Es ļoti labi stādos priekšā, teiksim, profesionālās literatūras rakstīšanu kā profesiju.

Mācību grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdijas, uzziņu literatūra, un tamlīdzīgi. Ir noteikts pasūtījums, ir cilvēki, kas sēž un godprātīgi raksta. Viņu rakstītajam ir prasības ne tikai uz satura kvalitatīvu aprakstu/atspoguļojumu, bet arī uz to, cik labi viņi spēj ilustrēt un aprakstīt lietas no saprotamības viedokļa.

Tai pat laikā, es kopš bērnības esmu dzirdējis pa labi un pa kreisi, ka daiļliteratūra ir mākslas paveids, ka tas ir cilvēka personiskās pašizpausmes viens no augstākajiem punktiem. Ko īsti iebīdīt jēdzienā "profesija" kaut kā šķiet drusku dīvaini. It kā jau viss pareizi, bet ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu a kā tad tu to sauktu, tipa "hobijs un seksuālā novirze"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu. Daiļrade varbūt, ja tas kaut kā atšķiras no novirzes.

Profesija, profesionālis, manā uztverē, tas ir, nu, galvenokārt paredzams rezultāts noteiktos termiņos.

Skaidrs, ka kamēr ir rakstnieki, kam maksā, lai viņi deliverē noteikta apjoma noteikta tipa darbu noteiktā termiņā, tā ir profesija. Bet tas tomēr kaut kā padara to līdzīgāku, nez, inženierim vai labākajā gadījumā tam pašam neiroķirurgam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, es domāju, ka LV literatūrā ir pietiekami daudz rakstnieku, kam es varētu samaksāt, lai viņi neraksta ;)

ja nopietni, tu kā iedomājies - tipa ir tāda rakstnieku šķira, kas sniedz būtisku labumu kultūrai, nesniedzot nekādu taustāmu uzrakstītu tekstu, un tie tad būtu tie daiļradošie, kam vajag naudu, bet pārējie (nu, tie, kas kaut ko actually arī uzraksta un vēl noteiktā termiņā) ir inženieri un vispār kautkādi literatūras melnā darba strādnieki?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es domāju par to, cik ļoti, rakstot, ir svarīgi saņemt naudu par uzrakstīto. Kamēr mēs runājam par profesionāliem rakstniekiem sākotnējās KM diskusijas kontekstā, tas izskatās teju vai būtiskais.

Respektīvi, ja kādam rakstniekam pajautā, vai mēs izdosim tavu grāmatu 100K ekšos, bet tu nesaņemsi ne santīma, vai arī mēs tev samaksāsim, nezinu, 100K Ls, grāmatu paņemsim, bet neizdosim — ko tu izvēlētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielākā daļa rakstnieku izvēlas gan vienu, gan otru, miksētās proporcijās (ņemot vērā to, ka "samaksāsim piķi, grāmatas nebūs" pēc būtības ir piedāvājums "strādāsi padsmit stundas dienā dažādos darbos un par to pelnīsi normālu piķi, bet fiziski nebūs laika/spēka novest tekstus līdz publicējamai gatavībai"). Un man šķiet, ka būtu tikai okei, ja biežāk parādītos arī opcija "izdosim grāmatu un iedosim piķi". Mana personiskā ņurkstēšana gluži par kaut ko citu, respektīvi, par to, ka naudu vajag dot par to, ka tu raksti (vai ļoti radoši domā par rakstīšanu, vai nu vārdu sakot tipa esi rakstnieks), nevis par to, ka tu kaut ko arī uzraksti.

(Reply to this) (Parent)

Vai nebija tā, ka profesija ir darbs, ar kura augļiem cilvēks sevi uztur, aber pārējais ir hobiji?

Bet ja cilvēks var pelnīt iztiku (vai pat vairāk) ar savu hobiju, tad var teikt, ka šim makten paveicies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai arī ir talants un darba spējas

(Reply to this) (Parent)