Man patīk, ko par nacionāo identitāti D.Beitnere un arī V.Rudzītis raksta.
Un vēl, man tā liekas, aizspriedumiem apakšā gan audzināšana, gan kāds personīgi piedzīvots notikums ir, kaut kāds viens, kas spēcīgi uzrunājis, satricinājis un radījis rezultātu. Jo pēc audzināšanas analoģijas man vajadzētu briesmīgi ienīst krievus, ebrejus un vēl dažus labus. Bet nekā, pat asinsspiediens nepaaugstinās nemaz. Bet par to personīgi pārdzīvoto, lūk, tur sevi grožos jātur, lai nevispārinātu (bet tas gan nav saistīts ar šobrīd plaši skanošo jautājumu).

(Reply to this) (Thread)

Neesmu lasiijusi ne vienu, ne otru.

Bet aizspriedumi ir vienkaarshaakais veids, kaa tikt galaa ar dziives situaacijaam, ja cilveekam kaadu iemeslu peec nav veelmes un/vai vajadziibas pielaagoties atshkjiriigajam. Protams, pasha izstraadaati & pamatoti aizspriedumi ir krutaaki par audzinaashanas radiitajiem, un nevajag tur nekaadu "speeciigu uzrunaashanu", pietiek man, piemeeram, paaris gadus paiedziljinaaties intelektuaalju spriedeleejumos un pashai piedaliities diskursaa, lai aizspriedums buutu gatavs. Man vispaar shkjiet, ka noziimiigaakaas lietas (ne tikai pasaules gals) notiek not with a bang but a whimper.

Bet tas jau ir cits staasts.

(Reply to this) (Parent)