nerunāju vis, es runāju tieši par pretenziju uz nestresainu dzīvi. tb "saņemu naudu, jo esmu rakstnieks, bet par rezultātu un kvalitāti tev nebūs spriest, kur nu vēl likt man par to satraukties" modeli, kas reizēm rēgojas fonā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc neiroķirurgam nenovelk no algas, ja pacients operācijas laikā nomirst? un tu gribētu rakstīt reklāmas tekstus, par kuriem saņemtu naudu tikai pēc pusgada, gadījumā, ja kampaņa būs izrādījusies veiksmīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un rakstnieki jau nu ne tuvu nav vienīgie, kas saņem naudu par paveikto/rezultātu. Nauda par to, ka esi, ir piemērota tiem, kam nonstopā jābūt uz vietas un ātri jāreağē un tad, ja darba devējam tā vieglāk sabalansēt izmaksas ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent)

un kur tu esi manījusi rakstnieku viedokli, ka nevienam nav brīv spriest par to, ko viņi ir uzrakstījuši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tu esi manījis rakstnieku viedokli par plebejiem, patērniekiem un "ja grāmata ir populāra, tas var nozīmēt gan to, ka tā ir laba, gan tieši pretējo"?



Par neiroķirurgu, kas vispār nestreso, ja pacients nomirst - vot gribētu tad arī redzēt tiesas prāvu par nepamatoti draņķīgu grāmatu vai tulkojumu :)

Abet sistēma "reklāmistam maksā pēc rezultāta" kāreiz tiek propagandēta kā dikti kruta, un jau tagad klienti gana ātri reağē uz katru draņķīgu darba elementu. Nu, vismaz es nedabūnu strādāt pēc principa "honeybee sēž savā kabinetā, raksta copy, un reizi 2-3 gados nodod kādu idejiņu", da arī nestresošana nav gluži darba aprakstā iekļauta.

(Reply to this) (Parent)