interesanti tu iedomājies rakstnieka atbildību - pareizi salikt komatus. par to patiesībā atbild korektori un redaktori. bet kam ir lielāka ietekme uz sabiedrības veselību - ķirurgam, kurš var izglābt, bet var arī neizglābt dažus desmitus vai simtus slimu cilvēku, vai rakstniekam, kurš var sajāt smadzenes tūkstošiem un vairākās paaudzēs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

whoa what?

nēnu ja pēc šāda principa pieejam, tad vispār nekādas naudas rakstniekiem nedrīkst dot, kamēr nav definēti precīzi smadzeņnejājošu grāmatu parametri un veikta stingra cenzūra šajā smadzeņjāšanas aspektā.

(bet vispār šito te tu varētu izvērst, nu ar piemēriem, kādi darbi tad būtu tie labie, kas smadzenes nejāj, un kuri ir tie sliktie, kas sajāj)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aww, pilnigi atblazmas no 1984 :)
Lasu un priecajos

(Reply to this) (Parent)

skaidrs speciāli priekš dažiem man būtu vajadzējis komata vietā lietot uzskaitījumu gan par interpunkciju, sintaksi un visu pārējo, ko izlabo pats pirms dod kādam tālāk. kaut nebiju iedomājies, ka redaktors vai korektors saņem manuskriptu, kur teksts ir bez pieturzīmēm un manuskripta beigās ir lapa ar tām un teikumu - marš pa vietām!

un manā tekstā nav rakstīts par ķirurgu, kurš var neizglābt. neizglābšana viņa darbā ir tā, ar ko jārēķinās. es rakstu par tādu, kurš cilvēkam sabojā dzīvi vai nogalina, jo strādā, kad nav šim procesam pietiekami optimālā stāvoklī. manā uztverē tās ir pavisam dažādas lietas.

man neizdodas iedomāties tādu grāmatu, kas spētu sajāt galvu tūkstošiem un vairākās paaudzēs. varbūt varētu kādu piemēriņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, re kur - komentāru augstāk ir piemēriņš: Orvela "1984"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Odnaka, uztaisīt kultūrpolitiku, kurā rakstnieki dabūtu naudu, ja apsolītos nerakstīt tādus tendenciozus mēslus kā 1984 (un citas smadzeņjājošas grāmatas, šitais te tā kā apmēram iezīmē problēmloku), varētu būt diezgan iespējami, vienkārši ne tādā veidā acīmredzot sarunas sāktas. Varbūt nevajadzēja to tik publiski darīt, un drusciņ citu pozīciju ieņemt, varbūt drusciņ citiem cilvēkiem piebraukt, nu, tu jau saproti. Arī demokrātijā šitādus dīlus gluži atklāti nebīda, nu vismaz ne ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu jau to cenzūru bīdi, es tikai minu, ka rakstnieka atbildība ir lielāka par ārsta vai kurpnieka atbildību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga, es tak te visu lōģiski domāju, vai tad ne?
Ja ir pilnīgi normāli, ka ārsts pirms ķeršanās pie operācijas kā minimums sešus gadus studē, n-tos gadus asistē un tad, VARBŪT, ja visu dara pareizi un nav nobeidzis pārāk daudz dzīvotspējīgus pacientus, tiek pielaists pie skalpeļa (manuprāt, diezgan atbalstāma sistēma), bet dakterēšana bez licences tiek stingri sodīta,
tad sanāk, ka vajadzētu vismaz tikpat stingru kontroles sistēmu rakstniekam - kura atbildība tak ir daudz lielāka - un tur nu nepietiek ar "dot naudu vai nedot", tur vajadzētu reālu sodu par rakstniecības praktizēšanu nesankcionētos veidos.

(Reply to this) (Parent)

o_O a kas tajā grāmatā jāj smadzenes? kad lasīju neko tādu tur nepamanīju...

(Reply to this) (Parent)

Ui, šis ir interesants - kam lielāka ietekme/atbildība? Figviņuzina, man šķiet patreiz diezgan līdzīgi, jo:
1) Neiroķirurgam ir mazāk klientu, kā rakstniekiem, bet sekas kļūdas gadījumā letālas.
2) Runas par valsts naudas nepieciešamību lielā mēra ir balstītas uz to, ka rakstniekiem ir ļoti grūti savākt pietiekami daudz lasītāju, lai nosegtu grāmatas izmaksas - attiecīgi iespēja sajāt smadzenes tūkstošiem ir vairāk tā kā vēlamība, nevis īstenība.
3) No neiroķirurga nevar izvairīties, jo operācijas brīdī esi zem narkozes. Savukārt, ja lasot tev rodas sajūta, ka autors tev čakarē smadzenes, var pavisam vienkārši nolikt grāmatu malā un lasīt kaut ko citu.
Tātad, tā kā lasītājs izvairās, autoram ir grūti viņam sačakarēt smadzenes - lai lasītāju izčakarētu, vajag čakarēšanu viltīgi nomaskēt - teiksim, kā bestselleri. Bet, ja rakstnieki varētu uzrakstīt bestsellerus, tad mums šeit nebūtu par ko diskutēt, vai ne?

(Reply to this) (Parent)