nevaru nepiekrist

(Reply to this)

Bļe, kādas minoritātes? seksuālās, nacionālās? kur viņas ir? es esmu smēķējošā minoritāte... pīpēšu kur gribēšu, un ja mani nerespektēs, iešu gājienā... tikai ar kaku maisiem gan nemetiet, jo tas pašus metējus padara zemiskus...

(Reply to this) (Thread)

Kush, es par identitaati, nevis minoritaati :DDD

Bet vispaar nav slikti, nav slikti, ja muusdienaas vaardus "identitaate" un "minoritaate" jau uztver kaa sinoniimus ;)

P.S. A par smeekjeeshanu veel vareetu pastriideeties, ja tu atljautos ievelties beernu rotalju laukumaa un papuustu duumus siichu virzienaa, vareetu arii norauties. Un nesaki, ka neviens taa nedara, veel pirms dazhaam dienaam redzeeju papuciishus, kas ar cigareti mutee beernus uz rokaam neesaaja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aaa, zini, es esmu no tiem, kas ejot pa ielu ar cigareti, automātiski parauj to smēķi malā, lai tikai viņš nenonāktu tuvumā pretīmnākošam bērnam... un es nejūtos apdalīts, drīzāk lepojos ar to, ka esmu cilvēcīgs...

p.s. a vot tie geji ar varēj būt cilvēcīgi, un nelikt manīt par savu eksistenci... vinjiem pietruukst cilveeciibas un labestiibas reizeem...

(Reply to this) (Parent)

nacionālā identitāte, pirmkārt, jau nav nekas objektīvs. nacionalitāte - jā, - ja pieņem, ka tas, kas rakstīts pasē, patiešām pierāda, ka tu esi vismaz par 51% latvietis. bet identitāte? nacionālā identitāte nav nekas no dabas dots, tā ir jāiegūst. to var iegūt. var neiegūt. iegūtu to var arī pazaudēt. vai no tās atteikties.
ja mana dzimtā valoda ir latviešu, ja esmu dzimusi latvijā un visu mūžu te dzīvojusi, tas nenozīmē, ka man jāsamierinās - tādi nu esam. nē, netaisos "identificēties" un lietot daudzskaitļa 1. personu: mēs, lavieši.
un vispār, man nav patīkami to teikt un vēl samērā nesen es pat sev baidītos atzīties: es domāju, ka latviešu tauta, kāda tā ir tagad, te, Latvijā, nomācošā vairākumā ir tumsonīga, skaudīga, nežēlīga, melīga... u.t.t. labākais, kas ar to varētu notikt, būtu pamatīga sajaukšanās ar citām tautām.
un tas nav nekāds tur bēdīgi slavenais "latvieša mazvērtības komplekss".
un vēl - man nav nekādu patriotisku vērtību. jau diezgan sen. uz valsti es skatos racionāli, nevis emocionāli (ak, Latvija, māmiņ!) - vai tā nodrošina saviem pilsoņiem (un nepilsoņiem) cilvēcīgu dzīvi un iespējas - vai arī nē.
un kas ir zeme bez valsts? pļavas un meži? nu, par tiem es nesūdzos.

(Reply to this) (Thread)

nu racionāla, nevis emocionāla skatīšanās uz valsti nekādā gadījumā neizslēdz patriotismu, kaut gan, protams, var dot tam spēcīgu triecienu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, neizslēdz. un sūdīga valsts noteiktos apstākļos var patriotismu pat kāpināt. man vienkārši vairs nav nekādu ilūziju par "gaišo, strādīgo latviešu tautu, kas glabā unikālu kultūras un ētikas mantojumu", bla, bla, bla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, nu es nezinu, padomija, 700 verdzības gadi, kas tik vēl ne. bet rezultāts "uz sejas":)
nav laika man te vairāk runāties, rītu agri jāceļas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ups, izlaboju komentu, cerēju, ka vēl nebūsi atbildējusi :)

(Reply to this) (Parent)

protams. tomēr tas galvenokārt ir padomju nopelns. šodien sēdēju uz soliņa un runājos ar diviem latviešu večiem-dzērājiem. runājos gan es ar vienu, jo otrs bija tik tālu aizdzēries, ka tad, kad mēģināja piecelties, nokrita uz muguras pāri solam un sadauzīja galvu pret asfaltu, bet tā ir novirze no tēmas. es šīs sarunas laikā ievēroju interesantu lietu, ko agrāk nebiju piefiksējis. proti, latvijā taču ir ļoti daudz šādu veču-dzērāju, bet nevienam no viņiem taču nav, piemēram, septiņdesmit vai astoņdesmit gadi, viņi visi ir piecdesmit un sešdesmitgadīgi, proti, dzimuši un auguši psrs.

ar to es nevēlos vainu novelt kādam citam, uzskatu, ka tauta pirmkārt pati ir atbildīga par savu likteni, ciešanām un mentalitāti, tomēr gribu tikai teikt, ka reiz latvieši tiešām bija nosacīti gaiša un strādīga tauta, un ja jau tas tā bija, tad to radot konkrētus apstākļus varētu arī atgūt, nevis pasludināt asimilācijas nāves spriedumu, jo tieši šīs garīgifiziskās asimilācijas dēļ jau esam kļuvuši par to, kas esam.

(Reply to this) (Parent)

Ja tu apgalvo, ka latvieshu TAUTA (nevis atsevishkji indiviidi) ir taada un taada, tad peec kaa tad tu nosaki vinju nacionaalo identitaati, ja ne peec valodas, dziivesvietas un iespeejamaa ieraksta pasee? Un, ja taa, tad kas tev dod tiesiibas no "vinjiem" norobezhoties? Tas, ka tu juuties labaaka? Vinji arii juutas labaaki. Un, starp citu, tieshi taapeec arii apmeetaa citus ar suudiem, ka juutas labaaki. Neredzu buutisku atshkjiriibu, godiigi sakot - ja nu vieniigi tajaa, vai shii apmeetaashana notiek fiziski vai "intelektuaali" un tajaa, kaada veida argumenti tiek izmantoti - vai "demokraatija - labi, praids - labi" vai "samaitaatiiba - slikti, praids - slikti", abi, manupraat, vienliidz sekli un vienpusiigi.

Seksuaalaa identitaate, starp citu, arii nav nekas "objektiivs". Tie, kas dodas praidaa, ir to defineejushi. Vesela kaudze cilveeku to nav defineejushi. Man shkjiet, ka visas taas shljuras jeega (ja pienjem, ka tai shjurai ir pozitiiva jeega) ir mudinaajums uz sevis defineeshanu. Aciimredzot probleemas ir ne tikai ar seksualitaates defineeshanu. ;)
Ja tu neesi latviete, tad KAS TAD TU ESI? Ja tu neidentificeejies ar latvieshiem, tad kaadas, luudzu, tev tiesiibas "kauneeties" par vinjiem? (Tu kaunies, piemeeram, par amerikaanju cuuciibaam vai par to, ka afrikaanji beernus meerdee badaa?) Ja identificeejies, tad kaadas tev tiesiibas kauneeties par "vinjiem", nevis par "mums"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no kā gribu, no tā norobežojos. jā, norobežojos no stulbuma un vardarbības. un kaunos par to, kas jāpārdzīvo maniem draugiem.
tu te drusku dzen demagoģiju, man liekas, bet man nav vairs laika par to parunāt, atvaino.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, iespeejams, ka es esmu netaisna. Un demagogjiju no dranjkjiigas argumentaacijas ir gruuti atshkjirt, taapat kaa stingru viedokli no uzpuustas pozas ;) Bet man tieshaam shkjiet, ka ir diezgan liekuliigi reizi gadaa post factum pavaideet par to, kaadi latvieshi slikti un nejauki, un kaa mees, gudrie un labie, norobezhojamies no stulbuma un vardarbiibas... Ja pienjem, ka gudro un labo (un es uzskatu tevi par gudru un labu) misija ir ieraadiit tiem stulbajiem kretiiniem kaadu labaaku celju.

I mean, es arii vareetu pachiiksteet par to, kaadi latvieshi kretiini. Bet, taa kaa es neesmu izdariijusi pat ne kripatinju Reaala Darba, lai vinji papuuleetos pienjemt homoseksualitaati vai chigaanus, vai jelko citu, tad iekozhu meelee un nechiikstu (nu, ja atskaita to, ka mans beerns pagaidaam ir ljoti tolerants pret visu, iznjemot citus beernus, kas traucee vinjam shljuukt pa kalninju; ar to es lepojos). Un, ja es buutu kaut ko izdariijusi, tad vareetu chiiksteet tikai par to, ka aciimredzot neesmu izdariijusi gana daudz vai gana labi, vai neesmu sapratusi kaut ko ljoti buutisku par to visu.

(Un nesaki, ka puulja domaashanu nav iespeejams mainiit. Ja vinjiem var iestaastiit to, ka jaaizveelas konkreeta brenda paketes un jaapiipee konkreetaa brenda cigaretes, tad kaapeec gan nevareetu iestaastiit, ka praids ir labi un mest ar olaam gejiem ir slikti?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nav misijas. misija ir repšei. es gan baidos, ka konkrētajā jautājumā viņa drīzāk būtu olu metēju pusē.
un - ko nozīmē iestāstīt? ja tā ņem - es jau stāstu, kaut vai te, cibā. pagājšgad slejā. grāmatas viena stāsta varone ir lezbiete - neviens it kā neko neiebilda, nesašuta.
un, ja es saku, ka man ir kauns - arī tā ir sava veida "istāstīšana".
un, pats galvenais - te nav runa tikai par homo, bet par pūli un citādo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaa, iespeejams, taapeec es sashutu par to kauneeshanos, jo taa ir klaja "iestaastiishana", tbsh brutaala manipulaacija ar citu praatiem. ne pati kauneeshanaas, bet konsekventa runaashana par to katrreiz, kad kaut kas nenotiek taa, kaa tev shkjiet labi un pareizi.

un, starp citu, man patiik cilveeki ar misijas apzinju, lai cik aprobezhoti vinji arii neshkjistu. vislaik dikti gribu atrast kaadu labu paraugu - cilveeku ar misijas apzinju un sludinaataaja dotiibaam -, kura uzskatiem es vareetu piekrist, bet diemzheel visi, ar kuriem es vareetu vienoties kopeejaa frontee, vai nu chiikst, vai njirgaajas, vai klusee. mana probleema, protams, laikam vispaar nav godiigi par to pukoties.

p.s. nee, muldu, pazinu es taadu cilveeku. bet nu jau par veelu.

(Reply to this) (Parent)

Tu esi lasijusi Kardu? Xenocide, ja nekljudos...

(Reply to this) (Thread)

Ne-e. Kaut ko lasīt sūkā, tu pēc tam nevari normāli parunāt, neiedomājoties, ka tas ir plaģiāts ;)

/joks; es vienkārši esmu intelektuāli mazattīstīta/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par plaģiātu - oi, nu protams, ka īsti unikālu ideju nav. Bet šoreiz tas nebija 'tas izklausās tieši pēc tā, ko tu teici', bet gan 'tas labi papildina to, ko teici, un risina to domu tālāk'.


Komentārs, kaut arī visai gara brauciena laikā, tomēr bija no telefona. Tāpēc tik pārliecīgi lakonisks.

(Reply to this) (Parent)

Man patīk, ko par nacionāo identitāti D.Beitnere un arī V.Rudzītis raksta.
Un vēl, man tā liekas, aizspriedumiem apakšā gan audzināšana, gan kāds personīgi piedzīvots notikums ir, kaut kāds viens, kas spēcīgi uzrunājis, satricinājis un radījis rezultātu. Jo pēc audzināšanas analoģijas man vajadzētu briesmīgi ienīst krievus, ebrejus un vēl dažus labus. Bet nekā, pat asinsspiediens nepaaugstinās nemaz. Bet par to personīgi pārdzīvoto, lūk, tur sevi grožos jātur, lai nevispārinātu (bet tas gan nav saistīts ar šobrīd plaši skanošo jautājumu).

(Reply to this) (Thread)

Neesmu lasiijusi ne vienu, ne otru.

Bet aizspriedumi ir vienkaarshaakais veids, kaa tikt galaa ar dziives situaacijaam, ja cilveekam kaadu iemeslu peec nav veelmes un/vai vajadziibas pielaagoties atshkjiriigajam. Protams, pasha izstraadaati & pamatoti aizspriedumi ir krutaaki par audzinaashanas radiitajiem, un nevajag tur nekaadu "speeciigu uzrunaashanu", pietiek man, piemeeram, paaris gadus paiedziljinaaties intelektuaalju spriedeleejumos un pashai piedaliities diskursaa, lai aizspriedums buutu gatavs. Man vispaar shkjiet, ka noziimiigaakaas lietas (ne tikai pasaules gals) notiek not with a bang but a whimper.

Bet tas jau ir cits staasts.

(Reply to this) (Parent)

Seksuālā identitāte ir pa lielai daļai fizioloģiska padarīšana (iedzimta) & šaubos, vai to ir iespējams izmainīt. Tāpēc ar to jāsadzīvo.
Nacionālā identitāte savukārt ir tīri psiholoģiska (iegūta) padarīšana... Tāpēc nav nepieciešams to pieņemt un ar to samierināties.

(Reply to this) (Thread)

Nu, nezinu gan. Es tomēr varu izstiepties, bet nevaru "iegūt" krievu temperamentu un attieksmi pret dzīvi, vai amerikāņu atviezto smaidu. Es domāju, ka tas ir visnotaļ ģenētiski + audzināšanas noteikts pasākums, vnk par to nav tik daudz runāts & tas nav tik ļoti apzināts.

Un, ja padomā, cik daudz tomēr ir latento homoseksuāļu; t.i., cilvēku, kas būtībā ir homoseksuāli, bet neapzinās/nevēlas apzināties to un dzīvo +/- tradicionālā laulībā ar pārīti bērnu... Tas nav tik vienkārši. Jo seksualitāte jau arī nav tīri fizioloģiska padarīšana (ja tā būtu, tad jebkuram stāvētu uz jebkuru pareizā dzimuma pārstāvi, parasti jau tomēr kādā vienā noteiktā psiholoģiskās/emocionālās dzīves posmā stāv tikai uz dažiem. vai vienu. vai nevienu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan liekas, ka jēdziens "mentalitāte", ja to saista ar nacionālo piederību, ir tīra fikcija. Es nezinu, vai es pēc rakstura drīzāk atbilstu priekšstatiem par latvieti, krievieti, čigānieti, itālieti vai ebrejieti. Es vienlīdz labi spēju iedomāties sevi dzīvojam Francijā, Lielbritānijā, Spānijā vai Izraēlā - starp citu,`no šābrīža pieredzes šķiet, ka Francija vai Itālija pie gana labām valodas zināšanām būtu optimālais variants. Man nepatīk Latvijas klimats, zemes toņi apģērbos, gleznās un interjeros, Raimonda Paula mūzika, Latgales keramika un siers ar ķimenēm, sklandarauši pat riebjas. Man patīk vairums Rīgas ainavu, filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", daži Imanta Kalniņa skaņdarbi, Tērvetes alus, Imanta Ziedoņa dzejoļi un dažas jūgendstila mājas... Sasodīts, man ir latviska gaume, vai nē? Pasē man ir rakstīts latviete, abiem maniem vecākiem arī bija, es nekautrējos par šo faktu un neredzu vajadzību ko mainīt. Tajā pašā laikā man nav ne jausmas, par ko te varētu lepoties.
Savukārt, par to, ka seksuālu uzbudinājumu man izraisa galvenokārt vīrieša ķermenis, balss un smarža, man vairs īpašu šaubu nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviens jau nenoliedz, ka cilvēks var piedzimt ar nepareizu nacionālo orientāciju ;) Nav jau tāda standartīgā "latvieša etalona", bet galu galā nav arī divu vienādu homoseksuāļu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man gan gribējās teikt, ka kritēriji, pēc kuriem noteikt, kas ir/nav latvietis vai latviete ir daudz, daudz izplūdušāki kā tie, pēc kuriem noteikt, vai cilvēks ir homo- vai heteroseksuāls.
Galu galā - nevienam taču nebūs racionālu iebildumu, lai apstrīdētu manu latviskumu, kamēr par lezbieti mani nodēvēt būtu ļoti, ļoti grūti.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nez :) Manuprāt, homo- vai hetero- seksualitāte arī ir ļoti aptuvens apzīmējums. Piemēram, man patlaban stāv uz vienu konkrētu cilvēku (un ne jau tāpēc man stāv, ka viņam ir krāniņš). Un, ja mēs paplašinām loku līdz tiem cilvēkiem, kas man šobrīd liekas seksuāli pievilcīgi - tad arī viņu loks nebūt neaprobežojas ar heteroseksuāliem vīriešiem. Savukārt, ja paskatās uz tiem cilvēkiem, kas man liekas seksuāli absolūti un galīgi nepievilcīgi un neņemami, tad lielākā daļa no viņiem ir vīrieši. Un atļaušos izteikt minējumu, ka arī tev cilvēka pievilcība nesākas un nebeidzas ar krāniņa esamību vai neesamību :) Kas, starp citu, attiecas arī uz homoseksuāliem cilvēkiem - nu negrib tak viņi izdrāzt visus sava dzimuma pārstāvjus pēc kārtas. Un es nebrīnītos, ja arī viņiem laiku pa laikam kaut vai domās paslīdētu kāja (vai kāda cita ķermeņa daļa). Neredzu tur neko konkrētu un neizplūdušu.

Jā, es varētu piekrist, ka nacionalitātes iezīmes ir mazāk pētītas un definētas, bet tas nenozīmē, ka tās būtu mazāk konkrētas. T.i., tas, ka kaut kādas tur pasugas maijvabole ir mazāk pētīta un aprakstīta par kaut kādas tur pasugas balto pelīti, tas nenozīmē, ka maijvabole būtu "nekonkrētāka" par balto peli.

(Reply to this) (Parent)

- problēma ir fiktīva.
- kāda suņa pēc man jāsadzīvo ar kaut ko, man ja nepatīk kaut kas, izrādu, es uzreiz palieku agresorss, netolerantais un vēl kāds ne tik? Kur ta vienlīdzīgs tiesības? Viņi arī agresīvi izrāda to savu par.
- cilvēkiem pārāk laba dzīve. negrib pievērst uzmanību daudz sapīgākām, aktuālākām problēmām, ņemās, demonstrē, jo šobrīd tas ir forši un stilā to vai šo aizstāvēt.
realitāte. es runāju ar cilvēku, varu iedzert alu, papļāpāt, pēc tam aiziet uz savu pusi. Realitāt lezbi, reliģiskie fanāti, minoritātes bāzīs man acīs "savu sāpi", kas realitātē mani nemaz nesatrauc, jo ir mākslīga.

Personisks viedoklis, dzirdot populistiskus, neargumentētus saukļus par šo tēmu no dajebkādām minoritātēm un to aizstāvjiem, man tik tiešam kādreiz gribas iegāzt viņiem par naida kurināšanu. Sen manās acīs lielākoties, ko es esmu sastapis ir zaudējuši savu cieņu.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu, tie homoseksuāļi, kurus es personiski pazīstu, ir ļoti sakarīgi cilvēki un es spēju uztvert viņu sāpi (ja tāda ir), jo tā ir tikpat pamatota un spēcīga kā jebkura cita sāpe. (Jāpiezīmē, ka es gan nesteidzos iepazīties ar katru acīmredzamu geju, ja man viņš šķiet tizls un pretīgs; vienu tādu zinu, nekādu īpašo mīlestību un vēlmi kontaktēties neesmu izrādījusi ;)) Un tā ir tikpat reāla kā mazas meitenes sāpe par to, ka viņai krūtis par mazu un deguns par lielu, un prieks pēc tam, kad tu esi to sāpi & besi pārvarējis, un atradis savu cilvēku, ir tikpat liels un reizumis muļķīgs kā augstākminētajai meitenei, pēkšņi saprotot, ka viņa ir pat ļoti ņemama. T.i., katra cilvēka personiskā sāpe IR reāla un neizdomāta, pat tad, ja tā sākotnēji ir bijusi izdomāta (un sāpe par to, ka tev ir atšķirīga seksualitāte, tomēr ir pietiekami saprotama, imho).

Un, ja ir vajadzīgas geju atbalsta organizācijas un to aktivitātes, lai palīdzētu tiem, kas tikko aptver, ka ir homoseksuāli, tad tas ir svētīgs darbs, ko viņi dara. Cits jautājums, vai pēdējā laika pasākumi ir tik palīdzīgi. Varbūt ilgtermiņā jā.

Stāsts jau anyway bija par ko citu. :) Un īdzīga demokrātijas piesaukšana iz sērijas "es dzīvoju demokrātiskā valstī, tāpēc man pienākas tas un tas" man izraisa konkrētu riebumu. Ja tev tik ļoti patīk demokrātija, tad izpaud viņu savā rīcībā, nevis pieprasi no tās kādus labumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nū es tik negribu, lai ir kā citās valstīs, ka ja es saku ka geji ir phe man par to liek sodu, jo es neesot normāls un nespēju saprast vienkāršas lietas. Minoritātes ibio.

Geji ir līdzīgi, kā ar veģetāriešiem. Grauz savas lapas un paklusē par gaļas lietošanu un te nepostulē, ka tas ir vienīgais ceļš kā dzīvot. Es dažreiz ar ēdu tikai lapas, bet uzskatu ka gaļa ir jaēd un cilvēks nav zālēdājs. Kaut kādas ekstra tiesības, atzīšanu un vēl kādu huiņu grib. Man nekas nav pret gājienu, lai iet, tikai, lai viņi garantē, ka pēc pāris gadiem ar plikiem d neies pastaigāties. Kapēc Rīga? Kapēc ne Liepāja? Parasts šovs, interešu lobēšana un publicitātes lovīšana. Nekāds sakars ar kaimiņu Jankas orentāciju, ka viņš ir gejs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenodarbojies ar paranoju :) Ir pietiekami daudz reālu situāciju, ar kurām gejiem jārēķinās jau šodien.

Piemēram, es pati savām actiņām noskatījos darba pārrunas, uz kurām bija atnācis gejs. Un potenciālais darba devējs to uzreiz saprata - un neba nu šis puisis viņu mēģināja pavest vai kā citādi ietekmēt, vienkārši tas bija redzams. Puisi darbā nepaņēma; es ceru, ka šajā gadījumā objektīvu iemeslu dēļ. Bet, ja darba devēja vietā būtu kāds aizspriedumains un paranoisks radījums, kas uzskata, ka ikvienam gejam to vien gribas kā propagandēt savas attiecības un skraidīt apkārt ar pliku d, tad viņš pilnīgi noteikti netiktu paņemts darbā, balstoties uz orientāciju. Tā ka runa nav tikai par gultu. Runa ir arī par koleģiālām attiecībām, iespēju normāli iedzert un padejot un rokrokā pastaigāties pa parciņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rokrokā pa parciņu vēl ilgi pēc šādas jezgas nevarēs staigāt, bet varēja. Nū palasi ko propagandē tās valstīs geju kustības, tāds pī.

A par darba devēju, es publiski neteiktu, bet arī diskriminētu un diskriminētu vēl daudzus tipāžus. Tagat es zinu to daudzi darīs, kaut vai principa pec :P Un iepūtiet man, pamatojumu, kapēc man nepatīk vienmēr var atrast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja, tāpēc jau es saku, ka šaubos, vai šībrīža geju&lesbiešu kustību aktivitātes nāk viņiem par labu.

Bet nenoliegsim, ka tumsonība ir abpusēja; gan pieņēmums, ka skandāla uztaisīšana mazina diskrimināciju, gan arī ne mazāk absurdais pieņēmums, ka skandāls dotu pamatu diskriminācijai.

(Reply to this) (Parent)