Seksuālā identitāte ir pa lielai daļai fizioloģiska padarīšana (iedzimta) & šaubos, vai to ir iespējams izmainīt. Tāpēc ar to jāsadzīvo.
Nacionālā identitāte savukārt ir tīri psiholoģiska (iegūta) padarīšana... Tāpēc nav nepieciešams to pieņemt un ar to samierināties.

(Reply to this) (Thread)

Nu, nezinu gan. Es tomēr varu izstiepties, bet nevaru "iegūt" krievu temperamentu un attieksmi pret dzīvi, vai amerikāņu atviezto smaidu. Es domāju, ka tas ir visnotaļ ģenētiski + audzināšanas noteikts pasākums, vnk par to nav tik daudz runāts & tas nav tik ļoti apzināts.

Un, ja padomā, cik daudz tomēr ir latento homoseksuāļu; t.i., cilvēku, kas būtībā ir homoseksuāli, bet neapzinās/nevēlas apzināties to un dzīvo +/- tradicionālā laulībā ar pārīti bērnu... Tas nav tik vienkārši. Jo seksualitāte jau arī nav tīri fizioloģiska padarīšana (ja tā būtu, tad jebkuram stāvētu uz jebkuru pareizā dzimuma pārstāvi, parasti jau tomēr kādā vienā noteiktā psiholoģiskās/emocionālās dzīves posmā stāv tikai uz dažiem. vai vienu. vai nevienu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan liekas, ka jēdziens "mentalitāte", ja to saista ar nacionālo piederību, ir tīra fikcija. Es nezinu, vai es pēc rakstura drīzāk atbilstu priekšstatiem par latvieti, krievieti, čigānieti, itālieti vai ebrejieti. Es vienlīdz labi spēju iedomāties sevi dzīvojam Francijā, Lielbritānijā, Spānijā vai Izraēlā - starp citu,`no šābrīža pieredzes šķiet, ka Francija vai Itālija pie gana labām valodas zināšanām būtu optimālais variants. Man nepatīk Latvijas klimats, zemes toņi apģērbos, gleznās un interjeros, Raimonda Paula mūzika, Latgales keramika un siers ar ķimenēm, sklandarauši pat riebjas. Man patīk vairums Rīgas ainavu, filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", daži Imanta Kalniņa skaņdarbi, Tērvetes alus, Imanta Ziedoņa dzejoļi un dažas jūgendstila mājas... Sasodīts, man ir latviska gaume, vai nē? Pasē man ir rakstīts latviete, abiem maniem vecākiem arī bija, es nekautrējos par šo faktu un neredzu vajadzību ko mainīt. Tajā pašā laikā man nav ne jausmas, par ko te varētu lepoties.
Savukārt, par to, ka seksuālu uzbudinājumu man izraisa galvenokārt vīrieša ķermenis, balss un smarža, man vairs īpašu šaubu nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviens jau nenoliedz, ka cilvēks var piedzimt ar nepareizu nacionālo orientāciju ;) Nav jau tāda standartīgā "latvieša etalona", bet galu galā nav arī divu vienādu homoseksuāļu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man gan gribējās teikt, ka kritēriji, pēc kuriem noteikt, kas ir/nav latvietis vai latviete ir daudz, daudz izplūdušāki kā tie, pēc kuriem noteikt, vai cilvēks ir homo- vai heteroseksuāls.
Galu galā - nevienam taču nebūs racionālu iebildumu, lai apstrīdētu manu latviskumu, kamēr par lezbieti mani nodēvēt būtu ļoti, ļoti grūti.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nez :) Manuprāt, homo- vai hetero- seksualitāte arī ir ļoti aptuvens apzīmējums. Piemēram, man patlaban stāv uz vienu konkrētu cilvēku (un ne jau tāpēc man stāv, ka viņam ir krāniņš). Un, ja mēs paplašinām loku līdz tiem cilvēkiem, kas man šobrīd liekas seksuāli pievilcīgi - tad arī viņu loks nebūt neaprobežojas ar heteroseksuāliem vīriešiem. Savukārt, ja paskatās uz tiem cilvēkiem, kas man liekas seksuāli absolūti un galīgi nepievilcīgi un neņemami, tad lielākā daļa no viņiem ir vīrieši. Un atļaušos izteikt minējumu, ka arī tev cilvēka pievilcība nesākas un nebeidzas ar krāniņa esamību vai neesamību :) Kas, starp citu, attiecas arī uz homoseksuāliem cilvēkiem - nu negrib tak viņi izdrāzt visus sava dzimuma pārstāvjus pēc kārtas. Un es nebrīnītos, ja arī viņiem laiku pa laikam kaut vai domās paslīdētu kāja (vai kāda cita ķermeņa daļa). Neredzu tur neko konkrētu un neizplūdušu.

Jā, es varētu piekrist, ka nacionalitātes iezīmes ir mazāk pētītas un definētas, bet tas nenozīmē, ka tās būtu mazāk konkrētas. T.i., tas, ka kaut kādas tur pasugas maijvabole ir mazāk pētīta un aprakstīta par kaut kādas tur pasugas balto pelīti, tas nenozīmē, ka maijvabole būtu "nekonkrētāka" par balto peli.

(Reply to this) (Parent)