienti gana ātri reağē uz katru draņķīgu darba elementu. Nu, vismaz es nedabūnu strādāt pēc principa "honeybee sēž savā kabinetā, raksta copy, un reizi 2-3 gados nodod kādu idejiņu", da arī nestresošana nav gluži darba aprakstā iekļauta.

(Reply to this) (Parent)

Taatad tu iesaki rakstnieciibu padariit par valsts apmaksaatu darbu? Lai vinjiem apmaksaa rakstiishanas izdevumus un/vai maksaatu meeneshalgu? Es tad nevareetu rakstiit ar tiiru sirdsapzinju: pirmkaart, sociaalaa kritika buutu divkosiiga, jo dirstu pasha akaa, otrkaart, cilveekiem par graamataam tad jaamaksaa divreiz, nodokljos & graamatniicaas, treshkaart, Justu arii saiknes pazaudeeshanu ar cilveekiem, kuriem rakstu, jo mana dziive absoluuti nebuutu pieliidzinaama vinju.

Taapeec pirms dazhiem meeneshiem paarskaitiiju palielu (400) honoraaru LLC, lai nosegtu peern no valsts sanjemto summu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) nodokļu sistēma vispār ir ļoti sarežģīta un mēs par daudz ko maksājam divreiz
2) es neiesaku rakstniecību padarīt par valsts apmaksātu darbu
3) nez kāpēc valstīs, kuras uztur atbalsta sistēmu literatūrai, tā plaukst un zeļ, bet pie mums, kur viss ir tā, kā tu vēlies, ar tīru sirdsapziņu top pavisam maz labu grāmatu
4) diskusiju iemesls jau nav tikai rakstnieku stipendijas, daudz lielāks ir nepieciešamais finansējums valsts atbalstam lasītājiem - grāmatu iepirkumi bibliotēkās, PVN atlaide grāmatām utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*īsa piezīme: šis vairs nav īsti par mana oriģinālā pukstiena tēmu (ja nu kādam tas vēl ir svarīgi); tb es galīgi nerunāju par to, ka rakstniekiem/literatūrai/utt nevajag naudu dot, es runāju tieši par rakstnieku vēlmi pēc komforta un nodrošinātas, mierīgas bezstresa dzīves - tas nav tas pats, tas nav arī Lielās Globālās Diskusijas pamats, tas ir tikai tas, ko es jau sākumā nosaucu par manu personisko kaitinājiena iemeslu

bet turpiniet, turpiniet

(Reply to this) (Parent)

Piekriitu.

(Reply to this) (Parent)

Hmm, labprat dzirdetu konkretus piemerus par (3). Proti, kuras ir tas valstis, "kuras uztur atbalsta sistēmu literatūrai" un kuras literatura plaukst un zel. Vai tas ir salidzinamas ar Latviju iedzivotaju skaitliskuma zina, valsts budzheta zina? Jeb vai mums uz 1000 iedz. ir mazak labas literaturas piemeru ka viniem/1000 vinejo?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nu tiešām tik ļoti interesē, tad Igaunija. vai Dānija, kas, protams, ir cits stāsts, taču iedzīvotāju skaita ziņā salīdzināma, bet lai nu paliek.. negribat latviešu literatūru - nu nebūs arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vnk shkita loti nekorekti metaties ar pamatojoshiem piemeriem, kas tik visparigi, ka nevar pievilkt pat aiz astes.
Par literaturu kopuma - uzskatu, ka bibliotekas, literaro petniecibu, lasitprasmi utt. ir jaatbalsta, lai veicinatu to pashu lasishanu un literaturas pieejamibu.

Rakstniekus gan nevajadzetu uzturet, manuprat. Liela mera laikam pec idejas - ja tu izvelies profesiju, tev pasham par savu izveli jauznemas atbildiba.

(Reply to this) (Parent)

Bet necepies, dienasgramata, ne es LV dzivoju, ne publisko telpu regulari ietekmeju. Un vispar - ko gan nerakstnieks no rakstniekiem saprot.

(Reply to this) (Parent)

"rakstnieki (..) normālas sabiedrības izdzīvošanai ir nepieciešami" - ja ņem vērā, ka kaut cik nozīmīgu lomu visas sabiedrības, nevis plāna elites slānīša, dzīvē rakstniecība spēlē tikai labi ja gadus 150, vai no citāta drīkst secināt, ka visas cilvēces vēsture ir nenormāla, un par normālu sabiedrību tā tapusi tikai pēdējo 200 gadu laikā? ;)

Starp citu, par aktuālo - kurpnieki ir tikpat nepieciešami, ja pat vēl nepieciešamāki normālā (vai nenormālā) sabiedrībā, taču neesmu manījis, ka kāds kurpnieks piketētu pie Ekonomikas ministrijas, lai viņam valsts nodrošina tos darbam nepieciešamos apstākļus. Aber kad tupeles izjukušas, tas top ļoti aktuāli.
Aizdomas, ka visu profesiju klasifikatorā uzrādīto nodarbju pārstāvji tiesīgi uzskatīt, ka viņu devums makten nepieciešams normālas sabiedrības pastāvēšanai, taču nez kāpēc neviens lielāko daļu uzturēt un nodrošināt ar komfortabliem apstākļiem negrasās, bet gan iesaka strādāt, pelnīt un sevi nodrošināt (šo sāpi pats esmu izjutis it bieži). :(

(Reply to this) (Parent)

ja grib, lai profesija ir apmaksāta, vaig radīt tādu produktu vai pakalpojumu, par kuru ir vērts maksāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir jau specifiskas lietas, par kurām ir grūti samaksāt un neiespējami nemaksāt. piem., teksta tulkojums uz citu valodu, lai pārliecinātu ārzemju izdevējus, ka vajag izdot; bibliotēkas grāmatas; rakstnieku izglītība/konsultācijas/utt (patiesībā dikti vajadzīgi, jo puse no tā, kas definējams kā "draņķīga literatūra", ir vnk laikā nesists autors - bet, no otras puses, produktīvāk strādā tie, kas paši maksā, tā ka figviņzin); kautkādu naudiņu izdevējiem es arī piemestu - tā, lai var atļauties paņemt arī redaktoru un korektoru, ne tikai kaut ko sagrabinātu autoriem; vārdsakot, ir lietas, kuras ir stratēģiski nepieciešamas un grūti atrast finansējumu, to tad arī tā kā valsts varētu stutēt. nu tā, ļoti aptuveni ar rokām mahājoties. bet uz tās ņaukstēšanas fona reizēm šausmīgi grūti kaut ko saprātīgu izbīdīt, nu tipa pasaki tu kautko šitādu, un tev metīsies pa vidu ar "nu jā, un tad vēl vajadzētu vairāk cilvēkus uz Visbiju sūtīt, tur ir tik smuki un vienmēr kaut kas uzrakstās, prom no tiem patērētājiem, citādi nemaz nevar, es jau bez rakstīšanas neko nemāku", āāā.

(Reply to this) (Parent)

ne visai. redz, ja rakstnieks kļūdīsies un ieliks komatu ne tur, kur vajag, vēlāk pārlasot, varēs izlabot. neiroķirurgs, ja kļūdīsies un iegriezīs smadzenēs ne tur, kur vajag un konstatēs šo kļūdu vēlāk izmeklējot pacientu - vairs kļūdu nespēs izlabot.

pēc darbadienas cilvēks ir noguris un tas ietekmē pielaisto kļūdu daudzumu. tajā ziņā - pa dienu strādā darbu, lai pa nakti pastrādātu specialitātē. rakstnieks un ķirurgs tomēr ir nesalīdzināmas kategorijas. salīdzināmas kategorijas tad jau drīzāk būtu - rakstnieks un biologs vai rakstnieks un pataloganatoms.

bet par to paša Tava puksta pamatideju, ka visiem jākuļas pa dzīvi, pilnībā Tev piekrītu. lai gan vienmēr cilvēks cenšas panākt, lai visi būtu vienlīdzīgi, bet daži būtu vienlīdzīgāki...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ēēē, nu jā, apmēram to es gribēju teikt, nu un vēl savā nodabā pašausmināties par to, kādas ir ārstu algas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, to algu atbilstība atbildībai ir tāda ļoti ērmota.

(Reply to this) (Parent)

interesanti tu iedomājies rakstnieka atbildību - pareizi salikt komatus. par to patiesībā atbild korektori un redaktori. bet kam ir lielāka ietekme uz sabiedrības veselību - ķirurgam, kurš var izglābt, bet var arī neizglābt dažus desmitus vai simtus slimu cilvēku, vai rakstniekam, kurš var sajāt smadzenes tūkstošiem un vairākās paaudzēs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

whoa what?

nēnu ja pēc šāda principa pieejam, tad vispār nekādas naudas rakstniekiem nedrīkst dot, kamēr nav definēti precīzi smadzeņnejājošu grāmatu parametri un veikta stingra cenzūra šajā smadzeņjāšanas aspektā.

(bet vispār šito te tu varētu izvērst, nu ar piemēriem, kādi darbi tad būtu tie labie, kas smadzenes nejāj, un kuri ir tie sliktie, kas sajāj)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aww, pilnigi atblazmas no 1984 :)
Lasu un priecajos

(Reply to this) (Parent)

skaidrs speciāli priekš dažiem man būtu vajadzējis komata vietā lietot uzskaitījumu gan par interpunkciju, sintaksi un visu pārējo, ko izlabo pats pirms dod kādam tālāk. kaut nebiju iedomājies, ka redaktors vai korektors saņem manuskriptu, kur teksts ir bez pieturzīmēm un manuskripta beigās ir lapa ar tām un teikumu - marš pa vietām!

un manā tekstā nav rakstīts par ķirurgu, kurš var neizglābt. neizglābšana viņa darbā ir tā, ar ko jārēķinās. es rakstu par tādu, kurš cilvēkam sabojā dzīvi vai nogalina, jo strādā, kad nav šim procesam pietiekami optimālā stāvoklī. manā uztverē tās ir pavisam dažādas lietas.

man neizdodas iedomāties tādu grāmatu, kas spētu sajāt galvu tūkstošiem un vairākās paaudzēs. varbūt varētu kādu piemēriņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, re kur - komentāru augstāk ir piemēriņš: Orvela "1984"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Odnaka, uztaisīt kultūrpolitiku, kurā rakstnieki dabūtu naudu, ja apsolītos nerakstīt tādus tendenciozus mēslus kā 1984 (un citas smadzeņjājošas grāmatas, šitais te tā kā apmēram iezīmē problēmloku), varētu būt diezgan iespējami, vienkārši ne tādā veidā acīmredzot sarunas sāktas. Varbūt nevajadzēja to tik publiski darīt, un drusciņ citu pozīciju ieņemt, varbūt drusciņ citiem cilvēkiem piebraukt, nu, tu jau saproti. Arī demokrātijā šitādus dīlus gluži atklāti nebīda, nu vismaz ne ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu jau to cenzūru bīdi, es tikai minu, ka rakstnieka atbildība ir lielāka par ārsta vai kurpnieka atbildību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga, es tak te visu lōģiski domāju, vai tad ne?
Ja ir pilnīgi normāli, ka ārsts pirms ķeršanās pie operācijas kā minimums sešus gadus studē, n-tos gadus asistē un tad, VARBŪT, ja visu dara pareizi un nav nobeidzis pārāk daudz dzīvotspējīgus pacientus, tiek pielaists pie skalpeļa (manuprāt, diezgan atbalstāma sistēma), bet dakterēšana bez licences tiek stingri sodīta,
tad sanāk, ka vajadzētu vismaz tikpat stingru kontroles sistēmu rakstniekam - kura atbildība tak ir daudz lielāka - un tur nu nepietiek ar "dot naudu vai nedot", tur vajadzētu reālu sodu par rakstniecības praktizēšanu nesankcionētos veidos.

(Reply to this) (Parent)

o_O a kas tajā grāmatā jāj smadzenes? kad lasīju neko tādu tur nepamanīju...

(Reply to this) (Parent)

Ui, šis ir interesants - kam lielāka ietekme/atbildība? Figviņuzina, man šķiet patreiz diezgan līdzīgi, jo:
1) Neiroķirurgam ir mazāk klientu, kā rakstniekiem, bet sekas kļūdas gadījumā letālas.
2) Runas par valsts naudas nepieciešamību lielā mēra ir balstītas uz to, ka rakstniekiem ir ļoti grūti savākt pietiekami daudz lasītāju, lai nosegtu grāmatas izmaksas - attiecīgi iespēja sajāt smadzenes tūkstošiem ir vairāk tā kā vēlamība, nevis īstenība.
3) No neiroķirurga nevar izvairīties, jo operācijas brīdī esi zem narkozes. Savukārt, ja lasot tev rodas sajūta, ka autors tev čakarē smadzenes, var pavisam vienkārši nolikt grāmatu malā un lasīt kaut ko citu.
Tātad, tā kā lasītājs izvairās, autoram ir grūti viņam sačakarēt smadzenes - lai lasītāju izčakarētu, vajag čakarēšanu viltīgi nomaskēt - teiksim, kā bestselleri. Bet, ja rakstnieki varētu uzrakstīt bestsellerus, tad mums šeit nebūtu par ko diskutēt, vai ne?

(Reply to this) (Parent)

starp citu, rakstniekus mēdz arī apsaukāt par dvēseļu ķirurgiem

(Reply to this) (Parent)

Man "patika" Grāvera gaudas, ka bez atlīdzības par datu nesējiem, mūziķiem nebūs par ko bērnus audzināt, un būs jāsēžas taksim pie stūres. Ko viņam gribējās arī novēlēt.

Kaut kā visus šos mūziķis, rakstniekus un citus pegasus negribas saukt par profesijām tāda profesiju klasiskā izpratnē. Drīzāk jau kā reliģiska pārliecība, vai dzīves filozofija. Slava un nauda drīzāk ir tāda blakne gadījumā, ja izrādās, ka tu esi šausmīgi talantīgs. Vai vismaz apstākļu sakritības dēļ, šausmīgi pieprasīts. No šīs pašas sērijas es varētu gausties, ka es nevaru dzīvot no tā vien, ka darinātu senus tērpus, un citiem šādiem dīvaiņiem dauzītu pa galvu, bet to visu daru tērējot savus grūti un sūri pelnītos grašu. Lai gan, atkal jau, ir tādi, kas var.

(Reply to this) (Thread)

Nē nu tā ir profesija (bet es arī senu tērpu darināšanu sauktu par profesiju), un imo ir okei iedot kkādu atbalstu tam visam, ņemot vērā Sabiedrisko Labumu (a ko, man liekas, ka senie tērpi ir kruta un veicina vēstures izpratni), bet gribas tā visa sasaisti ar rezultātu un kvalitāti, nevis vnk "es te daru kko krutu, ko tu nesaproti, un man nepatīk stresot par to, vai kāds manis uzšūto tērpu var valkāt un cik ilgi vīles turēs"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ļoti labi stādos priekšā, teiksim, profesionālās literatūras rakstīšanu kā profesiju.

Mācību grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdijas, uzziņu literatūra, un tamlīdzīgi. Ir noteikts pasūtījums, ir cilvēki, kas sēž un godprātīgi raksta. Viņu rakstītajam ir prasības ne tikai uz satura kvalitatīvu aprakstu/atspoguļojumu, bet arī uz to, cik labi viņi spēj ilustrēt un aprakstīt lietas no saprotamības viedokļa.

Tai pat laikā, es kopš bērnības esmu dzirdējis pa labi un pa kreisi, ka daiļliteratūra ir mākslas paveids, ka tas ir cilvēka personiskās pašizpausmes viens no augstākajiem punktiem. Ko īsti iebīdīt jēdzienā "profesija" kaut kā šķiet drusku dīvaini. It kā jau viss pareizi, bet ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu a kā tad tu to sauktu, tipa "hobijs un seksuālā novirze"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu. Daiļrade varbūt, ja tas kaut kā atšķiras no novirzes.

Profesija, profesionālis, manā uztverē, tas ir, nu, galvenokārt paredzams rezultāts noteiktos termiņos.

Skaidrs, ka kamēr ir rakstnieki, kam maksā, lai viņi deliverē noteikta apjoma noteikta tipa darbu noteiktā termiņā, tā ir profesija. Bet tas tomēr kaut kā padara to līdzīgāku, nez, inženierim vai labākajā gadījumā tam pašam neiroķirurgam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, es domāju, ka LV literatūrā ir pietiekami daudz rakstnieku, kam es varētu samaksāt, lai viņi neraksta ;)

ja nopietni, tu kā iedomājies - tipa ir tāda rakstnieku šķira, kas sniedz būtisku labumu kultūrai, nesniedzot nekādu taustāmu uzrakstītu tekstu, un tie tad būtu tie daiļradošie, kam vajag naudu, bet pārējie (nu, tie, kas kaut ko actually arī uzraksta un vēl noteiktā termiņā) ir inženieri un vispār kautkādi literatūras melnā darba strādnieki?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es domāju par to, cik ļoti, rakstot, ir svarīgi saņemt naudu par uzrakstīto. Kamēr mēs runājam par profesionāliem rakstniekiem sākotnējās KM diskusijas kontekstā, tas izskatās teju vai būtiskais.

Respektīvi, ja kādam rakstniekam pajautā, vai mēs izdosim tavu grāmatu 100K ekšos, bet tu nesaņemsi ne santīma, vai arī mēs tev samaksāsim, nezinu, 100K Ls, grāmatu paņemsim, bet neizdosim — ko tu izvēlētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielākā daļa rakstnieku izvēlas gan vienu, gan otru, miksētās proporcijās (ņemot vērā to, ka "samaksāsim piķi, grāmatas nebūs" pēc būtības ir piedāvājums "strādāsi padsmit stundas dienā dažādos darbos un par to pelnīsi normālu piķi, bet fiziski nebūs laika/spēka novest tekstus līdz publicējamai gatavībai"). Un man šķiet, ka būtu tikai okei, ja biežāk parādītos arī opcija "izdosim grāmatu un iedosim piķi". Mana personiskā ņurkstēšana gluži par kaut ko citu, respektīvi, par to, ka naudu vajag dot par to, ka tu raksti (vai ļoti radoši domā par rakstīšanu, vai nu vārdu sakot tipa esi rakstnieks), nevis par to, ka tu kaut ko arī uzraksti.

(Reply to this) (Parent)

Vai nebija tā, ka profesija ir darbs, ar kura augļiem cilvēks sevi uztur, aber pārējais ir hobiji?

Bet ja cilvēks var pelnīt iztiku (vai pat vairāk) ar savu hobiju, tad var teikt, ka šim makten paveicies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai arī ir talants un darba spējas

(Reply to this) (Parent)