Jūlijs 22., 2006
skuka | 23:57 nacionālā identitāte, pirmkārt, jau nav nekas objektīvs. nacionalitāte - jā, - ja pieņem, ka tas, kas rakstīts pasē, patiešām pierāda, ka tu esi vismaz par 51% latvietis. bet identitāte? nacionālā identitāte nav nekas no dabas dots, tā ir jāiegūst. to var iegūt. var neiegūt. iegūtu to var arī pazaudēt. vai no tās atteikties. ja mana dzimtā valoda ir latviešu, ja esmu dzimusi latvijā un visu mūžu te dzīvojusi, tas nenozīmē, ka man jāsamierinās - tādi nu esam. nē, netaisos "identificēties" un lietot daudzskaitļa 1. personu: mēs, lavieši. un vispār, man nav patīkami to teikt un vēl samērā nesen es pat sev baidītos atzīties: es domāju, ka latviešu tauta, kāda tā ir tagad, te, Latvijā, nomācošā vairākumā ir tumsonīga, skaudīga, nežēlīga, melīga... u.t.t. labākais, kas ar to varētu notikt, būtu pamatīga sajaukšanās ar citām tautām. un tas nav nekāds tur bēdīgi slavenais "latvieša mazvērtības komplekss". un vēl - man nav nekādu patriotisku vērtību. jau diezgan sen. uz valsti es skatos racionāli, nevis emocionāli (ak, Latvija, māmiņ!) - vai tā nodrošina saviem pilsoņiem (un nepilsoņiem) cilvēcīgu dzīvi un iespējas - vai arī nē. un kas ir zeme bez valsts? pļavas un meži? nu, par tiem es nesūdzos.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |