tu runā par rakstīšanu kā hobiju vai seksuālu novirzi, ko cilvēks praktizē tāpēc, ka viņam "tā gribas". protams, profesiju izvēlas katrs pats, taču rakstnieki gluži tāpat kā neiroķirurgi, normālas sabiedrības izdzīvošanai ir nepieciešami. nez kāpēc par neiroķirurgu nevienam neienāk prātā ieteikt dzīvot zem tilta un operēt ar pudeles lauskām, reklāmas kopīraiteram arī neviens neiesaka dzīvot zem tilta un slepus uz savu roku izlīmēt reklāmas devīzes uz māju sienām. runa taču ir par rakstniecību kā profesiju, kurai nepieciešami darba apstākļi un ienākumi. rakstniekiem nav slimnīcu ar valsts iepirktu aparatūru vai biroju ar datoriem. tur ir tā atšķirība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa īstam ne neiroķirurgi, ne rakstnieki nav vajadzīgi normālas sabiedrības izdzīvošanai - izdzīvošanai vajag ūdeni, kartupeļus, nu tādas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

go on

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, sak, paskatīsies kurā brīdī sev bedri izroku:) Nu, izdzīvošana nozīmē, ka populācijas izmērs nesamazinās līdz 0 - tam vajadzīgs pietiekami daudz resursu, lai populācija spētu sevi uzturēt un vairotos. Neiroķirurgi izglābj pārāk maz dzīvību, lai tas nozīmīgi ietekmētu populācijas izmēru (sirds/asinsvadu slimības, vēzis paņem nesalīdzināmi vairāk dzīvību). Rakstnieki, nu, tiem vispār maz sakara ar dzīvības saglabāšanu - varbūt vairošanos stimulē, to varētu papētīt, bet šaubos vai cilvēki nevarētu nopisties arī bez rakstniekiem. Attiecīgi, neiroķirurgi un rakstnieki ir luksusa prece - tie raksturo nācijas bagātību, dzīveslīmeni, ne izdzīvošanas spēju (mēs varam atļauties nopirkt neiroķirurgu, mēs varam atļauties izmest naudu par rakstnieku sagādātajām izklaidēm). (Savukārt, ja domāji izdzīvošanu nevis kā cilvēku izdzīvošanu, bet kā - kultūras unikalitātes saglabāšanu, tad neiroķirurgi tu ņe pri čom, bet rakstnieki nes tikai nelielu kultūras daļu.)

(Reply to this) (Parent)

nerunāju vis, es runāju tieši par pretenziju uz nestresainu dzīvi. tb "saņemu naudu, jo esmu rakstnieks, bet par rezultātu un kvalitāti tev nebūs spriest, kur nu vēl likt man par to satraukties" modeli, kas reizēm rēgojas fonā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc neiroķirurgam nenovelk no algas, ja pacients operācijas laikā nomirst? un tu gribētu rakstīt reklāmas tekstus, par kuriem saņemtu naudu tikai pēc pusgada, gadījumā, ja kampaņa būs izrādījusies veiksmīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un rakstnieki jau nu ne tuvu nav vienīgie, kas saņem naudu par paveikto/rezultātu. Nauda par to, ka esi, ir piemērota tiem, kam nonstopā jābūt uz vietas un ātri jāreağē un tad, ja darba devējam tā vieglāk sabalansēt izmaksas ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent)

un kur tu esi manījusi rakstnieku viedokli, ka nevienam nav brīv spriest par to, ko viņi ir uzrakstījuši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tu esi manījis rakstnieku viedokli par plebejiem, patērniekiem un "ja grāmata ir populāra, tas var nozīmēt gan to, ka tā ir laba, gan tieši pretējo"?



Par neiroķirurgu, kas vispār nestreso, ja pacients nomirst - vot gribētu tad arī redzēt tiesas prāvu par nepamatoti draņķīgu grāmatu vai tulkojumu :)

Abet sistēma "reklāmistam maksā pēc rezultāta" kāreiz tiek propagandēta kā dikti kruta, un jau tagad klienti gana ātri reağē uz katru draņķīgu darba elementu. Nu, vismaz es nedabūnu strādāt pēc principa "honeybee sēž savā kabinetā, raksta copy, un reizi 2-3 gados nodod kādu idejiņu", da arī nestresošana nav gluži darba aprakstā iekļauta.

(Reply to this) (Parent)

Taatad tu iesaki rakstnieciibu padariit par valsts apmaksaatu darbu? Lai vinjiem apmaksaa rakstiishanas izdevumus un/vai maksaatu meeneshalgu? Es tad nevareetu rakstiit ar tiiru sirdsapzinju: pirmkaart, sociaalaa kritika buutu divkosiiga, jo dirstu pasha akaa, otrkaart, cilveekiem par graamataam tad jaamaksaa divreiz, nodokljos & graamatniicaas, treshkaart, Justu arii saiknes pazaudeeshanu ar cilveekiem, kuriem rakstu, jo mana dziive absoluuti nebuutu pieliidzinaama vinju.

Taapeec pirms dazhiem meeneshiem paarskaitiiju palielu (400) honoraaru LLC, lai nosegtu peern no valsts sanjemto summu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) nodokļu sistēma vispār ir ļoti sarežģīta un mēs par daudz ko maksājam divreiz
2) es neiesaku rakstniecību padarīt par valsts apmaksātu darbu
3) nez kāpēc valstīs, kuras uztur atbalsta sistēmu literatūrai, tā plaukst un zeļ, bet pie mums, kur viss ir tā, kā tu vēlies, ar tīru sirdsapziņu top pavisam maz labu grāmatu
4) diskusiju iemesls jau nav tikai rakstnieku stipendijas, daudz lielāks ir nepieciešamais finansējums valsts atbalstam lasītājiem - grāmatu iepirkumi bibliotēkās, PVN atlaide grāmatām utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*īsa piezīme: šis vairs nav īsti par mana oriģinālā pukstiena tēmu (ja nu kādam tas vēl ir svarīgi); tb es galīgi nerunāju par to, ka rakstniekiem/literatūrai/utt nevajag naudu dot, es runāju tieši par rakstnieku vēlmi pēc komforta un nodrošinātas, mierīgas bezstresa dzīves - tas nav tas pats, tas nav arī Lielās Globālās Diskusijas pamats, tas ir tikai tas, ko es jau sākumā nosaucu par manu personisko kaitinājiena iemeslu

bet turpiniet, turpiniet

(Reply to this) (Parent)

Piekriitu.

(Reply to this) (Parent)

Hmm, labprat dzirdetu konkretus piemerus par (3). Proti, kuras ir tas valstis, "kuras uztur atbalsta sistēmu literatūrai" un kuras literatura plaukst un zel. Vai tas ir salidzinamas ar Latviju iedzivotaju skaitliskuma zina, valsts budzheta zina? Jeb vai mums uz 1000 iedz. ir mazak labas literaturas piemeru ka viniem/1000 vinejo?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nu tiešām tik ļoti interesē, tad Igaunija. vai Dānija, kas, protams, ir cits stāsts, taču iedzīvotāju skaita ziņā salīdzināma, bet lai nu paliek.. negribat latviešu literatūru - nu nebūs arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vnk shkita loti nekorekti metaties ar pamatojoshiem piemeriem, kas tik visparigi, ka nevar pievilkt pat aiz astes.
Par literaturu kopuma - uzskatu, ka bibliotekas, literaro petniecibu, lasitprasmi utt. ir jaatbalsta, lai veicinatu to pashu lasishanu un literaturas pieejamibu.

Rakstniekus gan nevajadzetu uzturet, manuprat. Liela mera laikam pec idejas - ja tu izvelies profesiju, tev pasham par savu izveli jauznemas atbildiba.

(Reply to this) (Parent)

Bet necepies, dienasgramata, ne es LV dzivoju, ne publisko telpu regulari ietekmeju. Un vispar - ko gan nerakstnieks no rakstniekiem saprot.

(Reply to this) (Parent)

"rakstnieki (..) normālas sabiedrības izdzīvošanai ir nepieciešami" - ja ņem vērā, ka kaut cik nozīmīgu lomu visas sabiedrības, nevis plāna elites slānīša, dzīvē rakstniecība spēlē tikai labi ja gadus 150, vai no citāta drīkst secināt, ka visas cilvēces vēsture ir nenormāla, un par normālu sabiedrību tā tapusi tikai pēdējo 200 gadu laikā? ;)

Starp citu, par aktuālo - kurpnieki ir tikpat nepieciešami, ja pat vēl nepieciešamāki normālā (vai nenormālā) sabiedrībā, taču neesmu manījis, ka kāds kurpnieks piketētu pie Ekonomikas ministrijas, lai viņam valsts nodrošina tos darbam nepieciešamos apstākļus. Aber kad tupeles izjukušas, tas top ļoti aktuāli.
Aizdomas, ka visu profesiju klasifikatorā uzrādīto nodarbju pārstāvji tiesīgi uzskatīt, ka viņu devums makten nepieciešams normālas sabiedrības pastāvēšanai, taču nez kāpēc neviens lielāko daļu uzturēt un nodrošināt ar komfortabliem apstākļiem negrasās, bet gan iesaka strādāt, pelnīt un sevi nodrošināt (šo sāpi pats esmu izjutis it bieži). :(

(Reply to this) (Parent)

ja grib, lai profesija ir apmaksāta, vaig radīt tādu produktu vai pakalpojumu, par kuru ir vērts maksāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir jau specifiskas lietas, par kurām ir grūti samaksāt un neiespējami nemaksāt. piem., teksta tulkojums uz citu valodu, lai pārliecinātu ārzemju izdevējus, ka vajag izdot; bibliotēkas grāmatas; rakstnieku izglītība/konsultācijas/utt (patiesībā dikti vajadzīgi, jo puse no tā, kas definējams kā "draņķīga literatūra", ir vnk laikā nesists autors - bet, no otras puses, produktīvāk strādā tie, kas paši maksā, tā ka figviņzin); kautkādu naudiņu izdevējiem es arī piemestu - tā, lai var atļauties paņemt arī redaktoru un korektoru, ne tikai kaut ko sagrabinātu autoriem; vārdsakot, ir lietas, kuras ir stratēģiski nepieciešamas un grūti atrast finansējumu, to tad arī tā kā valsts varētu stutēt. nu tā, ļoti aptuveni ar rokām mahājoties. bet uz tās ņaukstēšanas fona reizēm šausmīgi grūti kaut ko saprātīgu izbīdīt, nu tipa pasaki tu kautko šitādu, un tev metīsies pa vidu ar "nu jā, un tad vēl vajadzētu vairāk cilvēkus uz Visbiju sūtīt, tur ir tik smuki un vienmēr kaut kas uzrakstās, prom no tiem patērētājiem, citādi nemaz nevar, es jau bez rakstīšanas neko nemāku", āāā.

(Reply to this) (Parent)