Jūlijs 24., 2006
krii | 15:13 Man gan liekas, ka jēdziens "mentalitāte", ja to saista ar nacionālo piederību, ir tīra fikcija. Es nezinu, vai es pēc rakstura drīzāk atbilstu priekšstatiem par latvieti, krievieti, čigānieti, itālieti vai ebrejieti. Es vienlīdz labi spēju iedomāties sevi dzīvojam Francijā, Lielbritānijā, Spānijā vai Izraēlā - starp citu,`no šābrīža pieredzes šķiet, ka Francija vai Itālija pie gana labām valodas zināšanām būtu optimālais variants. Man nepatīk Latvijas klimats, zemes toņi apģērbos, gleznās un interjeros, Raimonda Paula mūzika, Latgales keramika un siers ar ķimenēm, sklandarauši pat riebjas. Man patīk vairums Rīgas ainavu, filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", daži Imanta Kalniņa skaņdarbi, Tērvetes alus, Imanta Ziedoņa dzejoļi un dažas jūgendstila mājas... Sasodīts, man ir latviska gaume, vai nē? Pasē man ir rakstīts latviete, abiem maniem vecākiem arī bija, es nekautrējos par šo faktu un neredzu vajadzību ko mainīt. Tajā pašā laikā man nav ne jausmas, par ko te varētu lepoties. Savukārt, par to, ka seksuālu uzbudinājumu man izraisa galvenokārt vīrieša ķermenis, balss un smarža, man vairs īpašu šaubu nav.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |