Ui, šis ir interesants - kam lielāka ietekme/atbildība? Figviņuzina, man šķiet patreiz diezgan līdzīgi, jo:
1) Neiroķirurgam ir mazāk klientu, kā rakstniekiem, bet sekas kļūdas gadījumā letālas.
2) Runas par valsts naudas nepieciešamību lielā mēra ir balstītas uz to, ka rakstniekiem ir ļoti grūti savākt pietiekami daudz lasītāju, lai nosegtu grāmatas izmaksas - attiecīgi iespēja sajāt smadzenes tūkstošiem ir vairāk tā kā vēlamība, nevis īstenība.
3) No neiroķirurga nevar izvairīties, jo operācijas brīdī esi zem narkozes. Savukārt, ja lasot tev rodas sajūta, ka autors tev čakarē smadzenes, var pavisam vienkārši nolikt grāmatu malā un lasīt kaut ko citu.
Tātad, tā kā lasītājs izvairās, autoram ir grūti viņam sačakarēt smadzenes - lai lasītāju izčakarētu, vajag čakarēšanu viltīgi nomaskēt - teiksim, kā bestselleri. Bet, ja rakstnieki varētu uzrakstīt bestsellerus, tad mums šeit nebūtu par ko diskutēt, vai ne?

(Reply to this) (Parent)